Īss profesionālās dzīves apraksts (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos)

Uz pavisam vienkāršu jautājumu – kāpēc visu dzīvi esmu pavadījusi, strādājot bibliotēkās un mācot zinības, kas saistītas ar informācijas meklēšanu, ir ļoti viegli atbildēt – man patīk palīdzēt cilvēkiem atrast informāciju un vienmēr esmu mēģinājusi palīdzēt to rast racionālā veidā. Protams, grāmatu lasīšanu grūti racionalizēt, bet informācijas meklēšanu mūsdienu tehnoloģiju laikmetā gan ir vērts apgūt padziļināti. Kur to iemācīties un vai vispār ir iespēja to apgūt tikai ar mācīšanos – par to pēc vidusskolas beigšanas daudz nedomāju, jo likās, ka vajadzētu iestāties vienalga kurā augstskolas programmā, lai tik pēc tam nebūtu jāstrādā par skolotāju. Tas bija sava veida protests, jo abi vecāki bija pasniedzēji un toreiz likās, ka tas nu gan ir ļoti smags un atbildīgs darbs. Izvēle krita uz LU Filoloģijas fakultātes Bibliotēku zinātnes programmu, kur tieši tajā gadā bija nepieredzēti liels konkurss. Tā nu uzsāku studijas ar tā laika programmai raksturīgu visplašākā spektra mācību priekšmetu apguvi, bet drīz vien paralēli studijām bija jāsāk arī strādāt.

Līdz ar darba pieredzi sākās arī mana profesionālā izaugsme, jo nokļuvu akadēmiskā vidē, kur zinātniski pētnieciskās aktivitātes un grāmatu izdošana bija ikdiena. Man par prieku visās manās darba vietās gan toreiz, gan arī tagad bibliotēkas loma ir ļoti liela, un arī pati esmu daudz darījusi, lai celtu profesijas un bibliotēku prestižu. Strādājot institūtā, iemācījos precizitāti, informācijas vērtību un vēstures nozīmi sabiedrības attīstībā, tad arī sapratu, ka savas zināšanas varu arī veiksmīgi nodot tālāk. Sākums manai pedagoģiskajai darbībai gan milenāļiem liksies nenopietns – mācīju mašīnrakstīšanu gan LU žurnālistikas studentiem, gan arī peidžeru meitenēm. Un no rakstāmmašīnas līdz datoram bija tikai viens solis, kurš 90. gadu sākumā tika sperts ar lielu interesi un aizrautību. Tā kā līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu bibliotēka, kurā strādāju, nonāca Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas pārziņā, un tieši 90. gadu sākums bija arī bibliotēku programmas Alise sākums Latvijas bibliotēkās, tad turpmākā desmitgade profesionāli bija ļoti saistīta ar elektroniskā kataloga ieviešanu programmā Alise Valsts arhīvu bibliotēkā, kā arī augstskolu un speciālo bibliotēku kopkataloga alises.lv izveidošanu. Sadarbība ar programmas izstrādātāju komandu bija izaicinājums, sasaistot tradicionālos bibliotekāros darba procesus ar tobrīd straujo informācijas tehnoloģiju un interneta attīstību.

1996. gads atnāca ar jaunu izaicinājumu – paralēli ar Sorosa fonda-Latvija (SFL) Bibliotēku programmas vadību man uzticēja izveidot topošās Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) Juridisko bibliotēku. Tas bija ļoti nopietns profesionāls izaicinājums un milzīga uzticēšanās no augstskolas dibinātāju puses, novērtējot manu pieredzi bibliotēku jomā. Tā kā šajā amatā galvenā saziņas valoda bija angļu, tad komunikācija un īpaši terminoloģijas zināšana tiesību zinātnēs angļu valodā tobrīd prasīja milzīgu darbu. Lai izveidotu tādu juridisko bibliotēku, kādas Austrumeiropā tobrīd vēl nebija, par manu ikdienu kļuva sadarbība ar dažādām ārvalstu juridiskajām bibliotēkām, izdevējiem, datubāzu piegādātājiem. Ar sadarbības partneriem man vienmēr ir ļoti veicies, tie visi bija ļoti atsaucīgi un pretimnākoši, ar vairākiem no tiem vēl arvien sadarbojamies.

Viena no vērtīgākajām pieredzēm šajā laikā man bija sadarbība ar profesionālajām organizācijām gan Latvijā – LATABA, gan ārzemēs – Starptautiskā Juridisko bibliotēku asociācija (International Association of Law Libraries, IALL). LATABA bija lieliska vieta, kur apmainīties pieredzē, iegūt jaunus draugus un apmeklēt bibliotēkas radniecīgās augstskolās. Vairākus gadus vadot un vēlāk darbojoties biedrībā, LATABA ir sniegusi iespēju bibliotekāriem paplašināt redzesloku, sapņot un arī realizēt dzīvē sapņus, kurus vieniem pašiem būtu grūti īstenot. Arī IALL ik gadu tiekoties ar pasaules lielāko juridisko bibliotēku vadītājiem gadskārtējās konferencēs, iepazīstoties ar juridiskajām bibliotēkām četros kontinentos, esmu ieguvusi plašu profesionālo kolēģu loku, kopīgi ar tiem strādājusi arī IALL Valdes sastāvā, popularizējot juridisko bibliotēku attīstību Austrumeiropā un reizi gadā izvērtējot juridisko informācijas resursu mājas lapas.

Sadarbojoties ar starptautiskajām juridiskajām bibliotēkām sapratu, ka Austrumeiropā mums visiem ir viena problēma – kā piekļūt dārgajām juridiskajām datubāzēm, par kurām bijām tikai dzirdējuši. Un te palīgā nāca Ņujorkas universitātes Juridiskās augstskolas bibliotekāre Mirela Roznovschi, kura spēja apvienot Austrumeiropas bibliotēku bibliotekārus, kuri strādāja ar juridiskās informācijas resursiem. 2004. gadā mums izdevās vienoties par Juridisko bibliotēku un informācijas centru konsorcija izveidi, un tas veiksmīgi manā vadībā darbojas līdz šodienai. Konsorcijā šobrīd esam 10 bibliotēkas no Baltijas valstīm un Ungārijas, kurām ir svarīgi sadarboties specifisko informācijas resursu iegādē. Koronavīrusa Covid-19 izraisītā krīze pasaules mērogā kā vēl nekad iepriekš ir aktualizējusi elektronisko resursu nozīmi kvalitatīva studiju un pētniecības procesa nodrošināšanā arī Latvijā, tāpēc LATABA vārdā šogad valdībā aktualizējām starptautiski atzīto datubāzu abonēšanas jautājumu un ieteicām veidot Latvijas konsorciju datubāzu un bibliotēku resursu kopīgai abonēšanai.

Man ir liels prieks, ka no jaunības protesta vecāku profesijai nekas nesanāca, jo darbība lektores lomā man dzīvē ir devusi iespēju gan iegūt jaunas zināšanas, gan dalīties ar savu pieredzi, attīstīt komunikācijas prasmes un gūt enerģiju no auditorijas. Juridiskās pētniecības mācību kursa izveide Rīgas Juridiskajā augstskolā laikā, kad ne visās augstskolās pētniecībai augstskolu programmās bija pastāvīga vieta, bija liels izaicinājums. Tas parādīja, ka ieguldītie līdzekļi juridisko datubāzu iegādei atmaksājas, ja studenti iegūst nepieciešamās prasmes to izmantošanai ikdienas mācību un pētniecības procesā. Mūsu studentu un bibliotēku apmeklētāju informācijpratība vēl arvien ir joma, kurai mums, bibliotēku profesionāļiem, ir jāvelta vislielākā vērība un jādalās ar savām zināšanām, izmantojot visus pieejamos rīkus.

Visvairāk man savā darbā patīk tas, ka nav divu vienādu darba dienu – katra diena ir citādāka ar saviem izaicinājumiem un panākumiem. Strādājot Rīgas Juridiskās augstskolas bibliotēkā varu iesaistīties gan mācību procesā, gan veikt visus bibliotekāros procesus, gan arī strādāt ar augstskolas publikāciju manuskriptiem un rakstu autoriem. Daļa no manis sagatavotajiem izdevumiem ir pieejama tikai e-formātā, bet ir arī Latvijā un Oxford University Press un Brill izdevniecībā izdotas grāmatas, kuras saņemot ir patiesi liels prieks par paveikto. Kā pēdējais priecīgais notikums ir tas, ka augstskola ir kļuvusi par izdevēju starptautiski atzītai gadagrāmatai “Baltic Yearbook of International Law”, kuras sagatavošanas tehniskais darbs ir manā atbildībā/pārziņā. Gandarījums ir arī par padarīto dažādos projektos un pasākumos – katrs pasākuma dalībnieks ir nācis, lai uzzinātu ko jaunu, un mans kā lektora uzdevums ir prast atraktīvi un interesanti apvienot auditoriju kopīgam darbam, lai nodarbības beigās visiem būtu labi padarīta darba sajūta. Bet visvairāk man patīk, ka esmu daļa no Rīgas Juridiskās augstskolas “ģimenes” – darbavietas, kurā esmu pavadījusi pusi sava darba mūža un redzējusi to augam un attīstoties.

Līdz šim lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Manas profesionālās darbības lielākais izaicinājums bija Juridiskās bibliotēkas izveide. Tikai apjaušot, kāds varētu būt mācību process Latvijas un Zviedrijas valdību dibinātajā Rīgas Juridiskajā augstskolā, man bija jāsāk ne tikai ar grāmatu, žurnālu un datubāzu iegādi laikā, kad ārzemju grāmatas nevarēja vienkārši pasūtīt no Amazon vai BookDepository, bet arī ar bibliotēkas telpas, izvietojuma un tās funkcionalitātes projektēšanu. Tā bija uzticība, kuru man izdevās attaisnot, izveidojot dzīvotspējīgu, lieliski funkcionējošu augstskolas bibliotēku, kuras darbībā jau no pirmajām dienām izvēlējos integrēt bibliotekārajos procesos modernākos informāciju tehnoloģiju rīkus un draudzīgus, uz klientu vērstus pakalpojumus un atmosfēru.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas manā darbā

Smaids un pozitīva attieksme pret dzīvi laikam ir tas, kas man vienmēr ir palīdzējis. Bet ar smaidu vien nepietiek – talkā ir nākušas komunikācijas prasmes, valodu zināšanas, prasmes darbā ar korektūrām, kas attīstījušas precizitāti un palīdz gan darbā bibliotēkā, gan arī mājas lapu rediģēšanā. Savukārt darbā ar studentiem un projektos mēģinu atrast inovatīvo un mūsdienīgo, dalīties ar savām zināšanām informācijas meklēšanā un izmantošanā.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Katrā dzīves posmā man ir bijis kāds cilvēks, kuram esmu vēlējusies līdzināties, no kura esmu ko mācījusies. Laikā, kad sāku Juridiskās bibliotēkas projektu, man bija iespēja gandrīz gadu strādāt kopā ar politoloģi un starptautisko attiecību un diplomātijas eksperti Vitu Matīsu, kura tobrīd bija atbildīga par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanas projektu. Vitas Matīsas viedoklis par norisēm Latvijā vienmēr ir bijis atšķirīgs no vietējo politiķu viedokļiem, no viņas esmu mācījusies gan profesionālās komunikācijas iemaņas, gan arī atbildības sajūtu par katru darba procesu. Arī veidojot jubilejas grāmatu par RJA atkal tikāmies, lai atcerētos augstskolas pirmsākumus, kas atspoguļoti grāmatā “Twenty Years of Innovation”, Vita Matīsa ir arī studentu iecienīta Diplomātijas pasniedzēja augstskolā.

Savukārt bibliotekārajā sabiedrībā mana autoritāte ir Rīgas Tehniskās universitātes bibliotēkas direktore Aija Janbicka-Vība, ar kuru kopā esam darbojušās LATABA jau no 90-to gadu beigām. Aijas dzīves pieredze, zināšanas un enerģija vadot gan savu bibliotēku, gan arī turot roku uz Latvijas bibliotekārās sabiedrības pulsa vienmēr mani ir iedvesmojuši. Ar Aiju vienmēr ir bijis ļoti viegli strādāt, un mēs esam atradušas kopīgu valodu gan profesionālo ideju realizēšanā LATABA aktivitātēs, gan kopīgi darbojoties augstskolu bibliotēku akreditācijas komisijā.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Atceros, ka 2000. gadu sākumā ar augstskolas IT kolēģiem sākām domāt par tobrīd Latvijā vēl neattīstītu pakalpojumu augstskolās un bibliotēkās – one-stop shop (vienas pieturas aģentūru). Tā kā jau tobrīd piedāvājām lietotājiem ne tikai bibliotēkas katalogu un studentu noslēguma darbu datubāzi, bet arī pasaules lielākās juridiskās informācijas datubāzes Westlaw un HeinOnline, kā arī pašu veidoto juridiskās informācijas portālu Juridica, tad mēģinājām rast tādu programmnodrošinājumu, kas studentiem ļautu veikt meklēšanu visos šajos resursos vienlaicīgi. Diemžēl tobrīd pieejamās iespējas mūs neapmierināja, atradām tikai daļējus problēmas risinājumus. Bet nu jau pāris gadus tādu produktu starptautiski atzīta un augstu novērtēta interneta meklētāja ALEPH Primo izpildījumā var izmantot Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un arī četrās augstskolu bibliotēkās. Ja vien tas nebūtu tik dārgs produkts, lieliski būtu, ja visas augstskolu bibliotēkas, kuru pārziņā ir gan vērtīgi vietējās informācijas resursi, gan arī starptautiski atzītas datubāzes, varētu šo pakalpojumu piedāvāt saviem lietotājiem. Tas noteikti uzlabotu datubāzu izmantošanas efektivitāti un celtu Latvijas zinātnieku pētījumu kvalitāti un atpazīstamību pasaulē.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt citiem

Kad mūžībā aizgāja mana mamma, ģimenē nolēmām publicēt uz viņas dienasgrāmatām balstītu atmiņu grāmatu par izsūtīšanas laiku Sibīrijā (Viktorija Trumpe “Ar spītu: septiņas ziemas Sibīrijā”), kur viņai 17 gadu vecumā bez krievu valodas zināšanām bija jāuzņemas ģimenes apgādība. Kopš tā laika ar lielu interesi lasu grāmatas par latviešu likteņiem dažādu varu laikā. Grūti nosaukt kādu vienu grāmatu, bet īpašu iespaidu uz mani atstāja Valentīnas Freimanes grāmata “Ardievu, Atlantīda!”. No ārzemju literatūras darbiem vienmēr cenšos izlasīt Silvijas Brices tulkotos ārzemju romānus, kuri vienmēr bagātina ar skaisto valodu.

Manas dzīves svarīgākās vērtības

Tās ir trīs lietas – ģimene, darbs un daba. Mana ģimene ir manas dzīves lielākā vērtība, kuru apjaušu ar katru gadu arvien vairāk. Savulaik kopā ar tēvu veidojot dzimtas koku deviņās paaudzēs un tagad dzīvojot dzimtas mājās pie Ķūķu klintīm ik brīdi jūtu dzimtas spēku, atbildību par saviem tuvākajiem. Kopīgi priecājamies par meitu sasniegumiem un mazdēlu pulciņu, par to, ka arī viņos esam pratuši ieaudzināt atbildību par ģimeni. Darbs, kurā no pirmās dienas esmu varējusi rast piepildījumu savām prasmēm un ambīcijām, kurš man ir devis iespēju iepazīt tik daudz lielisku cilvēku. Un daba – gan skaistā Latvijas daba, kurai līdzīgas nav nekur pasaulē, gan arī jebkurš dabas stūrītis pasaulē, kuru man ir bijusi iespēja iepazīt tuvākos vai tālākos ceļojumos.

Iepriekšējās intervijas dalībnieces Mārītes Savičas jautājums Jums:
Bibliotekārā sabiedrība Ligitu vairāk pazīst kā augstskolas bibliotēkas vadītāju un kā darbīgu personību. Mans jautājums, ko iespējams, arī citi vēlētos uzzināt – es zinu ka Ligita paralēli bibliotēkas vadīšanai ļoti aktīvi lasa lekcijas, īsteno projektus. Domāju, ka mums Ligita būtu jāiepazīst arī no šāda aspekta.

Darbs projektos vienmēr mani ir aizrāvis neatkarīgi no to ilguma un intensitātes. Projekti vienmēr sniedz iespēju uzzināt ko jaunu, satikt daudz kompetentu cilvēku un arī iepazīt dažādas kultūras. Pirmās iemaņas projektu vadīšanā ieguvu darbojoties ar SFL Bibliotēku programmas projektiem, kas vēlāk ļoti noderēja gan bibliotēkas veidošanā, gan arī dažādās starptautiskās aktivitātēs. Iesaistoties dažādos starptautiskos projektos eksperta vai projektu vadītāja statusā ar mācību programmām un lekcijām esmu strādājusi Gruzijā, Ukrainā, Uzbekistānā, Maķedonijā un ilgāku laiku arī Kosovā. Balkānu periods bija īpaši interesants, sniedzot iespēju dalīties ar zināšanām juridiskās bibliotēkas un e-apmācību platformas izveidē Kosovas tiesnešu mācību centrā. Tas bija finansiāli lielākais projekts, kuru esmu vadījusi un kura laikā pusotru gadu pavadīju starp divām valstīm – Latviju un Kosovu. Kosovas studentus biju jau iepazinusi Juridiskajā augstskolā un vienmēr biju sekojusi šīs jaunizveidotās valsts progresam, bet, atrodoties Prištinā un sarunājoties ar vietējiem cilvēkiem, izjutu, cik mūsu valstīm ir līdzīga vēsture, cik līdzīgus vēstures notikumus abas valstis ir pārdzīvojušas ceļā uz neatkarību.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Šobrīd ir klusais Adventes laiks, kuru vēl klusāku ir padarījusi Covid-19 sakarā izsludinātā ārkārtas situācija. Novēlu visiem ar ģimenēm izbaudīt laiku pirms Ziemassvētkiem un īpaši atcerēties par cilvēkiem, kuriem šobrīd ir grūtāk nekā mums.

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

RTU bibliotēkas direktore Aija Janbicka-Vība.

Mans īpašais jautājums Aijai Janbickai-Vībai

Aijas darba un privātā dzīve ir bijusi cieši saistīta ar Rīgas Tehnisko universitāti, tās bibliotēka vienmēr ir bijusi akadēmisko bibliotēku dzinējspēks, jaunu ideju un risinājumu ģenerators. Kurš no savas darbības laikā ieviestajiem projektiem bibliotēkā ir palicis atmiņā kā visilgtspējīgākais un visveiksmīgākais, tāds, kas ietekmējis Latvijas bibliotēku attīstību?