Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Lāsma Zariņa

Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu, radošu cilvēku, par kuriem zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portālā turpinās interviju sērija “Iepazīstam savējos”. Uzsākot interviju sērijas piekto gadu, esam nolēmuši sarunu kamolu ritināt starp 29 reģionu galveno bibliotēku direktorēm. Septītajā intervijā iepazīstam Jelgavas Pilsētas bibliotēkas direktori Lāsmu Zariņu.

Portāls Bibliotēka.lv, 13. novembris, 2026 5

Lāsma Zariņa Bērnu un jauniešu bibliotēkas Zinītis atklāšanas svētkos

Kāds ir Jūsu līderības stāsts, un kas Jūs kā vadītāju ir visvairāk veidojis?

Šis stāsts aizsākās jau bērnībā, kad mācījos Jelgavas 1. vidusskolas teātra klasē. Tur apguvām skatuves mākslu, piedalījāmies dažādos aizraujošos uzdevumos, kas palīdzēja attīstīt gan runas prasmes, gan kustību un pašizpausmi. Mūsu režisore Lūcija Ņefedova ir atstājusi nozīmīgu kultūras mantojumu Jelgavā. Man, savukārt, teātra laiks palicis atmiņā kā jauks bērnības posms.

Vēlāk, mācoties vidusskolā, divus gadus regulāri braucu uz Rīgu, lai Latvijas Mākslas akadēmijā apmeklētu mākslas vēstures kursus. Toreiz pasniedzēju vidū bija arī mākslas zinātniece Ingrīda Burāne – spilgta, prasīga personība ar ārkārtīgi plašām zināšanām. Saskarsme ar Mākslas akadēmijas pasniedzējiem man pavēra pavisam citu pasauli.

Tomēr vislielāko iedvesmu profesionālajā dzīvē esmu guvusi no RTU Zinātniskās bibliotēkas direktores Aijas Janbickas. Viņa bija ļoti zinoša, cilvēcīga un pieredzējusi vadītāja, kuras piemērs man parādīja, cik būtiski ir apvienot profesionālo kompetenci ar cilvēcību un spēju izprast cilvēkus.

Domāju, ka mani kā vadītāju ir veidojušas gan teātra spēlēšana bērnībā, gan sastaptās personības, gan draugi, gan fantastiskā mājas bibliotēka.

Kāds bija Jūsu ceļš līdz bibliotēku nozarei?

Pēc vidusskolas beigšanas nolēmu studēt bibliotēkzinātni Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Toreiz studiju programma bija ļoti daudzveidīga un interesanta – apguvām mākslas vēsturi, dažādu literatūru, informātiku un, protams, arī daudzus ar bibliotekāra profesiju saistītus priekšmetus. Man tas viss šķita aizraujoši, un studiju gadi pagāja ļoti ātri.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas sāku strādāt Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā – vispirms Tehniskajā lasītavā, tad Komplektēšanas un apstrādes nodaļā. Tā pamazām iepazinu dažādas bibliotēkas darba puses un sapratu, ka šī profesija man patiešām ir tuva.

Man vienmēr ir patikusi tehnika, datori un dažādi tehniskie risinājumi, tāpēc, kad radās iespēja pārņemt BIS ALISE administratores pienākumus, šo izaicinājumu pieņēmu. Jaunas sistēmas apgūšana un iespēja palīdzēt citiem man šķita aizraujoša.

Man ļoti paveicās ar priekšgājēju – Margaritu Marcinkeviču. Viņa pirms manis bija paveikusi patiešām lielu darbu, izveidojot labu pamatu turpmākajam. Tāpēc man bija daudz vieglāk pārņemt šos pienākumus un turpināt iesākto.

Vai Jūsu karjerā ir bijuši lieli pagriezieni?

2008. gadā ieguvu akadēmisko maģistra grādu informācijas un bibliotēku studijās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, pēc tam sāku strādāt RTU Zinātniskajā bibliotēkā kā sistēmbibliotekāre ar BIS ALEPH. Profesionālā ziņā tas bija lielākais pagrieziena brīdis. Milzīgu atbalstu saņēmu no RTU bibliotēkas kolēģiem un no LU bibliotēkas sistēmbibliotekāres Ilgas Rampānes. Kad RTU Zinātniskajā bibliotēkā ieviesām RFID pašapkalpošanās sistēmu, tas bija ļoti interesanti un inovatīvi. Lepojos, ka šiem procesiem biju klātesoša un varēju daudz ko mācīties, daudz pilnveidoties. Rezultāts tiešām bija ļoti labs. Vēlāk vadīju Informācijas un pakalpojumu nodaļu. Tāpēc droši varu teikt, ka bibliotēku nozarē esmu darījusi visus darbus un darbs bibliotēkā ir daļa no manas būtības. RTU Zinātniskā bibliotēka ļoti aktīvi piedalījās projektos, tostarp dažādos mobilitātes projektos, man pirmo reizi bija iespēja būt Vācijas, Čehijas, Somijas bibliotēkās. Tas bija ļoti iedvesmojoši.

Nozīmīgs pagrieziena punkts manā dzīvē bija 2014. gads, kad pieteicos direktora vakancei Jelgavas Pilsētas bibliotēkā. Šis laiks gan ir paskrējis ļoti, ļoti ātri. Šobrīd Jelgavas bibliotēkā strādājam vairākos virzienos, īpašs prieks par daudzskaitlīgajiem projektiem, kuros iesaistāmies.

Tādi nu tie pagriezieni… Katrs no tiem ir kaut ko iemācījis, devis jaunus cilvēkus, jaunu pieredzi un arī jaunus izaicinājumus.

Kādas vērtības Jums šķiet būtiskākās vadītājas darbā?

Esmu sapratusi, cik daudz cilvēkam nozīmē uzticēšanās. Esmu redzējusi, kā zinoši un spējīgi speciālisti reizēm zaudē ticību sev, un kā viņi uzplaukst, kad viņiem uzticas un ļauj patstāvīgi un profesionāli strādāt. Jelgavas Pilsētas bibliotēkā strādā ļoti spēcīga komanda un tajā pašā laikā spožas individualitātes. Katram cilvēkam ir savas stiprās puses, sava pieredze un savs redzējums, un tieši šī dažādība veido mūsu komandas spēku.

Man vienmēr bijusi svarīga attīstība un mācīšanās – gan pašai nepārtraukti pilnveidoties, gan dot iespēju augt citiem.

Iespējams, tieši cilvēki un attiecības ir tas, kas visvairāk veido bibliotēku – ne tikai kā iestādi, bet kā vietu, kurā gribas būt, strādāt un atgriezties.

Kas Jums darbā sniedz vislielāko gandarījumu?

Gandarījums ir par katru veiksmīgi īstenoto projektu. Gandarījums par kolēģiem, kuriem izdodas realizēt lielas lietas. Milzīgs prieks par to, ka Jelgavā ir divas renovētas, skaistas bibliotēkas – Bērnu un jauniešu bibliotēka “Zinītis” un Miezītes bibliotēka. Arī Pilsētas bibliotēkā katru gadu kaut ko esam uzlabojuši, remontējuši. Esmu uzkrājusi daudz svarīgu zināšanu celtniecības jomā. Pēc Krišjāņa Barona zāles renovācijas 2018. gadā joprojām, tur ieejot, jūtu pacilātu noskaņojumu. Un labi, ka ar to viss nebeidzas un ir vēl daudz darba priekšā.

Kādas zināšanas, prasmes vai rakstura īpašības visvairāk noder profesionālajā darbībā?

Divi maģistra grādi bibliotēku jomā ir neatsverami, un profesionālas zināšanas noder katru dienu. Tāpēc vienmēr esmu uzsvērusi, ka mācīties ir ļoti svarīgi. Arī šobrīd papildinu zināšanas RTU Liepājas akadēmijā un apgūstu pedagoģiju. Man ļoti patīk. Bet ja runājam par raksturu, man vienkārši patīk cilvēki, viegli atrodu kopēju valodu, spēju sadzirdēt un realizēt labas lietas. Un vēl – jo ilgāk strādājam nozarē, jo plašāks kļūst profesionālo kontaktu loks. Gadu gaitā ir iepazīti ļoti daudzi cilvēki – kolēģi, sadarbības partneri, nozares profesionāļi. Šie kontakti ir milzīga vērtība, jo bieži vien tieši saruna, pieredzes apmaiņa vai kāda nejauša ideja var kļūt par sākumu kaut kam jaunam un vērtīgam.

Tāpēc, manuprāt, profesionālajā darbībā vienlīdz svarīgas ir gan zināšanas, gan prasme mācīties, gan spēja veidot labas attiecības ar cilvēkiem.

Kāds ir bijis lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā?

Celtniecības darbi ir bijuši liels izaicinājums, sākot ar jauna jumta uzlikšanu Pilsētas bibliotēkas ēkai, ēkas savilkšana un stiprināšana, kad visas telpas bija izjauktas, bet pakalpojumu piedāvājām vienā telpā. Kad renovējām Miezītes bibliotēku un Bērnu un jauniešu bibliotēku “Zinītis”, kad remontējām Pārlielupes bibliotēku, kad piebūvējām liftu Pilsētas bibliotēkā, kad restaurējām mūsu brīnišķīgo Krišjāņa Barona zāli… Izklausās kā kārtīgam būvniekam, bet man tie bija vislielākie izaicinājumi…

Bērnu un jauniešu bibliotēkas Zinītis atklāšanas svētkos

Kura bibliotēka (Latvijas/ārvalstu) Jūs iedvesmo un kurš nozares cilvēks ir atstājis uz jums paliekošu iespaidu?

Esmu bijusi daudzās bibliotēkās ārpus Latvijas, parasti savos privātajos ceļojumos. Milzīgu iespaidu atstāja Losandželosas Centrālā publiskā bibliotēka ar savu vēsturisko ēku, iekārtojumu, sajūta kā ieejot grāmatā par Hariju Poteru. Runājot ar bibliotekāriem, uzzināju, ka ASV bibliotekāra profesija ir ļoti prestiža, tur var strādāt tikai profesionāļi ar maģistra grādu kādā nozarē un vēl maģistra grādu bibliotēku zinībās. Darbs un pakalpojumi līdzīgi kā mums – gan ikdienas darbi, gan pasākumi – ļoti rosīgi un dažādi.

Lielu iespaidu ir atstājusi Helsinku bibliotēka Oodi, kurā biju apmēram mēnesi pēc tās atvēršanas; tādu cilvēku daudzumu nevienā citā bibliotēkā neesmu redzējusi, bet varbūt tas tāpēc, ka nesen bija atvērta. Skaista, iespaidīga bibliotēka.

Un neizdzēšami iespaidi man ir no Ārhusas bibliotēkas Dānijā DOKK1, kur telpas, dizains, iekārtojums, ārkārtīgi daudzveidīgie pakalpojumi, pasākumi, cilvēki, kas piepildīja šo ēku, ir patiešām iedvesmojoši.

Man vismīļākā bibliotēka atrodas tepat Latvijā, Ogrē. Tā joprojām iedvesmo un ļauj sapņot, ka kaut ko līdzīgu mēs ieraudzīsim Jelgavā. Es joprojām sapņoju…

Runājot par nozares cilvēku, viennozīmīgi Andris Vilks. Viņš bija arī mans pasniedzējs Universitātē. Viņa lekcijas bija unikālas un iedvesmojošas, viņa devums mūsu nozarē paliks mūžīgs. Un šobrīd visu bibliotēku interešu aizstāve, ļoti erudīta, gudra un harizmātiska, mūsu LNB direktore Dagnija Baltiņa. Šie cilvēki ir atstājuši un atstāj paliekošu iespaidu.

Manā dzīvē nozīmīga ir bijusi arī RTU Zinātniskās bibliotēkas ilggadējā direktore Aija Janbicka. Ja nebūtu satikusi viņu, noteikti mans profesionālās dzīves ceļš būtu ievirzījies citādi. Vēl gribu pieminēt Latvijas Bibliotekāru biedrības tagadējo vadītāju Baibu Īvāni. Manuprāt, cilvēks, kurš ar visu sirdi, zināšanām un lielu varēšanu ir nozares vilcējspēks. Vēlu izturību un degsmi ilgi, ilgi!

Un, protams, manas tuvākās bibliotēku direktores – Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Kuļikauska un Dobeles novada Centrālās bibliotēkas direktore Lana Volante ir manas iedvesmotājas jau kādu brīdi. Lielu paldies saku arī Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktorei Ilgai Erbai par dzirkstelīti un pozitīvismu, īstenojot kopīgos projektus.

Kāds pakalpojums, Jūsuprāt, ir īpaši svarīgs Latvijas bibliotēkās?

Svarīgi ir visi lasītveicināšanas pasākumi, un tur nu bibliotekāriem ir jābūt radošiem un spilgtiem. Un tādi mēs esam gan savās leļļu mazizrādēs, gan organizējot dažādus konkursus un ģimenes dienas, dodoties uz bērnudārziem un skolām, un esot pilsētas ielās ar divriteņiem – piedāvājot lasīt grāmatas, runājot ar cilvēkiem ielās. Tā visa ir lasītveicināšana.

Un, protams, šī brīža lielākā aktualitāte – veicināt medijpratību un informācijpratību visai sabiedrībai.
Bibliotēkas nedrīkst aizmirst novadpētniecību, kas ir mūsu nacionālās identitātes pamatu pamats. Man ļoti patīk Jelgavas Pilsētas bibliotēkas izvēlētais virziens novadpētniecību padarīt atraktīvu, uztveramu un saprotamu, piemēram, noskatieties mūsu veidotās “Novadpētniecības rikas”.

Grāmata, kuru iesakāt izlasīt, vai profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem?

Kā jau visi bibliotekāri, sekoju profesionālajiem portāliem bibliotekari.lv un biblioteka.lv. Jelgavas bibliotēku aktivitātes, radošums un daudzas inovatīvas lietas redzamas mūsu tīmekļvietnē jelgavasbiblioteka.lv.

Man sirdij tuvas ir mākslinieciski skaistas grāmatas, piemēram, “Jettes dienu grāmata” vai Guntara Rača “Uzplaukt”, ar lielu pietāti ņemu rokās Imanta Lancmaņa grāmatas.

Kuri ir Jūsu dzīves īpašie mirkļi?

Īpašo mirkļu manā dzīvē ir sakrājies diezgan daudz. Ja domāju par profesionālo dzīvi, tad viens no spilgtākajiem brīžiem noteikti bija Krišjāņa Barona zāles atklāšana pēc restaurācijas 2018. gadā. Ļoti īpaši notikumi bija arī Miezītes bibliotēkas un Bērnu un jauniešu bibliotēkas “Zinītis” atklāšana pēc vērienīgajiem remontdarbiem. Tie bija lieli un atbildīgi projekti, kuros netrūka ne satraukuma, ne, kā smejos, dažu jaunu sirmu matu. Taču pāri visam bija milzīgs gandarījums par paveikto!

Ļoti spilgts un pacilājošs brīdis visam mūsu bibliotēkas kolektīvam bija Latvijas Bibliotekāru biedrības Gada balvas “Gada bibliotēka 2017” saņemšana. Tas bija apliecinājums, ka mūsu kopīgais darbs ir pamanīts un novērtēts. Īpašas atmiņas saistās arī ar mūsu bibliotēkas simbola – dzejriteņa – idejas rašanos. Tāpat katrs apstiprinātais projekts un saņemtais finansējums ir mazs svētku brīdis, jo aiz tā stāv idejas, ieguldīts darbs un jaunas iespējas.

Nevaru nepieminēt arī RFID tehnoloģiju ieviešanu Jelgavas Pilsētas bibliotēkā un Bērnu un jauniešu bibliotēkā “Zinītis”. Tie bija nozīmīgi soļi bibliotēku attīstībā, un man ir patiess prieks, ka varējām tos īstenot.

Bet, protams, pāri visiem profesionālajiem sasniegumiem ir ģimene. Es jūtos kā laimīgākais cilvēks pasaulē tajos retajos brīžos, kad visa mūsu ģimene ir kopā. Mani dēli dzīvo tālu – viens ASV, otrs Šveicē –, tāpēc šādas tikšanās ir īpaši gaidītas un dārgas. Tie ir brīži, kad apstājas laiks un saproti, kas dzīvē patiešām ir vissvarīgākais. Laime reizēm ir pavisam vienkārša – būt visiem kopā!

Trīs lietas, kas Jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Ģimene, draugi, mans suns Gučī, veiksmīga un darbīga darbadiena un mans vaļasprieks – kļavu lapu cepuru pīšana, un priecājos arī iemācīt citiem šo darbiņu.

Kļavu lapu cepuru izstādē Pārlielupes bibliotēkā

Astras Pumpuras īpašais jautājums: Kā mākslīgā intelekta attīstība mainīs mūsu lasīšanas paradumus? Kāda loma grāmatai ir tavā dzīvē?

Domāju, ka mākslīgais intelekts mūsu lasīšanas paradumus jau pamazām maina un nākotnē šī ietekme tikai pieaugs. Informāciju varēsim iegūt ātrāk, arvien biežāk izmantosim kopsavilkumus, jautāsim mākslīgajam intelektam un saņemsim personalizētus ieteikumus. Iespējams, lasīsim citādi, vairāk izvēloties un atlasot informāciju, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešama.

Tomēr es negribētu ticēt, ka tehnoloģijas spēs aizstāt īstu lasīšanas prieku. Grāmata nav tikai informācijas avots. Tā ir iespēja apstāties, iedziļināties, izdzīvot emocijas, iztēloties un domāt. To nevar pilnībā aizstāt neviens tehnoloģisks risinājums.

Manuprāt, arvien svarīgāka kļūs prasme kritiski izvērtēt informāciju, atšķirt patiesu informāciju no maldinošas un saprast, kā mākslīgo intelektu izmantot gudri un atbildīgi.

Bibliotēkām šajā pārmaiņu laikā būs ļoti nozīmīga loma. Mums jāpalīdz cilvēkiem orientēties jaunajā informācijas pasaulē, jāattīsta digitālās prasmes un vienlaikus jāatgādina par grāmatas un lasīšanas vērtību. Es uzskatu, ka bibliotēkai jābūt vietai, kurā satiekas gan tradīcijas, gan inovācijas.

Grāmata manā dzīvē vienmēr ir bijusi līdzās. Tā ir gan profesija, gan interese, gan iespēja izrauties no ikdienas un nonākt citā pasaulē. Grāmata var iedvesmot, nomierināt, likt aizdomāties, reizēm pat mainīt skatījumu uz dzīvi.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.).

Arī mans aicinājums ir ikvienam bibliotekāram iestāties, iesaistīties Latvijas Bibliotekāru biedrībā. Lepoties ar savu profesiju, celt tās prestižu sabiedrībā.

RGB direktore, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamā intervijas dalībniece).

Dobeles novada Centrālās bibliotēkas direktore Lana Volante.

Īpašais jautājums šai izvēlētajai dalībniecei.

Lana, ko Tu visvairāk vēlētos mainīt vai attīstīt savā bibliotēkā, ja nebūtu nekādu ierobežojumu?

Paldies!

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!

Aicinām lasīt:

2026
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Daiga Rokpelne
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Imelda Saulīte
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Jautrīte Mežjāne
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Daiga Orbidāne
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Ilga Erba
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Astra Pumpura
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Lāsma Zariņa

2025

2020
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Silva Vucena
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Līga Krūmiņa
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Mārīte Saviča
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Ligita Gjortlere
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Aija Janbicka-Vība
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Baiba Mūze
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Aiga Grēniņa

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv

Intervijas, Raksti

Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Lāsma Zariņa

Pētniecība un izglītība, Ziņas

Latvijas Bibliotekāru biedrības iniciatīva Bibliodoma aicina veidot Brīvības bibliotēku

Jaunumi

Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Lāsma Zariņa

Latvijas Bibliotekāru biedrības iniciatīva Bibliodoma aicina veidot Brīvības bibliotēku

Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija aicina piedalīties seminārā “Redzētais un dzirdētais ārvalstu bibliotēkās un konferencēs: atziņu kolāža”

Sabiedrība, kas nelasa, nespēj aizstāvēt demokrātiju: Intervija ar norvēģu eksperti Trīni Skei Grandi

Bibliotekārs

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina uz vērienīgo “Studentu nakti LNB”

Skatīt vairāk

Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Lāsma Zariņa

Ziņu arhīvs