Bibliotēkām, īpaši pašvaldību publiskajām bibliotēkām, ir ļoti būtiska nozīme sabiedrības noturības stiprināšanā ārkārtas situācijās un gatavībā dažādām krīzēm. Bibliotēkas darbojas divos virzienos – pirmkārt, rūpējas par savu gatavību un sniedz atbalstu iedzīvotājiem krīzes situācijās, otrkārt, veic preventīvu darbu, attīstot informācijpratību, veicinot piekļuvi drošticamai informācijai un mazinot dezinformācijas un maldināšanas riskus.
Bibliotēkām būtu jāpārliecinās, ka to loma ir skaidri noteikta pašvaldības Civilās aizsardzības plānā. Nozīmīgi sadarbības partneri bibliotēkām var būt pašvaldību civilās aizsardzības komitejas. Tajās iespējams nostiprināt bibliotēku pienesumu krīžu pārvaldībā gan preventīvajā darbā, gan praktiskajā rīcībā krīzes situācijās, kā arī iegūt informāciju, kuru civilās aizsardzības speciālistiem ir svarīgi nodot sabiedrībai.
Pašvaldību Civilās aizsardzības plāni
Nozīmīgi sadarbības partneri krīzes situācijās, piemēram, brīvprātīgo iesaistē un koordinēšanā, ir nevalstiskās organizācijas (NVO), īpaši vietējā mēroga organizācijas. Aicinām apzināt savas kopienas NVO, kas var kļūt par atbalsta punktiem ārkārtas situācijās, kā arī iesaistīties iedzīvotāju izglītošanā un kopienas saliedēšanā.
Bibliotēkas krājuma glābšana un aizsardzība ir jāplāno un jāsagatavo preventīvi. Lai tam pienācīgi sagatavotos, bibliotēkai jāveic risku izvērtēšana, jānosaka krājuma glābšanas prioritātes, jāizveido krājuma glābšanas komanda, jāsagatavo nepieciešamie materiāltehniskie resursi un jāizstrādā rīcības plāns.
Īpaši svarīgi tas ir bibliotēkām, kuru krājumā atrodas Nacionālā bibliotēku krājuma dokumenti (atbilstoši Bibliotēku likuma 19. pantam), un vēl jo vairāk – bibliotēkām, kuru krājumā ir īpaši aizsargājami Nacionālā bibliotēku krājuma dokumenti (atbilstoši Bibliotēku likuma 19.^1 pantam).
Noderīga informācija par kultūras mantojuma aizsardzību krīzes situācijās
- Kultūras ministrijas resursu krātuve par kultūras mantojuma aizsardzību krīzes situācijās
- Plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās
Palīgs plāna izstrādē
- Standarts “LVS ISO 21110:2023 Informācija un dokumentācija. Gatavība un reaģēšana ārkārtas situācijās”
- ICCROM rokasgrāmata “Pirmā palīdzība kultūras mantojumam”
- UNESCO/ICCROM rokasgrāmata “Apdraudētais mantojums. Mantojuma evakuācija ārkārtas apstākļos” latviešu valodā (PDF)
Svarīgākā rīcība krīzes situācijā
- Sekot līdzi tikai oficiālajai informācijai (VUGD, 112, LSM, NBS un pašvaldības oficiālajos informācijas kanālos)
- Pārliecināties, ka darbinieku mobilajās ierīcēs ir aktivizēta šūnu apraides paziņojumu saņemšana, kā arī instalēta un darbojas lietotne 112.
- Atcerēties, ka vienmēr svarīgākā ir cilvēku, tostarp bibliotēkas darbinieku, drošība.
Noderīgi resursi
- Rīcība apdraudējuma gadījumā | 112.
- 72 stundas.
- Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma | VUGD (prezentācija).
- Kā saglabāt mieru militārā apdraudējuma gadījumā | NBS Psihologu dienests (prezentācija).
- Ekspertu rekomendācijas izglītības iestāžu rīcībai apdraudējuma situācijās (1. un 2. vebināra ieraksts).
- Izglītības iestāžu gatavība apdraudējuma gadījumā (prezentācija).
Rīcība gaisa telpas apdraudējuma gadījumā
- Krīžu vadības centra izstrādātā matrica gaisa telpas apdraudējuma gadījumā muzejiem, bibliotēkām un arhīviem (PDF).
- Rīcības vadlīnijas visām kultūras institūcijām agrīnās šūnu apraides paziņojuma saņemšanas gadījumā par gaisa telpas (dronu) apdraudējumu (PDF).
- Vadlīnijas bibliotēkām agrīnās šūnu apraides paziņojuma saņemšanas gadījumā (PDF).
Informācija atjaunināta 2026. gada 3. novembrī.