Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Imelda Saulīte

Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu, radošu cilvēku, par kuriem zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portālā turpinās interviju sērija “Iepazīstam savējos”. Uzsākot interviju sērijas piekto gadu, esam nolēmuši sarunu kamolu ritināt starp 29 reģionu galveno bibliotēku direktorēm. Otrajā intervijā iepazīstam Madonas novada bibliotēkas ilggadējo direktori Imeldu Saulīti.

Portāls Bibliotēka.lv, 23. marts, 2026 36

Madonas novada bibliotēkas direktore Imelda Saulīte

Kāds ir jūsu līderības stāsts un kas jūs kā vadītāju ir visvairāk veidojis?

Pirms dažiem gadiem Madonas bibliotēkā tika noorganizēta tikšanās ar grafoloģi, medicīnas doktori psiholoģijā Anitu Milleri. Katram klātesošajam bija iespēja saņemt savu raksturojumu, balstoties uz rokraksta tekstu – no nedaudzām rakstītām rindām, spējot atšifrēt ne vien būtiskās rakstura īpašības, bet pat dažas veselības problēmas.

Mani noraksturoja kā izteiktu līderi, un ilgi pēc tam domāju, kā var pēc rokraksta, cilvēku redzot pirmoreiz, tik precīzi noteikt rakstura īpašības, rīcības virzienus. Citādi par līderības jautājumiem prātojusi neesmu.

Madonas bibliotēkas vēstures vairāk nekā 100 gados esmu pēc kārtas piecpadsmitā vadītāja–direktore, šobrīd – ilglaicīgākā. Kopš 1984. gada Madonas bibliotēkā biju metodiķe–darbiniece četrām pirms manis strādājošām direktorēm, un tā bija laba iespēja iepazīt situāciju pietuvināti vadības līmenim. Mani darbā Madonas bibliotēkā pieņēma Ligija Pogumirska. No šodienas skatu punkta – izcila menedžere ar ļoti labām mārketinga prasmēm, atstājot paliekošu ieguldījumu nozares attīstībā: pirmā centralizācija, ēkas rekonstrukcija Poruka ielā, nozīmīgi profesionālie sasniegumi nozarē valstiskā līmenī. Tie ir arī šodienas akcenti.

Vadītāju maiņu laikā divreiz tiku uzrunāta kļūt par direktori, atteicos. Kad Rasma Krievāne mani uzrunāja, tā bija jau trešā reize, tad sapratu – ir pienācis laiks uzņemties vairāk atbildības, tajā pašā laikā saprotot, ka vēl ļoti daudz jāmācās. Bet man vienmēr blakus ir bijuši gudri, pieredzējuši kolēģi tepat Madonas bibliotēkā, un arī manā paziņu lokā ir daudz spilgtu nozares personību.

Kāds bija jūsu ceļš līdz bibliotēku nozarei?

Pēc vidusskolas droši zināju, ka došos uz Latvijas Valsts universitāti (LVU) studēt bibliotēkzinātni, pēdējā vidusskolas klasē pat braukāju uz LVU sagatavošanas kursiem. 1980. gadā iestājos LVU un 1984. gadā to absolvēju, studiju laikā izbaudot kārtīgu studentu dzīvi kopmītnēs, konspektējot literatūras kalnus bibliotēkās, laikam ritot starp divām adresēm: fakultāti Visvalža ielā un kopmītnēm Tālivalža ielā.

Uz Madonas bibliotēku strādāt ierados saskaņā ar sadali, kurā LVU komisija noteica nākamo darba vietu. Ierados Madonā pēdējā studiju praksē un paliku, Madonai kļūstot par manu liktenīgo pilsētu, jo man kā jaunajai speciālistei solīja dzīvokli, turklāt Madonā bija brīnišķīga bibliotēka pilsētas centrā vēsturiskā ēkā, kura arī ir mana vienīgā darba vieta kopš studiju beigšanas, tikai adrese mainījusies.

Veidojās arī fantastiskas, noturīgas un paliekošas attiecības ar studiju biedriem. To, ka esam unikāls kurss, apliecinājām, pēc 40 gadiem tiekoties salidojumā LNB korē: 3 reģionu galveno bibliotēku direktores (Daiga Rokpelne, Jautrīte Mežjāne un es), LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja Aija Taimiņa un LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova.

Mana aizrautība un interese vienmēr ir bijusi grāmatniecības vēsture – kursa darbi un diplomdarbs izstrādāti Alekseja Apīņa vadībā. Man ir bijis gods pazīt Silviju Liniņu, Annu Mauliņu, darbojoties Latvijas Bibliotekāru biedrībā.

Maģistra darbu vadības zinātnēs izstrādāju par stratēģiskās vadības tēmu bibliotēkās.

Vienmēr esmu teikusi, ka man ir bijusi tā laime izvēlēties darbības nozari, kura ir kardināli mainījusies un ir fantastiski interesanta visos laikos.

Vai jūsu karjerā ir bijuši lieli pagriezieni?

Milēniums jeb laiks ap un pēc 2000. gada. Tad es no metodiķes amata nokļuvu bibliotēkas direktores krēslā, tā īsti vēl neapjaušot, cik daudz izaicinājumu un iespēju šis amats sniedz. Pārējais – notikumi, situācijas – drīzāk kā ceļa pieturvietas:

2003. gads – bibliotēkas pārcelšanās uz jaunām rekonstruētām telpām Skolas ielā 12. Tas noteikti bija Latvijas valsts līmeņa notikums – ne tikai tādēļ, ka ēku atklāja valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet arī tādēļ, ka Madonas rajona pašvaldības deputāti vienbalsīgi bija nolēmuši bibliotēkas un muzeja vajadzībām rekonstruēt agrāko poliklīnikas ēku, ņemot Valsts kasē kredītu. Latvijā tā bija jauna prakse ņemt aizņēmumu kultūras iestāžu vajadzībām. Mēs Latvijā bijām pirmie.

Un tas, protams, uzliek milzīgu atbildību darbu noorganizēt iespējami augstā profesionālā līmenī ar tajā laikā pieejamiem resursiem. Pirmā akreditācija 2005. gadā; Europe Direct sadarbības projekts ar Alūksnes un Gulbenes bibliotēkām 20 gadu laika intervālā; Starpvalstu bibliotēku sadarbības līgums – Madona–Anīkšči (Lietuva)–Rapla (Igaunija); Gaismas tīkla projekts bibliotēku tīklā u.c.

Kādas vērtības jums šķiet būtiskākās vadītājas darbā?

Nebūšu oriģināla – vadītājam jābūt godīgam, atbildīgam un profesionālam. Jābūt spējai pasaules kārtību uzlūkot plašākā tvērumā. Vadītājam jāspēj sadarboties ar cilvēkiem, veidojot un radot pārliecību, ka ikviens un ikkatrs esam svarīgākie notikumu virzītāji un atbildīgie nozares darba procesos. Vadītājs pēc būtības ir balstoša aizmugurējā siena, stiprinot, izceļot komandas veikumu. Vienmēr esmu virzījusi kolēģus atzinībai, novērtējot sasniegumus. Katrs mēs varam daudz, bet kopā varam vairāk. Neapšaubāmi svarīga ir arī ieinteresētība sabiedrības un kultūras attīstībā.

Kas jums darbā sniedz vislielāko gandarījumu?

Pozitīva atgriezeniskā saite it visā. Rezultatīvie rādītāji.

Kādas zināšanas, prasmes vai rakstura īpašības visvairāk noder profesionālajā darbībā?

Man ir divi maģistra diplomi – esmu profesionālais nozares maģistrs un akadēmiskais vadības maģistrs. Regulāra, aktuāla profesionālā pilnveide – to uzskatu par absolūtu nepieciešamību, un arī citos ļoti augstu vērtēju izglītības līmeni un sirdsgudrību. Pieturos pie atziņas, ka nav jāzina viss, bet ir jāzina viss, kur un kā sameklēt nepieciešamo informāciju.

Kāds ir bijis lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā?

Dižķibele 2009. un 2010. gadā, kā arī administratīvi teritoriālā reforma, un ne tādēļ, ka bija smags finansiālais fons, bet gan tādēļ, ka tā bija situācija, kurā varēja iepazīt līdzcilvēkus visā daudzšķautņainībā – gan profesionālo, intelektuālo, gan cilvēcisko īpašību kontekstā.

Kura bibliotēka (Latvijas/ārvalstu) jūs iedvesmo un kurš nozares cilvēks ir atstājis uz jums paliekošu iespaidu?

Bibliotēka – Melnais dimants Kopenhāgenā kā vecā un jaunā savietojums, apvieno jauno, moderno ar klasisko un seno; bibliotēka, kurā jūtams nopietns, zinātniskais un izpētes darbs, blakus tam – šodiena ar saviem akcentiem. Šis koncepts sakrīt ar manu redzējumu bibliotēku nozares attīstībā.

Tepat Latvijā Ogres Centrālo bibliotēku vērtēju kā labāko – veiksmīgāko un inovatīvāko publisko reģiona galveno bibliotēku – modernu, ar maksimāli zemu resursu patēriņu. Un, protams, ar prieku un profesionālu interesi raugos, kā strādā Ogres kolēģi, ēku piepildot ar izcilu saturu un piedāvājumu iedzīvotājiem.

Uz Ogres Centrālo bibliotēku sadarbības vizītes ietvaros vedām partnerus no Raplas, vēlāk no Igaunijas brauca lielais autobuss.

Nozares cilvēks kurš ir atstājis paliekošu iespaidu – viennozīmīgi – LR Kultūras ministrijas (KM) ilggadējais bibliotēku nozares turētājs, tajā laikā Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs (KM strādājis no 1987. līdz 2016. gadam), kura nopelns ir Bibliotēku likums un nozares normatīvo aktu kopums.

Viņam esmu pateicīga par diviem manas profesionālās varēšanas atbalsta pasākumiem – starpvalstu sadarbības līguma ietvarā mani iekļāva stažieru sarakstā programmai Beļģijas publiskajās bibliotēkās. Otrs notikums, kurā piedalījos ar Jāņa Turlaja virzību, bija starptautiskais bibliobusu saiets Turku Somijā. Šī pieredze būtiski ietekmēja manu darbību.

Kāds pakalpojums, jūsuprāt, ir īpaši svarīgs Latvijas bibliotēkās?

Mani piesaista “smart city” jeb “gudrās pilsētas” filozofija bibliotēkās – tehnoloģijas, digitalizācija, lasīšanas piedāvājums, dažādas apmācības, dažādi pasākumi utt. Bibliotēkas nodrošina atmosfēru, cilvēkiem patīk pavadīt te laiku, tās ir kā dzīvojamās istabas, jo moderna bibliotēka ir vairāk nekā tikai grāmatas. Saturs ir karalis.

Atbalstu arī Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centra funkciju nodrošinājumu. Publiskajai bibliotēkai jābūt vietai, kura ir kopienas centrs – pulcina, piedāvā, reāli palīdz atrisināt dažādus jautājumus, gatava sniegt pakalpojumus klātienē un arī attālināti.

Grāmata, kuru iesakāt izlasīt, vai profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem?

Bija laiks, kad lasīju visu pieejamo par menedžmentu, dažādiem vadzinību jautājumiem. Tagad mana lasīšanas ēdienkarte ir ļoti mainījusies. Vairs pat necenšos turēt rokās visus jaunumus. Vairāk vai mazāk cenšos ielūkoties Madonas novadnieku autordarbos. Grāmata, kuru ik pa laikam pārlasu, ir Sent Ekziperī “Mazais princis”. Ir tā vērta.

Madonas novada bibliotēkas simtgadē 2023. gada 26. februārī

Kuri ir jūsu dzīves īpašie mirkļi?

Profesionālajā dzīvē esmu saņēmusi gan atzinību, gan pozitīvu vērtējumu, tomēr īpaši atmiņā palicis Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojums par mērķtiecīgu un radošu darbu kultūras tradīciju veidošanā un saglabāšanā, kad Cēsīs uz CATA Kultūras nama skatuves stāvēju blakus Mārtiņam Freimanim. Toreiz viņš teica: “Nesaprotu, kāpēc cilvēki uztraucas uz skatuves, kad kaut kas jārunā. Tas taču ir tāpat kā ikdienā – visa dzīve taču ir skatuve.“

Un vēl – Madonas bibliotēkas simtgade 2023. gadā, kad varējām demonstrēt bibliotēkas veikumu 100 gados un arī kā komanda svinēt kopā ar draugiem un sadarbības partneriem. Digitēkas atklāšana 101. bibliotēkas jubilejā.

Privāti – īpašs laiks ir kopā ar mazbērniem, ģimeni.

Trīs lietas, kas jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Komunikācija ar gudriem cilvēkiem;
Pasaules kultūrvēsture, ceļojumi. Iespaidīgākie, ko gribu minēt: gregoriāņu dziedājumi Francijas klosterī, flamenko Spānijā, klusums Pompejās, Senās Romas aura, Drēzdenes gleznu galerija, Hamleta pils Dānijā u.c.;
Latvijas daba – būt pie ūdeņiem ar makšķeri, mežā sēņot, savā dārzā pārstādīt puķes.

Tas viss pavelk, saista, atjauno un notur.

Daigas Rokpelnes īpašais jautājums: Imelda, zinu, ka akreditācijas process tev nekad nav bijis tikai formāls pienākums, bet gan sirdsdarbs ar lielu atbildības izjūtu. Redzot bibliotēkas no akreditācijas komisijas locekles skatu punkta – kādas ir tavas galvenās atziņas par nozari, un kā šāda veida tikšanās ar kolēģiem ir bagātinājusi tevi pašu?

Te nu esmu pateicīga Vandai Bērziņai no LR Kultūras ministrijas, par to, ka man šāda iespēja ir dota. Pirmkārt, tas ļauj iepazīt citu pieredzi un arī padalīties ar savām zināšanām un pieredzi, tādējādi bagātinoties abpusēji, jo akreditācija ir arī metodiski–konsultatīvā atbalsta pasākums. Otrkārt, akreditācijas process pats par sevi ir apliecinājums nozares jaudai un varēšanai. Un, treškārt, ja agrāk braucām iepazīt pārrobežu pieredzi, tad tagad bibliotēkas Latvijā ir augsta līmeņa, lai pie tām ierastos smelties pieredzi, varēšanu. Mēs bieži esam pat pārāki ar savu radošumu, darba spējām un vīziju nākotnes mērķu sasniegšanai. Sasaista vienīgi finansiālās iespējas.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.).

Tenesija Viljamsa latviskotais Blanšas teksts “Ilgu tramvajā” skan: “Mēs vienmēr esam atkarīgi no citu laipnības…” Man ir laimējies satikt īstos cilvēkus īstajā laikā un vietā, saņemot atbalstu, kliedējot šaubas. Novēlu katram nozarē strādājošam to pašu – satikt īstos cilvēkus īstajā laikā.

Reģiona galvenās bibliotēkas direktore, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks).

Stafeti nododu savai kursabiedrenei – Jautrītei Mežjānei, Ogres Centrālās bibliotēkas direktorei.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam.

Esot klāt un “turot roku uz pulsa” Ogres bibliotēkas atdzimšanai jaunā modernā veidolā, ko gribētu teikt kolēģiem visā Latvijā? Kas bija izaicinošākais? Kas bija grūtākais?

Paldies!

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!

biblioteka.madona.lv

Aicinām lasīt:

2026
Intervija sērija “Iepazīstam savējos”: Daiga Rokpelne
Intervija sērija “Iepazīstam savējos”: Imelda Saulīte

2025

2020
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Silva Vucena
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Līga Krūmiņa
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Mārīte Saviča
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Ligita Gjortlere
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Aija Janbicka-Vība
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Baiba Mūze
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Aiga Grēniņa

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv

Intervijas, Raksti

Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Imelda Saulīte

Pētniecība un izglītība, Raksti

Rīgas Centrālajai bibliotēkai – 120

Jaunumi

Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Imelda Saulīte

Rīgas Centrālajai bibliotēkai – 120

Skolas bibliotekārs

Aicinājums piedalīties otrajā Latvijas–Vācijas sadarbības vebinārā 13. aprīlī

Iepazīstam skolu bibliotēkas: Raunas pamatskolas bibliotēka

Valdība apstiprina Bibliotēku likuma grozījumus

Skatīt vairāk

Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Imelda Saulīte

Ziņu arhīvs