Pierakstīties jaunumiem

Jaunumi

Notiks Latvijas mediju valodas balvas pasniegšanas ceremonija 
Pārstāvji no 28 pasaules valstīm tiksies RSU Bibliotēkas organizētajā konferencē 
Turpinās pieteikšanās balvai “LBB Gada bibliotekārs 2023“, “LBB Gada bibliotēka 2023“ un nominācijai “Gada notikums Latvijas bibliotēkās 2023” 
Ēnu diena Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 
LNB ir pieņemta jauna attīstības un darbības stratēģija 2024.–2028. gadam 
Metadatu veidotājs 

Skatīt vairāk

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Turpinot lapas apmeklējumu jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Vairāk par mūsu sīkdatņu lietošanas politiku lasiet šeit.

Ieskats bibliotēku nozares standartizācijas vēsturē

Uzskatāms, ka saskare ar nozares standartiem Latvijas bibliotēkās noritējusi regulāri, kad darbu uzsāka pirmās bibliotēkas un tika radīti pirmie ieteikumi veiksmīgai bibliotēku darbībai – telpu iekārtojumam, bibliotēku tehnikas izmantojumam, veiksmīgam grāmatu piedāvājumam. Standartizācijas attīstība notiek ciešā mijiedarbībā ar bibliotēku darba attīstību. Tomēr, tikai sākot ar 60. gadu otro pusi, Padomju Savienībā parādījās pirmie standarti par bibliotēku darba jautājumiem. Tos, izmantošanai Latvijas PSR bibliotēkās, galvenokārt, sagatavoja V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas Zinātniskās metodikas un bibliogrāfijas nodaļas darbinieki, kā arī Pētniecības nodaļa. Tā tika sagatavoti vairāki Padomju Savienībā izstrādāti bibliogrāfijas standarti ГОСТ, kuri noteica gan bibliogrāfiskās aprakstīšanas kārtību, gan katalogu veidošanu.

Latvijas Republikā bibliotēku darba standartizācija notiek LNB vadībā, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo standartizācijas institūciju “Latvijas standarts” (LVS). 1996. gadā darbu uzsāka LNB Standartizācijas nodaļa (no 2003. gada tā tika transformēta un iekļauta Bibliogrāfijas institūtā). 1997. gadā tika izveidota Bibliotēku darba un bibliogrāfijas standartizācijas tehniskā komiteja (BBSTK), kurā darbojās dažādu institūciju bibliotēku jomas speciālisti, ne tikai izstrādājot  jaunus bibliotēku darba normatīvdokumentus, bet arī tulkojot un pielāgojot Latvijas bibliotēku praktiskajai darbībai atbilstošus Starptautiskajā bibliotēku asociāciju un institūciju federācijā (IFLA) pieņemtos bibliogrāfiskā apraksta standartus.

Aktivizējoties sadarbībai starp atmiņas institūcijām, 2002. gadā BBSTK tika reorganizēta par Muzeju, arhīvu un bibliotēku darba standartizācijas tehnisko komiteju (MABSTK), 2015. gadā tā pārdēvēta par Informācijas un dokumentācijas standartizācijas tehnisko komiteju (ID STK jeb LVS/STK/22). Komiteja ir atbildīga par standartizāciju muzeju, arhīvu un bibliotēku nozarēs un sadarbojas ar citām standartizācijas tehniskajām komitejām Latvijā, ņemot vērā Eiropas un starptautisko profesionālo organizāciju (CEN, ISO, IFLA) rekomendācijas. Tehniskās komitejas sanāksmēs apstiprinātie standarti tiek atspoguļoti Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts” (LVS) standartu katalogā. Interese par standartiem joprojām ir liela, to nozīme ikdienas darbā nav mazinājusies. 22. standartu tehniskās komitejas darbības laikā personālais sastāvs ir mainījies, pārstāvētās institūcijas ir: Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija (LATABA), Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Muzeju, bibliotēku un arhīvu nodaļaLatvijas Nacionālais arhīvsLatvijas Muzeju biedrībaLU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīvs, Latvijas Bibliotekāru biedrībaLatvijas Nacionālā bibliotēkaLatvijas Muzeju padome.