Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Jana Myrvold

Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu, radošu cilvēku, par kuriem zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portālā turpinās interviju sērija “Iepazīstam savējos”. Šoreiz dodamies ārpus Latvijas pie Norvēģijas Dienvidaustrumu universitātes bibliotēkas akadēmiskās bibliotekāres Janas Myrvold.

Portāls Bibliotēka.lv, 28. oktobris, 2025 33

Akadēmiskā bibliotekāre Jana Myrvold. Foto no personiskā arhīva

Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).

Šogad aprit 22 gadi kopš uzsāku darbu Norvēģijas Dienvidaustrumu universitātes bibliotēkā (University of South-Eastern Norway).

Mans ceļš uz bibliotēku nozari sākās mērķtiecīgi – es gribēju strādāt bibliotēkā. Pēc Grobiņas vidusskolas absolvēšanas 1990. gadā iestājos Latvijas Universitātē. Pēc bakalaura grāda iegūšanas bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē turpināju studijas maģistrantūrā, kuru absolvēju 1996. gadā. Maģistrantūras laikā sāku strādāt Latvijas Medicīnas bibliotēkā Rīgā, Šarlotes ielā.

Pirms 27 gadiem pārcēlos uz dzīvi Norvēģijā. Norvēģu valodu apguvu ātri un jau pēc pusotra gada atradu nepilnas slodzes darbu vietējā pilsētas publiskajā bibliotēkā.

Lai gan Latvijā strādāju tikai dažus gadus, pieredze Latvijas Medicīnas bibliotēkā veicināja interesi par specializētajām un augstskolu bibliotēkām. 90. gadu vidū Medicīnas bibliotēka ar Sorosa fonda atbalstu ieguva pieeju medicīnas datubāzēm, piemēram Pubmed, ko medicīnas speciālisti lieto visā pasaulē. Pieredze darbā ar datubāzēm man vēlāk ļoti noderēja, kad sāku strādāt universitātes bibliotēkā Norvēģijā. Ātri sapratu, ka darbs ar studentiem un akadēmisko personālu ir joma, kas mani profesionāli aizrauj, un tāpēc šajā jomā strādāju joprojām.

Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā.

Man prieku sagādā, kad mans darba ieguldījums tiek novērtēts ar mazu vai lielu paldies. Ja students pasaka paldies par manu profesionālo palīdzību bakalaura vai maģistra darba izstrādē, tad mans padarītais darbs ir veicinājis to, ka students sasniedz savu mērķi. Liels gandarījumu ir, kad manas profesionālās prasmes datu meklēšanā tiek novērtētas ka “pamatakmens” universitātes mācībspēku zinātniskiem rakstiem vai sistemātiskiem literatūras pārskatiem.

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā.

Lielākais izaicinājums manā darbā bija pirmie gadi Norvēģijas bibliotēkā. Valodas prasmes trūkums bija īsts pārbaudījums. Tagad ar smaidu atceros laiku, kad tikko biju sākusi strādāt. Kāda bērna mamma man jautāja, vai varu palīdzēt viņas bērnam atrast grāmatu par Sarkancepurīti. Es mēģināju tulkot vārdu Sarkancepurīte tieši no latviešu uz norvēģu valodu. Jautāju mammai, kar ir sarakstījis pasaku? Skatos, ka mamma ir pārsteigta par manu jautājumu, bet viņa laipni man sāka skaidrot, ka tā ir tā pasaka par meitenīti, kuras vecmāmiņu vilks apēda. Izrādās, ka latviski pazīstamo Sarkangalvīti norvēģi sauc par Rødhette. Tiešajā tulkojumā – Sarkancepurīte.

25 darba gadu laikā Norvēģijā esmu piedzīvojusi gan mazus, gan lielus profesionālus izaicinājumus. Esmu tos pieņēmusi ar atvērtu sirdi un ieguvusi vērtīgu pieredzi, kā arī pārliecību par savu profesionālo kompetenci.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā.

Komunikācijas prasmes un pedagoģijas prasmes ir tās, ko esmu ieguvusi un attīstījusi līdz ar darba pieredzi. Katrs jauns literatūras apskata pasūtījums ir unikāls un prasa individuālu pieeju. Rezultāts bieži vien ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi mēs, bibliotekāri, komunicējām ar konkrēto pētnieku vai pētnieku grupu.

Kad sāku strādāt ar studentu apmācīšanu literatūras meklēšanā, sapratu, ka mana bibliotekāra izglītībā pietrūks pedagoģijas prasmes. Tās esmu ieguvusi, mācoties no citiem kolēģiem un lasot profesionālo literatūru.

Universitātes bibliotekāra uzdevums ir ne tikai konsultēt un informēt, bet arī iemācīt prasmes. Tomēr norvēģu bibliotekāru studiju programmā ļoti maz laika tiek veltīts bibliotekāra kā pedagoga iemaņu attīstībai. Uzskatu, ka bibliotekāru studiju programma ir jābūt iespējai apgūt pedagoģijas pamatus.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu.

Kā gan izskatītos bibliotēkas krājumu sistematizēšana bez Djūija universālās decimālās klasifikācijas sistēmas? Melvils Djūijs (Melvil Dewey) jau 1876. gadā izstrādāja zinātnes sistematizācijas un kategorizēšanas principus, un līdz pat šai dienai mēs joprojām klasificējam zinātnes jomas pēc viņa izveidotās sistēmas.

Pateicoties Djūijam, mums bija vecais, labais kartīšu katalogs.

Der atcerēties, ka tieši Djūijs bija tas, kurš atvēra pasaulē pirmo bibliotekāru skolu.

Domāju, ka viņu var saukt par mūsu profesijas aizsācēju.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā.

Es nepārzinu Latvijas bibliotēku pakalpojumus, taču varu ieteikt pakalpojumu, kurš pēdējo gadu laikā ir ieviests Norvēģijas publiskajās bibliotēkās. Augstskolu un universitāšu bibliotēkas jau ilgstoši ir pieejamas studentiem līdz pat pusnaktij. Diennakts bibliotēkas vai lasītavas Norvēģijā nav izplatītas.

Arī publiskās bibliotēkas ir sākušas piedāvāt paplašinātu piekļuvi – lietotājiem ir iespēja apmeklēt bibliotēku ārpus ierastā darba laika, izmantojot pašapkalpošanās sistēmas. Īpaši grāmatu nodošana un saņemšana pirms un pēc darba laika ir populārs pakalpojums.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem.

Norvēģu kriminālromānu pasaulē nav tikai Jū Nesbē, bet ir arī daudzi citi izcili rakstnieki. Mani īpaši aizrauj norvēģu sieviešu detektīvromānu autores, piemēram, Unni Lindela un Karina Fosuma.

Man patīk, ka viņu darbi atšķiras no tradicionālajiem trilleriem – tajos ir jūtama sievišķīgāka un poētiskāka valoda nekā daudziem vīriešu autoriem. Diemžēl tikai dažas Fosumas un Lindelas grāmatas ir tulkotas latviešu valodā. Ceru, ka kāds tulkotājs kādreiz uzņemsies iztulkot aizraujošo Karinas Fosumas kriminālromānu “Elskede Poona” (angliski: The Indian Bride) latviski.

Manas dzīves īpašie mirkļi.

Ja jāatrod viens īpašs neaizmirstams mirklis, tad tas ir noteikti sen lolots sapnis, kuru pēc daudzu gadu plānošanas beidzot izdevās īstenot. Mana ģimene devas ceļojumā uz Botsvānu un sastapa Āfrikas lielo piecinieku – lauvu, leopardu, degunradzi, ziloni un Āfrikas bifeli. Ceļojums noslēdzās ar fantastisko Viktorijas ūdenskritumu.

Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo).

Treniņa nodarbības, kas apvieno kardio jeb izturības un spēka vingrinājumus. Šī treniņa forma mani fiziski iztukšo, bet tajā pašā laika uzlādē ar jaunu enerģiju.
Ceļojumi uz Grieķijas salām. Pirmo reizi biju Grieķijā pirms 30 gadiem un līdz šim esmu apmeklējusi gandrīz 30 Grieķijas salas. Mani uzlādē Grieķijas daba, cilvēki un ēdiens.
Latvijas jūra. Man patīk aizmigt un pamosties ar viļņu šalkoņu manā brīvdienu mājā Pāvilostā.

Janas Dreimanes īpašais jautājums: Kas mūs vieno un kas atšķir no citzemju bibliotekāriem?

Mūs vieno tas, ka bibliotekāri ir profesionāļi ar savām profesionālajām zināšanām un prasmēm, kas ir iegūtas izglītībā un darba pieredzē. Atšķirība: tas ir mans subjektīvais iespaids, ka Latvijas bibliotekāriem piemīt mazvērtības izjūta un kautrība paradīt ārzemju bibliotekāriem Latvijas bibliotekāru zināšanas un pieredzi. Vēlu katram bibliotekāram būt lepnam par savu profesiju un nebaidīties stāstīt par savām prasmēm ārpus Latvijas robežām!

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.).

Mani uztrauc, vai mākslīgais intelekts ar laiku neaizstās grāmatas. Statistika rāda, ka augstskolu studenti arvien mazāk lasa obligāto studiju literatūru. Mākslīgais intelekts ir vieglāk pieejams nekā grāmata. Es novēlu visiem bibliotekāriem strādāt tā, lai pārliecinātu mūsdienu jauno paaudzi, ka grāmata joprojām ir visuzticamākais informācijas avots.

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks).

Mana kursa biedrene, LNB Uzziņu un informācijas centra projektu koordinatore un Kompetenču attīstības centra pedagoģe, Iveta Krūmiņa.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam.

Tu esi Kompetenču attīstības centra pasniedzēja. Bibliotekāra uzdevums ir ne tikai konsultēt un informēt, bet arī iemācīt prasmes. Kā tu ieguvi pedagoga prasmes? Vai tu piekrīti, ka bibliotekāru studiju programmā vajadzētu būt iespējai apgūt pedagoģijas pamatus?

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!

Aicinām lasīt: