Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Gunita Kulmane
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos)
Mans ceļš bibliotēku nozarē sācies jau ar manu piedzimšanas dienu. Ūziņu bibliotēku vadu 15 gadus, pirms tam 40 gadu garumā (no 01.10.1969. līdz 01.10.2009.) to vadīja mana mamma Ligita Strazdiņa, kura par savu darbu saņēmusi daudzas atzinības. Droši varu teikt, ka bibliotēkā esmu izaugusi, te bērnībā pavadītas gan daudzas jaukas, gan garlaicīgas stundas. Nekad gan nebija prātā nācis, ka arī es pati varētu šeit strādāt. Tomēr, pēc mammas došanās pelnītā atpūtā, darbu bibliotēkā pārņēmu es. Tolaik dzīvoju Rīgā, bet, tā kā bibliotēka strādāja nepilnu slodzi, varēju apvienot dzīvi Rīgā un darbu Ūziņos. 2017. gadā Ūziņos atgriezos pavisam.
Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā
Lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā parādās pēdējos gados – visās jomās latiņu esmu uzlikusi gana augstu, ir ļoti jāstrādā, lai tas nemainītos. Piemēram, ir krietni jādarbojas, lai noturētu iepriekšējā līmenī lietotāju un izsniegumu skaitu. Pēdējos pāris gados mūžībā ir aizgājuši vairāki ilggadēji un regulāri bibliotēkas lietotāji. Vietā nāk citi, bet gados jaunāku cilvēku lasīšanas paradumi ir mainījušies – tie lasa mazāk un nereti lasāmvielu izvēlas e-vidē.
Otrs lielākais izaicinājums ir mēģināt sabalansēt laiku visam. Jau daudzus gadus milzīgu manas dzīves daļu aizņem novadpētniecība. Rezultāti neizpaliek – jau 3 gadus bibliotēka ir filmēta televīzijas raidījumos, kā arī piedalījusies vairākos radio raidījumos. Vācot, apkopojot un sūtot materiālus, esmu palīdzējusi vismaz 10 cilvēkiem grāmatu izstrādē. Arī pati esmu bijusi grāmatas sastādītāja. Ar novadpētniecības materiāliem esmu palīdzējusi daudziem desmitiem (visticamāk, ka vairāk nekā 100) cilvēkiem dzimtu pētniecībā. Lai arī ar novadpētniecību nodarbojos katru dienu, darbs ir aizplānots jau vairākus gadus uz priekšu. Tātad, lielākais izaicinājums ir – kā paspēt visu iecerēto?
Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā
Cilvēkmīlestība, atvērtība, vēlme strādāt un nerimstoša vēlme pētīt – tās ir rakstura īpašības, kuras noder ikdienas darbā. Kā papildus faktors ir milzīga dzimtās vietas mīlestība. Ir viegli strādāt, ja mīli dzimto vietu, darbu, ko dari, un apkārtnes ļaudis. Tā ir liela laime, ja uz darbu var doties ar prieku – ja darbs ir jēgpilns un rada gandarījumu. Manuprāt, rakstura īpašības pat ir būtiskākas nekā zināšanas, jo visu darbam nepieciešamo var iemācīties, bet degsmi un darba prieku gan nē.
Ir svarīgi, lai būtu vēlme mācīties un mainīties, lai cilvēks neapstātos savā attīstībā. Šīs īpašības mūsdienu dinamiskajā pasaulē ir vajadzīgas katram no mums.
Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu
Atsaucot atmiņā bibliotēkas, kuras gadu gaitā ir apmeklētas, nevaru izcelt kādu īpašu vienu bibliotēku – grūti tās savstarpēji salīdzināt. Vienmēr ir bijis tā, ka katrā no apmeklētajām bibliotēkām, ir ko redzēt, un katrā var gūt jaunas profesionālas idejas, ko lietot savā ikdienas darbā. Tomēr vēlos piebilst, ka, manuprāt, galvenais ir zinošs, harizmātisks un atsaucīgs personāls – un tādu cilvēku mums bibliotēkās netrūkst.
Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā
Gribētos, lai nākotnē atkal rastos kāds pakalpojums, kurš spētu nest tik milzīgu uzrāvienu, kā toreiz, kad Bila un Melindas Geitsu fonda atbalstītā projekta ietvaros Latvijas bibliotēkas tika aprīkotas ar datoriem un gana ātru bezmaksas interneta pieslēgumu. Bibliotēkām tas bija milzīgs atspēriens, un varētu teikt, ka tās ieguva otru elpu. Joprojām atceros tās cilvēku rindas uz datoru izmantošanu.
Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem
Tā kā Ūziņu bibliotēka ļoti aktīvi darbojas novadpētniecības jomā, tad noderīgs resurss ir “Latvijas bibliotēku novadpētniecības darba rokasgrāmata”.
Pašai brīvajos brīžos patīk lasīt grāmatas par mūsu tautas vēsturi un cilvēkiem, kuri to veidojuši. Man ļoti tuvas ir Ingunas Baueres grāmatas – tajās ir dzīvi varoņi un patiesi notikušais ir veiksmīgi savīts ar pašas autores radīto. Mūsdienās, diemžēl, ne katrs zina, kas bija Andrejs Pumpurs, Atis Kronvalds, Kārlis Skalbe, Matīss Kaudzīte, Juris Neikens, Mārcis Sārums un citi mūsu tautai reiz tik nozīmīgie cilvēki. Ingunas darbi ir ne tikai izglītojoši, bet arī aizraujoši, cilvēki tos labprāt lasa. Tas bija smags un līdz galam nenovērtēts darbs, ko viņa darīja, “izceļot saulītē” un atgādinot par cilvēkiem, kuru sirdis reiz karsti dega par Latviju.
Mans privātais grāmatu plaukts ļoti regulāri papildinās galvenokārt ar nozaru literatūru – tās ir grāmatas par vēsturi, etnogrāfiju, arhitektūru, kultūru un visu, kas lielākoties saistīts ar Latvijas pagātni.
Manas dzīves īpašie mirkļi
Jau sen zinu, ka laime ir vienkāršās lietās. Tā ir arī tad, kad apstājies, paveries apkārt un redzi, cik mūsu Latvija ir bezgala skaista. Mūsu Dievzemīte. Dieva zeme. Esmu laimīga, ka varu dzīvot šajā laikā un šajā zemē! Novērtēju visu, kas man pieder, un neskumstu par to, kā man nav.
Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)
Man ir ļoti paveicies, jo darbs novadpētniecības jomā mani ir savedis un joprojām saved kopā ar daudziem brīnišķīgiem, Latviju dziļi mīlošiem cilvēkiem, kuri mani ļoti iedvesmo.
Lielu prieku un gandarījumu sagādā veiksmīgs pētnieciskais process dzimtu izpētē, kad redzi, cik tas ir nozīmīgs cilvēkam, kuram palīdzi.
Prieku sagādā sniegt prieku citiem. Tas ir atgriezenisks process, kurā pats devējs top priecīgs. Piemēram, pēdējo 10 gadu laikā Ūziņos ir ienākušas daudzas jaunas ģimenes. Esmu tā, kura pazīst visus šos cilvēkus un palīdz viņiem integrēties vietējā kopienā – esmu “savedēja” starp “vecajiem” un “jaunajiem” ūziņniekiem. Tā kā bibliotēka ir vienīgā iestāde 7 kilometru rādiusā, tad Ūziņos daru visu, kas ļaudīm nepieciešams, un palīdzu jebkurā jautājumā. Par to esmu saņēmusi ļoti daudzus paldies. Protams, tas uzlādē un iedvesmo.
Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)
Gribētu pateikt paldies savām Jelgavas novada bibliotēku kolēģēm – ka visas kopā esam foršs un savstarpēji atsaucīgs kolektīvs, un paldies metodiķei Lindai Langenfeldei, kura gādīgi tur rūpi par mums.
Vislielāko paldies vēlos pateikt Dzintrai Pungai, kura ilgus gadus bija Jelgavas novada pašvaldības bibliotēku metodiskā darba vadītāja. Cilvēcīga, sirsnīga, zinoša un atbalstoša – Dzintra vienmēr būs manā sirdī!
Latvijas bibliotēkām novēlu – lai esam vajadzīgas!
Mārītes Purmales īpašais jautājums: Gunita, pastāsti par savu pieredzi, idejām vai plāniem, lai nodrošinātu savākto (arī ieskenēto) materiālu ilgtspējīgu saglabāšanu.
Jāteic, ka šis ir gana sāpīgs jautājums. Pēdējos gados, vietas trūkuma dēļ, vairs nealkstu pēc dokumentu un fotogrāfiju orģināliem. Praktiski viss tiek ieskenēts un atgriezts īpašniekiem. Neskatoties uz to, jau esošo materiālu apjoms ir liels – gan skenēto dokumentu, kuri glabājas Google diskā, gan uz vietas bibliotēkā esošās daudzās novadpētniecības materiālu mapes.
Par pieredzi, kas gandrīz beidzās bēdīgi. Pirms pāris gadiem pēkšņi pārstāja darboties liela apjoma ārējais cietais disks, kurā atradās arī nedublēti novadpētniecības materiāli. Par laimi, informāciju izdevās atgūt. Kopš tā laika abonēju Google disku 2 terabaitu apjomā. Šie materiāli tur ir un būs vienmēr, bet lielākas raizes man sagādā daudzās mapes, kas atrodas bibliotēkā. Lai to fiziskais stāvoklis nepasliktinātos, ir jānodrošina atbilstošs mikroklimats. Un mazā lauku bibliotēkā to nodrošināt nav nemaz tik vienkārši.
Lai arī tieši bagātīgais novadpētniecības materiālu krājums ir tas, kas piesaista lielu uzmanību un atved uz bibliotēku arī ar Ūziņiem nesaistītus ļaudis, esmu nonākusi pie secinājuma, ka bibliotēka itin labi varētu iztikt ar dokumentu un fotogrāfiju kopijām. Orģinālus ar laiku varētu nodot muzejos. Pirms nodošanas viss ir jāieskenē, bet tas būtu ļoti darbietilpīgs process, kuram šobrīd neredzu iespēju atrast laiku, jo joprojām ik dienas notiek intensīvs pētnieciskais process.
Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)
Jelgavas novada Sesavas bibliotēkas vadītāja Inta Strazdiņa, kura ir zināma kā čakla un radoša bibliotēkas vadītāja un fantastisku rokdarbu radītāja.
Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam
Inta, kas Tev sniedz vislielāko gandarījumu profesionālajā jomā un kādu redzi savas bibliotēkas nākotni/vīziju, pēc, piemēram, 10 gadiem?
Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!