Vilis Altbergs – spītīgi latviskais grāmatnieks
Ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) gādību visā valstī jau trešo gadu tiek atzīmēta latviešu grāmatas piecsimtgade, kas apritēs 2025. gadā. Šīgada vienojošā tēma ir “Tekstu izplatība senāk un tagad”, kas galvenokārt veltīta grāmatu izdevējiem. Šajā kontekstā svarīgi akcentēt grāmatas nozīmi latviešu kultūras saglabāšanā un attīstībā un iezīmēt Latvijas vēsturisko novadu grāmatniecības darbinieku ieguldījumu vēsturiskajos attīstības procesos. LNB Attīstības departamenta un Speciālo krājumu departamenta speciālisti sadarbībā ar Komunikāciju departamenta dizaineriem kopš 2023. gada sākuma ir veikuši grāmatniecības resursu izpēti. Gada nogalē darbs vainagosies ar izstādi “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā”, kas tapusi ar Kultūras ministrijas atbalstu un drīzumā būs apskatāma LNB astotajā – bibliotekāru stāvā. Uzsākam izstādei veltītu rakstu sēriju.
Mūsdienās Viļa Altberga vārdu atpazīst gandrīz tikai grāmatniecības vēstures pētnieki, taču mazliet vairāk nekā pirms 100 gadiem par popularitātes trūkumu viņam nebūtu jāsatraucas – Vilis Altbergs bija pazīstams latviešu grāmatizdevējs, tirgotājs, bibliotēkas īpašnieks, aktīvs kultūras un sabiedriskais darbinieks, izdevis ap 70 izdevumu, galvenokārt latviešu prozu plašam lasītāju lokam un kalendārus.
Altbergs piedzima 1847. gadā Lēģerlaukā. Senajās Rīgas kartēs šo vietu iespējams atrast tagadējās Stradiņa slimnīcas teritorijā. No Rīgas pilsētas to nošķīra Daugava, pļavas un purvainas ganības, līdzās atradās ar priedēm noauguši pakalni.
Lasīt zēns iemācījies jau 5 gadu vecumā, bet turpmākā izglītība tika apgūta Klīversalas elementārskolā, kas atradās tagadējā Uzvaras bulvārī. Kā jau tolaik ierasts, mācības notika vācu valodā un skolas personāls centās audzēkņos ieaudzināt vācisko garu.
Ap 1867. gadu Altbergu ģimene pārcēlās uz Bieriņmuižu, kur nomāja zemi un māju no barona fon Rautenfelda. Vilis Altbergs aktīvi iesaistījās vietējā pagasta sabiedriskajā dzīvē, taču, pārliecinājies, ka nevar pilnībā īstenot savas ieceres, nolēma aktīvi iesaistīties uzņēmējdarbībā un jau 1880. gadā atvēra grāmatu veikalu Jelgavas Ārrīgā Akmeņu ielā 11, kas tolaik bija rosīga, tirdzniecībai ļoti labvēlīga vieta. Sākotnēji uzņēmums atradās necilā koka ēciņā, taču jau 1886. gadā tas tika pārcelts uz mūra namu Akmeņu ielā 15, kur zem viena jumta atradās grāmatu apgāds, veikals un lasāmbibliotēka.
Grāmatizdošanā Altbergs darbojās no aptuveni 1884. līdz 1904. gadam. Gan Rīgā, gan Aizputē, uz kurieni viņš pārcēlās 1898. gadā, tika izdoti prozas darbi plašam lasītāju lokam, kā arī praktiska satura grāmatas, kalendāri, populārzinātniski izdevumi, ilustrēta ābece, bērnu grāmatas u.c., vairāki izdevumi tika iespiesti atkārtoti. Kaut gan kā pamatojums pamest trauksmaino Rīgu un pārcelties uz provinces mazpilsētu Aizputi tika minētas ilgas pēc mierīgākas dzīves, jaunajā dzīvesvietā Altbergs turpināja aktīvi darboties gan grāmatniecībā, gan latviskas vides kopšanā. 1907. gadā Altbergs nodibināja veikala filiāli arī Kuldīgā un 1909. gadā – Ventspilī. Taču jau 1910. gadā Altbergs uzņēmumu sadalīja, tā daļas nododot bērniem: Katrīnai Altbergai Aizputes grāmatu veikalu un bibliotēku, Pēterim Altbergam Vaiņodes veikalu, Annai Altbergai (vīra uzvārdā Klauverte) veikalu ar bibliotēku Kuldīgā. Pats Altbergs turpmāk izvēlējās dzīvot Ventspilī.
Būtiska bija arī Altberga aktīvā iesaiste sabiedriskajā darbā. “Starp 80. un 90. gadiem maz bija Rīgā tādu biedrību, pie kurām viņš nebūtu dalību ņēmis”, raksta viņa laikabiedrs, grāmaizdevējs Jānis Alfrēds Kukurs. Altbergs darbojās vairākās organizācijās, no kurām kā nozīmīgākās minamas Pārdaugavas Latviešu Labdarīšanas biedrība un Rīgas Latviešu biedrība, kurā viņš bija viens no Derīgu grāmatu nodaļas dibinātājiem, teātra komisijas bibliotekārs un runas vīrs, kā arī 1886. gadā piedalījās biedrības statūtu izstrādāšanā. Kad sabiedrībā radās opozīcija pret laikrakstu “Baltijas Vēstnesis” un tika nolemts izveidot otru dienas avīzi “Dienas Lapa”, Altbergs uzņēmās jaunā laikraksta saimnieciskās daļas vadītāja pienākumus. Laikabiedri atceras, ka Altbergu mājās mīlēja viesoties tā laika kultūras darbinieki un literāti. Ir zināms, ka Altbergs sniedzis morālu un finansiālu atbalstu topošajiem grāmatu izdevējiem, piemēram, jau minētajam J.A. Kukuram, kā arī ziedojis grāmatas Rīgas latviešu atturības biedrības “Auseklis” bibliotēkai.
Pirmā pasaules kara gados Vilis Altbergs emigrēja uz Krieviju, kur kādu laiku uzturējās pie māsas Maskavā, palīdzēdams viņas grāmatu veikalā. Vēlāk viņš pārcēlās uz Sočiem, pēc tam uz Stavropoli un Kutaisi. Kad beidzot radās iespēja, Altbergs izšķīrās atgriezties Latvijā, taču mājupceļā saslima un 1920. gada 20. aprīlī Orlā nomira.
“Lai Altberga tēva dzīve un darbi der mums kā piemērs, ka ne vis tie lielie kapitāli, jeb lielie veikali ir pats galvenais, bet darbs, pie kura cilvēks kā radītājs ķeras, tad mēs būsim savas skaistās Latvijas cienīgi pilsoņi.” (J. A. Kukurs).
Izstādei izvēlētas sešas izcilas personības, katra no kurām pārstāv vienu no sešiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem (šoreiz apzināti atstājot malā galvaspilsētu) – ģeogrāfiskās viņu darbības vietas būs atrodamas stilizētā Latvijas kartes kontūrā:
- Pierīga, Pārdaugava – Vilis Altbergs (1847–1920), grāmatu izdevējs un tirgotājs, aktīvs Rīgas Latviešu biedrības u.c. organizāciju biedrs;
- Latgale – Andrivs Jūrdžs (arī Jurdžys, Jurdžs, 1845–1925), latgaliešu rokraksta grāmatniecības darbinieks, personiskās bibliotēkas īpašnieks, grāmatu iesējējs, dzejnieks;
- Zemgale – Heinrihs (Indriķis) Alunāns (1835–1904), publicists, tulkotājs, pirmais latviešu tautības profesionālais grāmatizdevējs, grāmattirgotājs, sabiedriskais darbinieks;
- Kurzeme – Klāvs Ukstiņš (1832–1904), pedagogs, grāmatu izdevējs un tirgotājs, aktīvs sabiedriskais darbinieks;
- Vidzeme – Jānis Ozols (1859–1906), grāmatu spiestuves, apgāda un veikala īpašnieks, aktīvs sabiedriskais darbinieks un nacionālās literatūras veicinātājs;
- Sēlija – Frīdrihs Vilhelms Vāgners (Wagner, 1786–1854), Neretas latviešu luteriskās draudzes mācītājs, publicists, mācībgrāmatu sastādītājs, grāmatu apgādātājs, izplatītājs, latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Turpmākajās nedēļas līdz izstādes atklāšanai Bibliotēku portālā pastāstīsim par katru no tiem.
Izstādes atklāšana notiks starptautiskās zinātniskās konferences “Izdevējdarbība un nācija” pasākumu kopas ietvaros. Plānots, ka vēlāk izstāde pārtaps par ceļojošo un tiks piedāvāta izvietošanai ar aplūkoto personību darbību saistītajos, kā arī citos mūsu valsts reģionos.
Rakstu sagatavoja:
Elita Vīksna
LNB Bibliotēku attīstības centrs
Nozaru informācijas eksperte
elita.viksna@lnb.lv