Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Iveta Krūmiņa

Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu, radošu cilvēku, par kuriem zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portālā turpinās interviju sērija “Iepazīstam savējos”. Šoreiz dodamies pie LNB Pakalpojumu departamenta Uzziņu un informācijas centra projektu koordinatores Ivetas Krūmiņas.

Portāls Bibliotēka.lv, 28. novembris, 2025 7

Iveta Krūmiņa. Foto no personiskā arhīva

Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos)

Japāņu rakstnieka Haruki Murakami vārdiem runājot, jau krietnāku laiku šķūrēju bibliotekārā darba sniegu. Mana izglītība un pieredze aptver gan bibliotēku un informācijas jomu, gan pedagoģiju, un šis apvienojums palīdzējis strādāt ar ļoti dažādām auditorijām. Savu profesionālo ceļu sāku Latvijas Universitātē, kur ieguvu bakalaura un sociālo zinātņu maģistra grādu bibliotēkzinātnē un informācijā. Studiju laikā un tūlīt pēc tām uzsāku darbu bibliotēkā – sākotnēji Latvijas Universitātes bibliotēkā, bet drīz vien pievienojos Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolektīvam. Darbu uzsāku un ilgstoši biju daļa no aizrautīgu profesionāļu komandas LNB Bērnu literatūras centrā (BLC), esmu strādājusi arīdzan LNB Mācību centrā un krietnu laika nogriezni LNB Uzziņu un informācijas centrā. Kopš 2015. gada atbildu par LNB Jauniešu telpu, sākotnēji sauktu Telpa -15+. Tā tika izveidota kā kultūrizglītības, informācijas un radošuma vide jauniešiem. Jauniešu telpu plānojām kā jaunu, brīvi pieejama vietu, kur mērķauditorija var saturīgi pavadīt laiku, piekļūt un apmainīties ar uzticamu un saprotamu informāciju.

Divu gadu garumā 2023.–2025. spēcīgas profesionālas komandas sastāvā un LNB Padomnieces starptautiskās sadarbības jautājumos Viktorijas Piščikovas vadībā realizējām projektu Interreg (projektu “Interreg BALTIC-UKH, Urban Knowledge Hubs – Transformative Societal Spaces for Hybrid Libraries in the Baltic Sea Region” (BALTIC – UKH) par pilottelpas pārveidi. LNB Jauniešu telpas pārtapšana bija nozīmīgs profesionāls sasniegums, jo apvienoja jauniešu vajadzību izpēti, telpas pārveides koncepcijas izstrādes iedzīvināšanu un starptautisku sadarbību. Šis projekts pierādīja, cik vērtīga ir koleģialitāte, radošums un atvērtība pārmaiņām. Unikāli, ka telpu jauniešiem iekārtoja paši jaunieši, projekta asociētais partneris bija jauno arhitektu klubs “Atelpa”. Tādējādi esam ieguvuši īstus bibliotēkas draugus, kurus interesē gan telpas forma, gan saturs. Esam ieguvuši cilvēktīklu.

Šogad saņemta Valsts kancelejas atzinība, Celmlauža balva LNB par ieguldījumu un stratēģisko redzējumu, īstenojot iniciatīvu “Lietotāju līdzdalība publisku telpu un pakalpojumu transformācijā (LNB Jauniešu telpa)”. Projekta mērķis bija vides uzlabošana LNB atbilstoši jauniešu auditorijas vajadzībām un interesēm.

Papildus ikdienas darbam esmu piedalījusies un uzstājusies konferencēs, vadījusi kursus un seminārus bibliotekāriem un pedagogiem. Teksta izjūta un prasme izteikt vārdos savu pasauli lieliskā veidā ir noderējusi, rakstot rakstus profesionālajam izdevumam “Bibliotēku pasaule”, kā arī citiem izdevumiem.

Ar prieku atbalstu un darbojos divās profesionālajās organizācijās: Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomē un Latvijas Bibliotekāru izglītības apvienībā. Pieredzes bagāts bija laika posms, kad aktīvi piedalījos Skolu bibliotekāru biedrības valdē, rūpējoties un cīnoties par skolu bibliotēku vietu un lomu sabiedrībā un skolas dzīvē, lai izveidotu skolēniem labāko iespējamo zināšanu apguves un jēgpilnas mācīšanās pieredzi.

Uzskatu, ka ne vienmēr karjera nozīmē ar trīsreiz smagāku mugursomu, nekā ir pieļaujamais svars, kāpt augstu kalnā, bet drīzāk tā ir vēlme atkal atgriezties pie saknēm, savās darba mājās: tāds sava veida Sprīdīša ceļojums.

Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā

Iedvesmo jaunieši, kuri nāk ar savu iniciatīvu un vēlmi darīt lieliskas lietas, dalīties zināšanās un prasmēs ar vienaudžiem. Īpaši atbalstu virziena “Jaunieši jauniešiem” ietvaros jauniešu rosinātas un īstenotas norises.

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Pirmā publiskā uzstāšanās. Strādājot LNB Bērnu literatūras centrā, pienāca brīdis arī zināšanu pārnesei. Tas nebija nedz priekšlasījums, nedz referāts, tā bija lekcija trīs stundu ilgumā! Biju novietojusi pulksteņus trejās vietās, runāju ļoti ātri, bet laiks plūda nepielūdzami lēni…

Tandēma mācīšana (co-teaching, team teaching) – metode, kurā divi pasniedzēji vienlaikus vada nodarbību, savstarpēji papildinot zināšanas, pieredzi, prasmes un nodrošinot dinamisku mācību vidi. Lekcijas divu gadu garumā skolu bibliotekāriem vadījām divatā sadarbībā ar Latvijas Universitātes profesori Ilzi Stikāni, savstarpēji papildinot saturu un sniedzot dalībniekiem daudzveidīgāku mācību pieredzi. Šī pieeja ļauj daudz rūpīgāk pievērsties dalībnieku vajadzībām un sniegt individuālu palīdzību tieši tur, kur tā nepieciešama.

Abi izaicinājumi kļuva par pagrieziena punktu – šodien uzstāšanās un pedagoģiskais darbs ir neatņemama manas profesionālās darbības daļa.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

Pedagoģiskās prasmes, kuras stiprina darbs ar dažādām auditorijām, vadot lekcijas, izglītojošas nodarbības un ekskursijas bibliotēkā; elastība un atvērtība jaunām idejām; improvizācijas teātra meistarklasēs apgūtās prasmes: mēģinājumos ir iekļauti uzdevumi un praktizēti vingrinājumi, kuri ir noderīgi ikvienam projektam, kā arī parastai ikdienas situācijai.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Mega paldies LNB Bērnu literatūras centra vadītājai Silvijai Tretjakovai, ka viņa mani pamanīja, novērtēja un uzaicināja strādāt savā komandā, sirsnīgi pateicības vārdi kolēģēm Sarmītei Galsai un Ilzei Rambai, kā arī visiem BLC kolēģiem par kopdarbu un izcilu, paliekošu lietu virzību: lasīšanas veicināšana, starptautiskās sadarbības projekti, radošas un izglītojošas nodarbības un metodiskā darba attīstīšana. Šie gadi lika pamatu manai pārliecībai, ka bibliotēka ir spilgts kultūras un izglītības centrs, ka spēcīgā komandā ir iespējams virzīt un ietekmēt procesus.

Liels paldies Informācijas pakalpojumu attīstības vadītājai Gintai Zalcmanei par kopradi, atbalstu it visā, un spēju darīt lietas mazliet neparasti, ar pārliecību, ka ikvienu ideju ir iespējams materializēt un iedzīvināt.

Dr. paed. Ivetas Gudakovskas vadībā rakstīju bakalaura un maģistra darbus, viņa mani uzaicināja VISC īstenotajā ESF projektā “Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība”, kopā ar Latvijas Universitātes mācībspēkiem vadīju izbraukuma kursus izglītotājiem divu gadu garumā, tā bija vērtīga, neizmērāma un noderīga pieredze pedagoģiskajā darbā.

Savukārt bibliotēka, kura mani ir iedvesmojusi visvairāk, ir Fantāzijas bibliotēka Veclārā (Phantastische Bibliothek Wetzlar), kurā bija iespēja stažēties. Tā ir publiska bibliotēka, specializējusies fantastikas žanra literatūrā – sci-fi, fantāzija, šausmu literatūra, utopijas, ceļojumu/avantūru romāni, leģendas, mitoloģija u. c. Bibliotēka sadarbojas ar augstskolām, rīko konferences, seminārus, izstādes; notiek pasākumi un norises žanra cienītājiem.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Lietu bibliotēka, kas ir inovatīva un praktiska ievirze ilgtspējīgai domāšanai un dzīvošanai. Latvijā to īsteno Gētes institūta Rīgā bibliotēka. Būtu lieliski, ja konkrētais virziens iegūtu plašāku rezonansi.

Zināšanu pārnese, izmantojot tandēma mācīšanu.

Tālākas nākotnes projekts varētu būt “Bibliotēka uz riteņiem” – mobilā jauniešu bibliotēka un radošā telpa, kas ar speciāli aprīkotu transportlīdzekli dodas uz novadiem ārpus Rīgas. Ne vien grāmatas, bet arī 3D printeri, tehnoloģijas, radošas darbnīcas un vieta, kur satikties, mācīties un radīt.

LNB būvlaukumā

Saņemot LNB apbalvojumu "Vilciņš"

Ar tālaika Kultūras ministri Daci Melbārdi

Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem

Sevi pilnībā varu dēvēt un uzskatīt par īstenu bērnu grāmatu draugu. Bērnu literatūra pieaugušajiem sniedz jaunas idejas radošam darbam, emocionālu atsvaidzinājumu un spēju paskatīties uz dzīvi mazliet brīvāk, tajā ir daudz prieka un brīvības. Daudzas bērnu grāmatas ir literatūras klasika, ko lasa neatkarīgi no vecuma, jo tās ir īpašas grāmatas – tādas, kuras saistošas ikvienam.

Grāmata no pieaugušo grāmatu plaukta, ko īpaši vēlos izcelt, ir Dino Budzati “Tatāru tuksnesis”. Itāliešu rakstnieka romāns noteikti ir iekļaujams 20. gadsimta Eiropas literatūras zelta fondā. Latvijā šis darbs ir tikpat kā nepamanīts, toties atsauces uz Dino Budzati romānu itin bieži ir gadījies redzēt pazīstamu mūsdienu filosofu darbos. Grāmata stāsta par cilvēka eksistences jēgu, par ideālu un realitātes disonansi, par sapņiem un cerībām.

Lasot atbalstu latviešu oriģinālliteratūru, jo tā ir nozīmīga mūsu kultūras attīstībai un valodas dzīvotspējai. Latviešu autoru grāmatās skan mūsu valoda, mūsu domas un mūsu pieredze.

Profesionālās informācijas resurss, kur smelties zināšanas un iepazīt kolēģu pieredzes, ir Latvijas Bibliotēku portāls, brīnišķīgi klausīties LNB Attīstības departamenta Nozaru informācijas ekspertes Elitas Vīksnas profesionālās literatūras apskatus, vienmēr izceļu pērles un iepazīstos ar iedvesmojošu profesionālo literatūru. Arī Latvijas publisko bibliotēku gada pārskati ir veids, kā iegūt kopskatu, vienlaicīgi tās ir lieliskas ideju bankas.

Manas dzīves īpašie mirkļi

Īpašs ir ar ģimeni un draugiem kopā pavadītais laiks. To dēvēju par uzdāvinātu laiku.

Tāpat arī neaizmirstami notikumi, vēsturiski brīži, piemēram, dalība Baltijas ceļā, LNB Bērnu literatūras centra atklāšana Tērbatas ielā, Grāmatu draugu ķēde, Latviešu grāmatas piecsimtgades pasākumu cikls…

Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)

Garīgās vērtības; pasaule man apkārt – cilvēki un daba; radošums un iespēja sevi attīstīt.

Janas Myrvold īpašais jautājums: Tu esi Kompetenču attīstības centra pasniedzēja. Bibliotekāra uzdevums ir ne tikai konsultēt un informēt, bet arī iemācīt prasmes. Kā tu ieguvi pedagoga prasmes? Vai tu piekrīti, ka bibliotekāru studiju programmā vajadzētu būt iespējai apgūt pedagoģijas pamatus?

Pilnā mērā piekrītu Janai. Bibliotekāri ikdienā daudz strādā ar dažādām vecuma grupām, vada izglītojošas nodarbības un palīdz mācību procesā, tāpēc pedagoģijas pamatu apguve stiprinātu komunikācijas prasmes, izpratni par mācīšanās procesiem un spēju kvalitatīvāk atbalstīt lasītājus.

Pedagoga prasmes esmu apguvusi papildus, iegūstot sertifikātu un tiesības veikt pedagoģisko darbību profesionālajās un interešu izglītības programmās. Esmu ieguvusi arī Valsts izglītības satura centra ārštata metodiķa statusu par ieguldījumu VISC īstenotajā ESF projektā “Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība”, nodrošinot pedagogu profesionālo pilnveidi.

Īpašs paldies arī LNB Kompetenču attīstības centra komandai par pedagogu kolektīva izaugsmes virzību un profesionālās pilnveides iespējām.

Pie ziedoša koka Romā, Itālijā

Pie Valpenes piramīdas, pieminekļa, kas veltīts Krišjānim Baronam

Nākotnes muzejā Berlīnē

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Uzskatu, ka labu vārdu nekad nevar būt par daudz. Tie ir kā mazi impulsi, kas iedrošina un stiprina vēlmi darīt vēl labāk. Mēs visi darbojamies kopā kā smalks mehānisms – sastāvot no daudz dažādiem zobratiņiem, kuriem katram ir savs uzdevums un nozīme. Lai mehānisms kustētos, reizēm pietiek ar vienu zobratiņu, kas sāk griezties, un tieši labs vārds bieži ir tas spēks, kas šo kustību ierosina.

Tāpēc ir svarīgi ne tikai darīt savu darbu ar aizrautību, bet arī pamanīt un novērtēt to, ko dara citi. Jo, kad mēs iedodam cits citam šo nelielo impulsu – atbalstu, pateicību vai iedvesmu – viss mehānisms sāk kustēties vieglāk, raitāk un ar lielāku prieku.

Paldies visiem kolēģiem, kuri ir līdzās ikdienas darba gaitās un kolēģiem, ar kuriem esmu saistībā darba procesos, un kolēģiem, kurus sastopu retāk, bet tikpat priekpilni.

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

Valmieras Integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāre Līga Bujane.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam

Līga, balstoties Tavā praktiskajā pieredzē ar kanisterapijas lasīšanas nodarbībām, kuri bērnu uzvedības un lasītprasmes attīstības rādītāji, Tavuprāt, visuzskatāmāk apliecina, ka suņa klātbūtne ne tikai mazina saspringumu, bet kļūst par fundamentālu pedagoģisko instrumentu bērnu motivācijas un pašpaļāvības veicināšanā? Kā Tu vērtē kanisterapijas integrēšanas potenciālu bibliotēku pedagoģiskajā darbā ilgtermiņā?

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!

Aicinām lasīt:

2020
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Silva Vucena
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Līga Krūmiņa
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Mārīte Saviča
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Ligita Gjortlere
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Aija Janbicka-Vība
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Baiba Mūze
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Aiga Grēniņa

Intervijas, Raksti

Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Iveta Krūmiņa

Grāmatai 500, Ziņas

Latviešu grāmatniecības piecsimtgades atzīmēšanu noslēgs izstāde “Brīvība sākas ar grāmatu”

Jaunumi

Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Iveta Krūmiņa

Latviešu grāmatniecības piecsimtgades atzīmēšanu noslēgs izstāde “Brīvība sākas ar grāmatu”

#EsEsmuLNB: Jānis Freimanis

Latvijas Bibliotēku portālam – 18!

Pieejams IFLA Ziņojuma par attīstības tendencēm 2024. gada izdevuma “Ar pārliecību raugoties informācijas nākotnē” tulkojums latviski

Pasākums “ASV latviešu grāmatniecība: ne tikai Helmārs Rudzītis”

Skatīt vairāk

Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Iveta Krūmiņa

Ziņu arhīvs