Pierakstīties jaunumiem

Jaunumi

Metadatu veidotājs 
Galvenais bibliogrāfs 
Iznākusi Frīdriha Bernharda Blaufūsa autobiogrāfija ar komentāriem 
Nāc un presē! Plantēna preses kopijas atklāšana 
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks Lielie lasīšanas svētki 
Digitālā bibliotēka top kopā: Intervija ar Karīnu Banderi un Evu Ausēju 

Skatīt vairāk

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Turpinot lapas apmeklējumu jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Vairāk par mūsu sīkdatņu lietošanas politiku lasiet šeit.

Standartizācija

Par bibliotēku nozares standartizāciju

“Standartizācija ir darbību kopums, kuru mērķis ir noteikt vispārīgus un daudzkārt piemērojamus principus esošo vai perspektīvo uzdevumu risināšanai un tādējādi radīt nosacījumus optimālai sakārtotībai noteiktā jomā”  (Latvijas Standartizācijas likuma 2. pants).

Lai nodrošinātu bibliotēku darba produktivitāti un optimizētu informācijas apstrādi, standartizācija ir svarīga ne tikai vienas bibliotēkas ietvaros, bet arī valsts līmenī un integrējoties starptautiskajā sadarbībā. 21. gadsimtā standarti ir šī laikmeta vadošie norādījumi un instrukcijas. Tiem jāsaglabā elastība, jābūt atvērtiem pārveidošanai, modernizēšanai un uzlabošanai līdz pat to izņemšanai no apgrozības vai aizvietošanai, ja to prasa mainīgie apstākļi, tehnoloģijas vai tirgus. Starptautiskās standartizācijas institūcijas ir Eiropas Standartizācijas komiteja (European Committee for Standardisation (CEN)), Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (International Federation of Library Associations and Institutions (IFLA)), Starptautiskā standartizācijas organizācija (International Organization for Standardisation (ISO)),  ASV Kongresa bibliotēka (The Library of Congress (LOC)), Universālās decimālās klasifikācijas konsorcijs (Universal Decimal Classification Consortium (UDCC)).

Latvijas standartu izdevējs un izplatītājs ir Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija Latvijas standarts (LVS).  LVS darbojas “Informācija un dokumentācija” standartizācijas tehniskā komiteja (LVS/STK/22), kas izstrādā un iesniedz LVS reģistrēšanai bibliotēku, muzeju un arhīvu nozares standartus. Tāpat standartizācijas jomā darbojas Latvijas Nacionālās bibliotēka (LNB) un LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisija.

Aktuālos standartus  iespējams iegādāties “Latvijas standarts” lasītavā Krišjāņa Valdemāra ielā 157, Rīgā, vai rezervējot elektroniski. Ar apstiprinātiem nozares standartiem var iepazīties: 

  • Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts” Standartu lasītavā, reģistrējoties;
  • LNB Uzziņu un informācijas centra Jāņa Pāvila II lasītavā un Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā, jautājot bibliotekāram piekļuves datus.

Konsultācijām par nozares standartiem:

E-pasts: standarti@lnb.lv 

Ieskats bibliotēku nozares standartizācijas vēsturē

Uzskatāms, ka saskare ar nozares standartiem Latvijas bibliotēkās noritējusi regulāri, kad darbu uzsāka pirmās bibliotēkas un tika radīti pirmie ieteikumi veiksmīgai bibliotēku darbībai – telpu iekārtojumam, bibliotēku tehnikas izmantojumam, veiksmīgam grāmatu piedāvājumam. Standartizācijas attīstība notiek ciešā mijiedarbībā ar bibliotēku darba attīstību. Tomēr, tikai sākot ar 60. gadu otro pusi, Padomju Savienībā parādījās pirmie standarti par bibliotēku darba jautājumiem. Tos, izmantošanai Latvijas PSR bibliotēkās, galvenokārt, sagatavoja V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas Zinātniskās metodikas un bibliogrāfijas nodaļas darbinieki, kā arī Pētniecības nodaļa. Tā tika sagatavoti vairāki Padomju Savienībā izstrādāti bibliogrāfijas standarti ГОСТ, kuri noteica gan bibliogrāfiskās aprakstīšanas kārtību, gan katalogu veidošanu. 

Latvijas Republikā bibliotēku darba standartizācija notiek LNB vadībā, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo standartizācijas institūciju “Latvijas standarts” (LVS). 1996. gadā darbu uzsāka LNB Standartizācijas nodaļa (no 2003. gada tā tika transformēta un iekļauta Bibliogrāfijas institūtā). 1997. gadā tika izveidota Bibliotēku darba un bibliogrāfijas standartizācijas tehniskā komiteja (BBSTK), kurā darbojās dažādu institūciju bibliotēku jomas speciālisti, ne tikai izstrādājot  jaunus bibliotēku darba normatīvdokumentus, bet arī tulkojot un pielāgojot Latvijas bibliotēku praktiskajai darbībai atbilstošus Starptautiskajā bibliotēku asociāciju un institūciju federācijā (IFLA) pieņemtos bibliogrāfiskā apraksta standartus. 

Aktivizējoties sadarbībai starp atmiņas institūcijām, 2002. gadā BBSTK tika reorganizēta par Muzeju, arhīvu un bibliotēku darba standartizācijas tehnisko komiteju (MABSTK), 2015. gadā tā pārdēvēta par Informācijas un dokumentācijas standartizācijas tehnisko komiteju (ID STK jeb LVS/STK/22). Komiteja ir atbildīga par standartizāciju muzeju, arhīvu un bibliotēku nozarēs un sadarbojas ar citām standartizācijas tehniskajām komitejām Latvijā, ņemot vērā Eiropas un starptautisko profesionālo organizāciju (CEN, ISO, IFLA) rekomendācijas. Tehniskās komitejas sanāksmēs apstiprinātie standarti tiek atspoguļoti Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts” (LVS) standartu katalogā. Interese par standartiem joprojām ir liela, to nozīme ikdienas darbā nav mazinājusies. 22. standartu tehniskās komitejas darbības laikā personālais sastāvs ir mainījies, pārstāvētās institūcijas ir: Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija (LATABA), Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Muzeju, bibliotēku un arhīvu nodaļa, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Muzeju biedrība, LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīvs, Latvijas Bibliotekāru biedrība, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Muzeju padome                                                                   

Aktuālie nozares standarti (reģistrēti Latvijas Nacionālajā standartizācijas institūcijā “Latvijas standarts” (LVS))
Nozares vadlīnijas, metodiskie un konsultatīvie izdevumi