Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).

Manā dzīvē ir realizējies tas laimīgais gadījums – es strādāju savu bērnības sapņu darbu un daru to jau apaļus 40 gadus. Neticami! Kā daudziem padomju laika bērniem, man ļoti patika lasīt – biju no tiem bērniem, kuri bija ar rāšanos jāatrauj no grāmatām. Manā ciematiņā bija (un vēl joprojām ir) bibliotēka, kurā mēdzu bieži iegriezties. Gadījās, ka paņēmu grāmatas no rīta un pēcpusdienā jau nesu tās atpakaļ izlasītas. Tuvojoties tiem skolas gadiem, kuros bija jāsāk domāt par profesionālo ievirzi, es daudz nesvārstījos, jo jau ātri sapratu, ka gribu strādāt bibliotēkā.

Bauskas 1. vidusskolā trīs vidusskolas gadus apguvām arī kādu profesiju, un man atkal laimējās – skolā varēja izvēlēties bibliotekāra profesiju. Pēc vidusskolas devos uz Kultūras darbinieku tehnikumu. Klātienē gan es mācījos tikai vienu gadu, jo vasarā pēc 1. kursa uzzināju, ka Bauskas Centrālās bibliotēkas Komplektēšanas nodaļa meklē jaunu darbinieku. Urrā!

Tieši Komplektēšanas nodaļa bija tā, kurā visvairāk vēlējos strādāt. Prakses laikā mani bija savaldzinājušas jaunās grāmtas – tā Svētku Dienas sajūta, kad jaunās grāmatas tiek izsaiņotas no papīra, un tādas – vēl pēc tipogrāfijas krāsas smaržojošas – es varu paņemt rokās. Man ir liels jo liels prieks, ka šī Jaunas Grāmatas Svētku Sajūta manī ir saglabājusies.

Sākoties automatizācijas procesiem 1998. gadā, es tiku pie svarīga amata – bibliotēku informācijas sistēmas (BIS) ALISE administratore. Amats nu jau ir transformējies, un esmu Bauskas Centrālās bibliotēkas Informācijas resursu attīstības nodaļas sistēmbibliotekāre. Darba procesi, protams, pa šiem 40 gadiem ir ļoti mainījušies, bet man joprojām apkārt ir manas mīļās grāmatas un es esmu tā “saitīte”, kura savieno lasītājus jeb bibliotēku lietotājus ar grāmatām visās 37 Bauskas novada bibliotēkās, jo katru jauno grāmatu ievadu elektroniskajā katalogā un ar pāris klikšķiem piešķiru tām svītrkodus, kurus, ar vienu rokas vēzienu bibliotekāram noskenējot, jebkurā bibliotēkā apmeklētājs var saņemt izvēlēto grāmatu.

Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā

Vislielāko prieku un gandarījumu man sagādā tā padarīta darba sajūta, kad viss grāmatu pirkums ir savadīts BIS ALISE, un es varu nosūtīt ziņu gan Bauskas Centrālajai bibliotēkai, gan pagastu bibliotekārēm, ka grāmatas ir izsniegšanai gatavas, jo grāmata jau ir nonākusi bibliotēkas plauktā.

Manā izpratnē grāmata ir prieks, un tātad mans un manu kolēģu darbs ir dāvāt cilvēkiem prieku. Procesa laikā, strādājot pie grāmatu datu ievadīšanas, es reizēm atļaujos vizualizēt cilvēkus, kuriem šīs grāmatas būs dāvājušas prieku – vienalga, vai šī grāmata būs zināšanu avots, sniegs atpūtu vai aizraus emocijās un intriģējošos piedzīvojumos…

Manis savadītās grāmatas būs atvērušas jaunu pasauli un darījušas cilvēkus laimīgākus, viņu dzīvi plašāku un krāsaināku.

Tāpēc ar vēl jo lielāku prieku es reizi pa reizei aizvietoju kolēģes Lasītāju apkalpošanas nodaļā, kur varu palīdzēt atrisināt āķīgus grāmatu pieprasījumus, liekot lietā zināšanas, kā arī saņemt atzinīgus vārdus par izlasītajām grāmatām. Tad vakarā mājup dodos, gandarīti smaidot, un atceroties sarunas ar apmeklētājiem.

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Mans lielākais izaicinājums darbā ir tehniskas un ar skaitļiem saistītas lietas. Ne par velti es izvēlējos bibliotekāres profesiju, jo man bija pilnīga pārliecība, ka tādā veidā es būšu cik vien var tālu no skaitļu pasaules, ar kuru man skolas laikā bija ļoti sarežģītas attiecības. Arī šobrīd darbiem ar skaitļiem man ir ļoti, ļoti jānoskaņojas.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

Visvairāk darbā man ir noderējusi mana zinātkāre, interese par plašo pasauli. Laikam jau arī optimisms un spēja komunicēt ar cilvēkiem. Kā BIS ALISE sistēmbibliotekārei, man ikdienā ir jākonsultē visu novada bibliotēku darbinieces, gan palīdzot uzsākt darbu ar BIS ALISI, gan izlīdzot ar padomu kļūdīgos vai iedrošinot apjukuma, neziņas brīžos. Bieži izlīdz arī humora izjūta, uzmundrinot ar smaidu kolēģes, kurām šķiet, ka nu gan ir notikusi kāda nopietna kļūda.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Tālajā 1997. gadā, kad sākām apgūt datorprasmes un spert pirmos soļus BIS ALISE programmas apguvē, iepazinos ar divām lieliskām, sirdsgudrām un iejūtīgām BIS ALISE darbiniecēm – Baibu Mūzi un Marinu Saņuku. Lai cik mēs bijām satraukušās par jaunajām darba metodēm, Baiba un Marina prata mūs nomierināt, iedrošināt un padarīja apmācību procesu cik vien iespējams vieglu un raitu. Tā arī visus šos gadus viņas bija mana “ātrā palīdzība” kritiskos brīžos. Vēlāk viņām pievienojās arī tikpat atsaucīgā Sarmīte Pogule, un nu jau Baibu Mūzi ir nomainījusi ne mazāk sirsnīgā un zinošā Aiga Grēniņa.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Atbilde uz šo jautājumu ir tikai viena – gribu BEIDZOT sagaidīt jaunas telpas savai Bauskas Centrālajai bibliotēkai, kura joprojām – visus manus 40 darba gadus un vēl ilgāk – atrodas Bauskas Kultūras centra 3. stāvā. Apmeklētājiem ir jākāpj pa lielajām akmens kāpnēm uz trešo stāvu, jo lifta nav, tuvumā pat nav arī stāvlaukuma, kur novietot auto, jo ēka atrodas uz Bauskas galvenās ielas, kurai ikdienā brauc garām nebeidzama mašīnu straume, smagās kravas mašīnas ieskaitot. Manai bibliotēkai savās telpās sen jau ir palicis par šauru. Visu 40 gadu garumā notiek sarunas gan par pavisam jaunu bibliotēkas ēku, gan par variantu, kad bibliotēka tiktu pārcelta uz renovētu plašāku ēku. Ir bijuši gan varianti, gan pat projekti, bet mēs joprojām esam tur, kur esam. Tikai šobrīd ir uzspīdējis gaismas stariņš renovētas ēkas veidolā, kurš pamazām top arvien reālāks. Bet vēl jau pāris gadus jāpaciešas. Gaidīt gaidu to brīdi, kad cilvēku veidota Grāmatu ķēde pārcels bibliotēkas grāmatas uz jauno ēku!

Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem

Man kā ceļotājai ļoti, ļoti patīk grāmatas par ceļojumiem, ar aizrautību tās lasu, gan vizualizējot vietas ar grāmatās ievietoto fotogrāfiju palīdzību, gan meklējot internetā dažādu pieminēto vietu attēlus. Starp citu, tā es mēdzu lasīt ne tikai ceļojumu grāmatas, bet arī romānus.

Ar lielu prieku un aizrautību jau sen sekoju mūsu pasaules apceļotājas Zanes Eniņas gaitām plašajā pasaulē viņas blogā mugursoma.lv. Kopš viņas ceļojumu dienasgrāmatas tiek izdotas, protams, lasu un citiem iesaku arī tās: “Santjago ceļš”, “Nekaunīgais pingvīns” un “Uz Aļasku un atpakaļ”.

Manas dzīves īpašie mirkļi

Protams, tie ir prieka mirkļi – gan darbā, gan esot dabā un, protams, ceļojumos.

Reizēm kavējos atmiņās par tiem vairāk nekā 30 gadiem, kad dziedāju korī un piedalījos Dziesmusvētkos – tā bija jo sevišķi pacilājoša svētku sajūta. Tās dienas Mežaparkā tika pavadītas, kā es saku – metru virs zemes, un sadzīviski nieki kā negulētas naktis, lietus, saule, sāpošas kājas bija vien sīkums.

Un, protams, tas ir laiks ģimenē – man ļoti patīk saviem mīļajiem pagatavot ko gardu un saldu. Un vēl tā sajūta, kad zini – taviem mīļajiem viss ir labi – viņi ir laimīgi, veseli, tas patiešām ir īpaši sasildoši.

Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)

  1. Brīdis, kad paņemu rokās jaunu grāmatu – tās smarža, stāsts, pāris vārdi, kurus uzreiz izlasu, tie dāvā prieku un vēlmi ar to visu iepazīties un ieplūst rakstnieka fantāzijas pasaulē.
  2. Ceļojumi, ceļojumi, ceļojumi – vienalga, vai pa dzimto Latviju, vai uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Tie dod atpūtu, pasaules un dzīves krāsaino plašuma sajūtu.
  3. Jūra – pastaigas gar jūru, jo ilgākas, jo labāk. Turklāt jebkuros laika apstākļos. Tā sajūta, kad stāvu jūras krastā saules apspīdēta vai vēju izpūsta, sajūtos kā spožs, saules apspīdēts smilšu graudiņš – mirdzošs, laimīgs akmentiņš plašajā pasaulē.
Aelita Biķerniece. Foto no personiskā arhīva

Ainas Ezergailes īpašais jautājums: Aelita, kas ir Tavas burvju atslēdziņas darbā ar cilvēkiem?

Ak, tās burvju atslēdziņas ☺ Pašai jau par sevi nav viegli tās izprast – varbūt tā ir empātijas spēja un vēlme, lai cilvēks, kurš man ir blakus, kurš meklē pie manis palīdzību, atrisinātu savas rūpes, saprastu neizprasto un atviegloti uzelpotu kādā sarežģītākā brīdī? Galvenais ir ticēt sev un labajam cilvēkos un pasaulē, jo ar labestību un smaidu iespējams uzvarēt VISU!

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Ko vēlētos pateikt? No sirds pateikt paldies savam – Bauskas Centrālās bibliotēkas kolektīvam – gan kolēģēm, ar kurām esmu nostrādājusi plecu pie pleca bibliotēkā tos 40 gadus – mēs esam izgājušas cauri neparastiem notikumiem gan Latvijas vēsturē, gan katra savā dzīvē, gan paldies jaunajām kolēģēm, kuras pēdējos gados ienāk mūsu kolektīvā. Katrā cilvēkā slēpjas tik interesanta un pat neparasta pasaule, galvenais ir spēt pieņemt, cienīt un saprast otru tādu, kāds viņš ir.

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

Tas būs tā simboliski, bet viena Aelita vēlas šai sarunai ieteikt citu Aelitu. Iesaku Pilsrundāles bibliotēkas vadītāju Aelitu Ramani.

Aelita ir arī īsta sava darba entuziaste, iejūtīga, uzklausoša, izpalīdzīga, zinoša. Bibliotēku darbs un grāmatas ir arī viņas mīlestības pasaule.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam

Aelita, ja atceries savu bērnību un savus bērnības sapņu darbus – vai tu varēji iedomāties, ka strādāsi bibliotēkā?

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!