Īss profesionālās dzīves apraksts (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos)

Mans profesionālās dzīves stāsts nav saistīts tikai ar darbu bibliotēku jomā. Esmu dzimusi Valmierā un mācījusies tagadējā Valmieras 1.ģimnāzijā. Tā kā skolā man labi padevās matemātika un arī tā patika, skolu beidzot iestājos Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU) Automātikas un skaitļošanas fakultātē, specialitātē Skaitļojamās mašīnas. Šī specialitāte bija jauna un likās perspektīva. Institūtu beidzot pēc sadales paliku strādāt fakultātes Skaitļošanas centrā. Pēc neilga laika mani pārvilināja strādāt fakultātes Elektromodelēšanas problēmu zinātniskajā laboratorijā, kur dažādās programmēšanas valodās sastādīju programmu paketes gan laboratorijas zinātniskajiem pētījumiem, gan pildāmiem līgumdarbiem. Kopā ar kolēģiem rakstījām publikācijas un piedalījāmies konferencēs. Paralēli pamatdarbam strādāju par stundu pasniedzēju Skaitļošanas katedrā, lasot studentiem lekcijas, vadot praktiskās nodarbības, kursa darbus un diplomdarbus. 1996. gadā aizstāvēju maģistra grādu Lietišķajās datorzinātnēs.

1993. gadā mani uzrunāja viens no cienījamākiem fakultātes profesoriem Jānis Osis, pie kura bija griezusies RTU bibliotēka ar lūgumu palīdzēt atrast bibliotēkai direktora pretendentu, kurš varētu organizēt un vadīt bibliotēkas darba procesu automatizāciju. Bibliotēkā tajā laikā vēl nebija neviena datora. Dažas no lielām Latvijas bibliotēkām, kā LNB, LAB un LUB, bija jau uzsākušas bibliotēkas darba automatizāciju. RTU bibliotēka vēlējās neatpalikt no tām. Man šis piedāvājums bija ļoti negaidīts un pārsteidzošs. Profesors uzskatīja, ka es to varētu veikt. Sākumā to pilnīgi noraidīju, jo man nebija pieredzes lielas struktūras vadīšanā, pie tam bibliotēkas darba vadīšanā. Bibliotēku biju izmantojusi tikai kā lasītāja. Pēc profesora ieteikuma mani turpināja uzrunāt bibliotēkas kolēģes un arī RTU toreizējais rektors E.Lavendelis. Pēc lielām pārdomām nolēmu mēģināt. Rektors man uzdeva sagatavot koncepciju par bibliotēkas automatizāciju un personālu. Lai to uzrakstītu, iepazinos ar LNB, LAB, LUB un Patentu bibliotēkas pieredzi, lasīju pieejamo literatūru. Sagatavoju koncepciju un iesniedzu rektoram. Pēc kāda laika rektors paziņoja, ka akceptē manu kandidatūru un pārceļ mani bibliotēkas direktores amatā no 1993. gada 31. augusta. Tā sākās mans darbs bibliotēku nozarē.

Jau tā paša gada rudenī bibliotēkai tika iegādāti pirmie 5 datori un sadarbībā ar LUB kolēģiem ieviesta LU bibliotēkā izstrādātā bibliotēku informācijas sistēma ALISE un sākta elektroniskā kataloga veidošana. Deviņdesmito gadu vidū Latvijas bibliotekāri uzsāka strādāt pie Vienota Latvijas bibliotēku informācijas tīkls LATLIBNET projekta. Tika izveidota darba grupa projekta izstrādei, kurā sākotnēji iesaistījās 8 valsts nozīmes bibliotēkas. Tajā RTU Zinātnisko bibliotēku pārstāvēju es. Darbs nebija viegls, bet interesants un sarežģīts. Pētījām dažādas bibliotēku sistēmas, tikāmies ar to piegādātājiem, kā arī braucām uz ārzemju bibliotēkām iepazīties ar šo sistēmu darbību un atsauksmēm, lai varētu izvēlēties Latvijai piemērotāko. Bija dažādi viedokļi, daļa vēlējās turpināt strādāt ar BIS Alise. Tomēr tika izsludināts starptautiskais konkurss un tajā par vispiemērotāko tika atzīta Izraēlas firmas Ex Libris Ltd. izstrādātā bibliotēku informācijas sistēma ALEPH500. Tā tika likti pamati Valsts nozīmes bibliotēku kataloga attīstībai un darbībai.

Pati daudz mācījos no savas un citu bibliotēku kolēģiem, apmeklēju dažādus seminārus, kursus. Esmu devusies pieredzes apmaiņas braucienos uz radniecīgajām ārzemju bibliotēkām.

Savos darba gados esmu darbojusies Latvijas Bibliotēku padomē gan kā locekle, gan padomes priekšsēdētāja, kā arī kā Kultūras ministrijas Augstskolu un zinātnisko bibliotēku akreditācijas komisijas locekle.

Piedalos un vadu LNB Kompetenču attīstības centra eksaminācijas komisiju, kur eksāmenus kārto bibliotēku darbinieki, kuriem nav izglītības bibliotēku nozarē, un kuri vēlas iegūt 3. profesionālās kvalifikācijas līmeni. Priecājos par kolēģiem, kuri paralēli darbam mācās LNB kursos, kā arī par tiem, kuri mācās patstāvīgi un piesakās kārtot kvalifikācijas eksāmenu.

Visvairāk man savā darbā patīk

Man patīk apgūt jaunas lietas un tehnoloģijas, ieviest tās manā bibliotēkā un redzēt darba rezultātus, kā arī to, kā jauninājumus novērtē mūsu lietotāji. Patīk darbs ar cilvēkiem, komunikācija un pieredzes apmaiņa ar RTU kolēģiem un bibliotēku nozarē strādājošiem. Esmu visu savu mūžu pavadījusi studējot un strādājot RTU, tā man ir kā otrā māja.

Līdz šim lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Izaicinājumi ir bijuši dažādi, ne mazums, bet vislielākais izaicinājums manā darbā bija 1999. gadā. Bibliotēkai bija jāatstāj telpas Kaļķu ielā 1 a, kur toreiz atradās RTU Centrālā bibliotēka. Rīgas Dome vēlējās līdz Rīgas 800 gadu jubilejai atjaunot pirmo vēsturisko rātsnamu vietā, kurā atradās RTU laboratorijas korpuss un mūsu Centrālā bibliotēka. Gada sākumā tika paziņots, ka bibliotēkai pilnībā jāatbrīvo tās aizņemtās telpas līdz 1. septembrim. Laiks bija tikai 7 mēneši. Krājums bija ļoti liels, un kopējā telpu platība ar lasītavām, abonementiem un krātuvi 10 stāvu tornī arī liela. Bija jāmeklē vieta, kur pārcelties. Tika atrasta nepabeigta trīsstāvu RTU ēka ar pagrabu Ķīpsalā. Ēka bija jāpārbūvē īsā laikā un jāiekārto bibliotēkas vajadzībām. Kopā ar arhitektu projektējām bibliotēku, paralēli ar bibliotēkas kolēģiem izvērtējām krājumu un sagatavojām to pārvešanai. Atbilstoši jaunajai situācijai, bija jāveic arī izmaiņas bibliotēkas struktūrā. Kopā ar bibliotēkas kolektīvu to visu paveicām, un jau 1999. gada septembrī pārbūvētā ēkā atvērām jauno bibliotēku lietotājiem. Šī pieredze noderēja tad, kad mums pievienoja likvidējamās Rīgas Aviācijas universitātes Zinātniski tehnisko bibliotēku, kā arī tad, kad mūsu bibliotēkai Ķīpsalā 2015. gadā uzcēla jaunu piebūvi un pārcēlām uz to filiāles, kuras atradās fakultātēs. Atkal mainot struktūru, izveidojām jaunu vienotu RTU bibliotēkas kompleksu Ķīpsalā ar 24h lasītavu.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem man bija arī 1994. gadā, kad kopā ar citām 9 Latvijas bibliotēkām dibinājām jaunu profesionālu organizāciju – Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociāciju. Galvenais mērķis bija kopīgiem spēkiem uzlabot un virzīt uz priekšu akadēmisko, zinātnisko un speciālo bibliotēku darbu, apmainoties darba pieredzē, mācoties vienam no otra, kopā gūstot jaunas zināšanas, lai uzlabotu informācijas apgādi Latvijā. Man par pārsteigumu, mani ievēlēja par jaundibinātās organizācijas pirmo prezidenti, lai gan biju tikai nesen kļuvusi par bibliotēkas direktori un iekļāvusies bibliotēku nozarē. Vajadzēja veidot valdi, organizēt asociācijas darbu, komisijas par dažādiem bibliotēkas darba procesu jautājumiem, organizēt seminārus un kursus. Toreiz asociācijas darbā aktīvi iesaistījās ļoti daudz bibliotēku speciālistu. Apmeklējām visas asociācijas bibliotēkas, izveidojās draudzīgas un koleģiālas attiecības starp bibliotēku darbiniekiem.

Asociāciju vadīju līdz 1998. gadam un biju valdes locekle no 1998.-2002. gadam un 2007.-2008. gadā. Arī tagad piedalos asociācijas pasākumos.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas manā darbā

Fakultātē iegūtās zināšanas IT jomā, loģiskā un analītiskā domāšana. Organizatoriskās prasmes, spēja kopā ar kolēģēm rast risinājumu sarežģītās problēmās.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Esmu apmeklējusi daudzas bibliotēkas ārzemēs, bet kā paraugus, no kuriem mācīties varētu minēt Helsinku Tehnoloģiskās universitātes bibliotēku (tagad Aalto Universitātes Studiju centru), kā arī tuvāko Baltijas valstu partneri – Tallinas Tehnoloģiskās universitātes bibliotēku. (tagad TalTech bibliotēku). Vienmēr viesojoties pie viņiem, tiekoties konferencēs, varējām gūt jaunas ierosmes bibliotēkas darbā.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Tā kā arvien vairāk lietotāji vēlas saņemt plašāku informāciju elektroniski, būtu nepieciešams, lai bibliotēkas varētu abonēt vairāk elektronisko resursu, ko pašlaik bibliotēkas nevar nodrošināt sava nepietiekamā finansējuma dēļ.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt citiem

Lasu dažādas grāmatas, gan biogrāfiskus darbus, gan arī detektīvus un sieviešu romānus, lai atslēgtos no darba problēmām. Pēdējā, ko esmu izlasījusi, ir Patentu valdes izdotā grāmata “Ceļš uz izcilību. Latvijas izgudrotāji pasaulē”, kuras sagatavošanā lielu darbu ieguldījušas Patentu valdes bibliotēkas kolēģes. Grāmatā ļoti interesanti aprakstīti 25 Latvijā dzimušu un trimdā strādājušu zinātnieku izgudrojumi un darbi, kuri nesuši mūsu valsts vārdu pasaulē.

Manas dzīves svarīgākās vērtības

Ģimene, darbs, draugi.

Ligitas Gjortleres īpašais jautājums Jums:

Aijas darba un privātā dzīve ir bijusi cieši saistīta ar Rīgas Tehnisko universitāti, tās bibliotēka vienmēr ir bijusi akadēmisko bibliotēku dzinējspēks, jaunu ideju un risinājumu ģenerators. Kurš no savas darbības laikā ieviestajiem projektiem bibliotēkā ir palicis atmiņā kā visilgtspējīgākais un visveiksmīgākais, tāds, kas ietekmējis Latvijas bibliotēku attīstību?

Domāju, ka tā varētu būt bibliotēkas darba automatizācija un IT tehnoloģiju ieviešana savā bibliotēkā, bet Latvijā kopā ar pārējiem valsts nozīmes kopkataloga dalībniekiem kopkataloga ieviešana un tālākā ar to saistīto pakalpojumu attīstība, kas ir ļāvusi Latvijas bibliotēkām attīstīties līdz citu valstu bibliotēku līmenim.

Savā bibliotēkā veiksmīgs ir RFID tehnoloģiju projekts, kuru sākām ieviest pirmie Latvijā 2011. gadā: pašapkalpošanās automāti, grāmatu šķirošanas nodošanas aparāts, drošības sistēma krājuma saglabāšanai, u.c. iespējas. Redzējām, kā šīs iespējas novērtē ne tikai mūsu darbinieki, bet arī mūsu studenti. Esam snieguši konsultācijas daudzu citu bibliotēku kolēģiem par šo tehnoloģiju ieviešanu, to priekšrocībām un ieguvumiem.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Pašreizējā Covid ierobežojumu laikā bibliotēkām sniegt pēc iespējas vairāk dažādus pakalpojumus saviem lietotājiem, nepazaudēt savu lomu, vienlaicīgi sargājot savu un lietotāju veselību! Izmantot šo laiku, lai apgūtu jaunas lietas, un ieviest tās savā darbā!

Vēlos pateikt paldies savas bibliotēkas un visiem bibliotēkas nozares darbiniekiem, ar kuriem esmu savos darba gados sastapusies un strādājusi kopā!

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

Vēlētos uzzināt vairāk par Baibu Mūzi, kura nesen ir beigusi savas aktīvās darba gaitas. Kopš es Baibu pazīstu, viņa vienmēr ir bijusi bibliotēkas nozares ļoti zinoša speciāliste un sava darba entuziaste, veltījusi savu laiku un darbu gan bibliotēku informācijas sistēmas ALISE attīstībai, tās ieviešanai bibliotēkās, jaunu pakalpojumu attīstībai, bibliotēkas darbinieku apmācībai un konsultēšanai. Mācījusi studentus Latvijas Universitātē. Man liekas, ka Baibu pazīst un viņas ieguldīto darbu ir novērtējusi visa Latvijas bibliotekārā sabiedrība.

Mans īpašais jautājums Baibai Mūzei

Cik zinu, viss Tavs darba mūžs ir saistīts ar bibliotēkas nozari. Kas Tev visvairāk ir paticis Tavā darba mūžā un sniedzis vislielāko gandarījumu? Lai gan Tu esi savas aktīvās darba gaitas izbeigusi, bet droši vien seko tam, kas notiek bibliotēku jomā, kā Tu redzi bibliotēku lomu un attīstību nākotnē?