Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Daiga Brigmane 

Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).

Labdien, savējais un citādais lasītāj!

Bibliotēku nozarē, konkrēti Ulbrokas bibliotēkā, strādāju kopš 2000. gada, sākotnēji kā vadītāja viena darbinieka bibliotēkā, toreiz un vēl joprojām – vietējas nozīmes publiskajā bibliotēkā, kur mana atbildība ir nu jau par piecu bibliotekāro un divu tehnisko darbinieku noslodzi, darba izpildījumu, profesionālo pilnveidi un ikdienu, kas rada un motivē, ko darīt.

Noietā ceļa nogrieznim nav tikai simboliska nozīme, bet gan raksturs, stingra griba un mērķis. Ulbrokas bibliotēkas darbību raksturo kultūras kanons rakstu zīmēs – jostas stāsts (2012), seno māju jeb viensētu stāsts (2013); Pētera Brūvera lasītavas un novadpētniecības resursu kopa – dzejnieka, novadnieka privātkolekcija, rokrakstu fonds, tradicionālās Dzejas dienas un bibliotekāru talkas (sākot no 2014. gada līdz šim brīdim).

Jaunajās Ulbrokas bibliotēkas telpās (2020) īstenota sadarbība ar literatūrzinātniekiem, bibliotekāriem, vidusskolēniem. Noorganizēta pirmā literatūras konference “Raksti un domraksti par Pētera Brūvera literatūras nozīmību” un pirmā rakstu krājuma “Pēters Brūveris. Raksti un domraksti” izdošana (2022), kura sastādītāja ir Dr. philol. Ieva E. Kalniņa. Divu gadu laikā tika apzināts literārais mantojums, kas saturiski saistīts ar Pētera Brūvera rakstīto vārdu – grāmatas, grāmatu daļas, periodikas raksti, avīžu materiāli, nepublicēti materiāli, rokraksti, fotogrāfijas, dzīvesstāsti, intervijas. Atmiņas institūciju sadarbība un jaunu formu meklēšana atklāja Pētera Brūvera radošo daudzšķautņainību, dzejnieka ikdienu, saikni ar dzimto pusi un domubiedriem. Izveidota pilnīga autora bibliogrāfija, bibliotekāru pētnieku, vidusskolnieku un literatūrzinātnieku apvienojumā sagatavots pirmais rakstu krājums. Ulbrokas bibliotēkas Pētera Brūvera lasītava piedāvā pētniecības un zināšanu izguves iespējas.

Daži biogrāfiski fakti par profesionālo pieredzi: izglītība man ir augstākā pedagoģiskā, maģistra grāds bibliotēkzinātnē un informācijā (LU, 2008). Esmu Stopiņu novada, Ropažu novada pašvaldības domes deputāte no 2009. gada līdz šim brīdim. Galvenokārt tas ir darbs ar pašvaldības un iedzīvotāju interešu pārstāvniecību, t.sk., par bibliotēkas nozares darbības pamatprincipiem, jo īpaši pēc Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas (2021). No publiskās uzstāšanās reizēm gribu izcelt dalību Latvijas pagastu bibliotekāru 4. kongresā “PAGASTU BIBLIOTĒKAS GAISMAS UN PROBLĒMU TĪKLĀ” sadaļā “Jauni novadi, jauna kultūras infrastruktūra”, kas notika Rīgā 2005. gadā; arī uzstāšanos bibliotēku novadpētniecības konferencē “Novadpētniecības jaunās dimensijas atmiņas institūciju sadarbībā” par tematu “Lokālais saturs globālajā tīmeklī”, kas notika Dobelē 2014. gadā.

Esmu saņēmusi LNB Atbalsta biedrības pirmā konkursa “PAGASTA BIBLIOTEKĀRS – GAISMAS NESĒJS“ Pierīgā balvu (2007) un “GODA RAKSTU – GADA BIBLIOTEKĀRS 2014” Pierīgā par radošu pieeju un mērķtiecīgu darbu vietējo kultūras vērtību saglabāšanā. Saņemts arī pateicības raksts par augstu profesionalitāti, ieguldījumu Latvijas bibliotekāru kompetenču attīstībā, aktīvu un radošu līdzdalību valsts mēroga bibliotekārajās norisēs, daudzveidīgu un kvalitatīvu bibliotekāro pakalpojumu nodrošināšanu Ulbrokas bibliotēkā, ko izsniedzis LNB direktors Andris Vilks 2022. gadā.

Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā

Īstenotie projekti – pats darba process un sasniegtie rezultāti. Sākotnēji tie bija pašvaldības finansētie projekti, kuru pamatā ir bibliotekāru pētnieciskā darbība Stopiņu novadā (tagad pagastā) – Muzeju nakts stāsti par kultūras kanonā apzinātajām viensētām: viensēta “Akācijas” – Ulbrokas muižas kalējs un saimniece, senie arodi un muižas tradīcijas; viensēta “Kalēji” – dzejnieka, atdzejotāja Pētera Brūvera dzimtās mājas, ikgadējās bibliotekāru talkas un Dzejas dienas; viensēta “Brasliņas” – kolhoza “Ļeņina ceļš” bibliotēka un atpazīstamu Latvijas mākslinieku pulcēšanās vieta; viensēta “Būmaņi” – 20. gadsimta celtniecība, lopkopība un saimnieciskā darbība. Katra notikumu stāsta pamatā ir gan konkrētās dzimtas vēstures vēstošie avoti, gan dokumentālais kino, gan priekšmetiskās liecības un manieres. Muzeju nakts projekti ir turpināti arī vēlāk. “Atmiņu radīšana“ (2023) turpina pētīt un uzkrāt materiālus par dzejnieku, atdzejotāju Pēteru Brūveri, šoreiz par skolas gaitām Biķeru astoņgadīgajā skolā. Tika sagatavots un prezentēts trešais Pētera Brūvera kalendārs.

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Lekcijas Latvijas Nacionālās bibliotēkas studentiem – profesionālās pilnveides izglītības programmā “Bibliotēkas vadības pamati” 960h apjomā (2018–2020). Apskatītās tēmas – bibliotēkas darba plānošana, bibliotēkas personāla vadība un plānošana, bibliotēkas vadītāja kompetence un personība, komunikācijas nozīme bibliotēkas darbā, komandas veidošana bibliotēkas darbā.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

Latviešu valodas un literatūras zināšanas, pedagoga darbs skolā. Publiska uzstāšanās un rakstura īpašības, ko iemācās pašvaldības deputāta pienākumu pildīšanas laikā.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Augstu novērtēju katras mazās vietējas nozīmes publiskās bibliotēkas darbu Latvijā gan pierobežā, gan Pierīgā.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Bibliobuss jeb mobilā bibliotēka Ropažu novada pašvaldības iedzīvotājiem. Bibliotekāro pakalpojumu pieejamība Ropažu novada mazciemos.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem

“Bibliotēka un personība. Fragmentu bibliotēkas” – zinātniskā redaktore Ineta Kivle (LU Akadēmiskais apgāds, 2023), un nupat izdotā Jāņa Dripes grāmata “KULTŪRTELPA. 21. gadsimta kultūras būves Latvijā” (LNB Atbalsta biedrība, 2023).

Manas dzīves īpašie mirkļi

Bērnu un mazbērnu pieaugšana.

Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)

Sirsnīgas sarunas, labas grāmatas un patiess smaids.

Rasmas Strautmales īpašais jautājums: Kas ir tas, kas Tevi bibliotekārajā darbā pievelk?

Sajūta, ka esi šeit un tagad, jo nemitīgi atrodies vismaz četrās dažādās dzīves telpās – ikvienam interesentam tiek dota satikšanās iespēja, rodama mācību un pētniecības vide, tā ir vieta, kam piemīt personības un radošuma sinerģija, kas aicina arvien no jauna vērot un darīt savstarpējā saistībā un sakarībā veidotu un izlolotu bibliotēkas ikdienu. Harmoniskas vietas esamība un kultūras vai rakstītā vārda apgaismība rada zināšanu brīvību un sniedz iespēju to izmantot katram pēc sava prāta un nepieciešamības. Pieņēmums, ka strādāšu bibliotekā, jo tur ir mierīgāk, ir tikai mīts.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Aktualitāte – joprojām bibliotēku nozarē trūkst profesionālu darbinieku, un to prasmes ir nepietiekamas – ne tikai pieredzes trūkuma, bet arī akadēmisko zināšanu trūkuma dēļ.

Paldies LU Sociālo zinātņu fakultātes Bibliotēkzinātnes un informācijas maģistra studiju vadītājai Baibai Sporānei un pasniedzējiem, kursa biedriem un viņu izpratnei par bibliotēku kā nozīmīgu kultūras fenomenu (2006–2008).

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

Ropažu novada Zaķumuižas bibliotēkas vadītāja Ilze Blaua. Bibliotēka pēc Akreditācijas komisijas ieteikuma (2023) šobrīd tiek reorganizēta par atsevišķu iestādi, un ir izsludināta amata vakance uz vadītājas amata vietu. Ilze šajā darbā sevi pierādījusi kā izcila bibliotekāre, kurai lasītājs ir nozīmīgs visās vecuma grupās. Tiek veidoti visdažādākie pasākumi bērniem un jauniešiem, īstenojot vairākas LNB lasīšanas veicināšanas programmas, iesaistot vecākus un sabiedriskās organizācijas – notiek nakts pasākumi bibliotēkā un slēpņotavas kā novadpētniecības darba aktivitātes āra teritorijā. Lasītāju skaits un uzticība valodai, literatūrai, teatrāliem vakariem ir ģimeniskuma un lasīšanas tradīciju kopums. Ilze Blaua ir vietējās kopienas sirds un dvēsele, kurai svarīgi ielūkoties ne tikai bērnu pasaules uztverē, bet arī vietējo iedzīvotāju cilvēciskajā ikdienā. Ilzei ir laba humora izjūta un kāds noderīgs citāts katrai dzīves situācijai.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam

Ko Tev nozīmē vēstures stunda par šeit un tagad notiekošo Zaķumuižā?

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!