Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Jautrīte Mežjāne

Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu, radošu cilvēku, par kuriem zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portālā turpinās interviju sērija “Iepazīstam savējos”. Uzsākot interviju sērijas piekto gadu, esam nolēmuši sarunu kamolu ritināt starp 29 reģionu galveno bibliotēku direktorēm. Trešajā intervijā iepazīstam Ogres Centrālās bibliotēkas ilggadējo direktori Jautrīti Mežjāni.

Portāls Bibliotēka.lv, 21. aprīlis, 2026 43

Jautrīte Mežjāne, vadot ekskursiju vācu kolēģiem 2025. gada vasarā

Kāds ir Jūsu līderības stāsts un kas Jūs kā vadītāju ir visvairāk veidojis?

Es pati par sevi nekad neesmu domājusi tādās kategorijās kā “līderis”. Patiesībā, tas būtu jāvaicā kolektīvam. Grūti to nosaukt par konkrētu stāstu, es drīzāk teiktu, ka tas ir bijis process, esmu cilvēks, kurš bijis kopā ar savu komandu un kopā ar to audzis. Mans stāsts nav par vienu izšķirošu lēmumu, tas ir veidojies gadu gaitā, strādājot, noteikti arī kļūdoties, mācoties un virzoties uz priekšu. Esmu sapratusi, ka vadītājs viens pats, bez komandas atbalsta, ilgtermiņā nevar daudz un radoši izdarīt. Lielākā vērtība ir komanda, cilvēki, kuri domā līdzīgi (un varbūt arī ne vienmēr līdzīgi), piedāvā idejas (varbūt no sākuma tās var šķist pat nereālas), diskutē. Un vēl ļoti svarīga ir prasme klausīties un dzirdēt. Sākumā likās, ka vadītājam jāzina visas atbildes, bet pieredze parādīja, ka svarīgāk ir uzdot pareizos jautājumus un sadzirdēt citus – kolēģus, apmeklētājus, sadarbības partnerus. Tikai sarunās rodas idejas, kas pēc tam pārtop reālos darbos.

Ogres Centrālās bibliotēkas direktore Jautrīte Mežjāne, vadot ekskursiju vācu kolēģiem 2025. gada vasarā

Kāds bija Jūsu ceļš līdz bibliotēku nozarei?

Tas sākās ļoti dabiski. Mana mamma strādāja grāmatnīcā, un literatūra, lasīšana mājās vienmēr bija klātesošas, biju regulāra bibliotēkas apmeklētāja, tāpēc lēmums iegūt izglītību bibliotēkzinībās Latvijas Universitātē (LU) šķita pašsaprotams. Varbūt nebija gluži tā, ka mācības LU (toreiz Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē) tanī brīdī bija mana vienīgā izvēle. Vēlējos kļūt par bērnudārza audzinātāju, bet pedagoģija tomēr “neuzvarēja”. Un vēl tāds liels sapnis bija psiholoģijas studijas, kuru klasiskā veidā nerealizēju, taču interese par psiholoģiju mani ir pavadījusi visu dzīvi un noteikti palīdz manā darbā. Kā man nesen kādās mācībās teica kursabiedri: “Nekur tālu jau tu no psiholoģijas neesi aizgājusi.”

Jāatzīst, ka man arī ir paveicies ar kursabiedrenēm, kuras ir izcilas profesionāles bibliotēku nozarē, piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, Valmieras integrētās bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne un Madonas novada bibliotēkas direktore Imelda Saulīte. Zinošas kolēģes, kuras allaž gatavas dalīties savā pieredzē, ir liela bagātība. Tās ir kolēģes, kurām vienmēr varu piezvanīt un palūgt padomu un kuras satikt arī tāpat vien vienmēr ir patiess prieks.

Vai Jūsu karjerā ir bijuši lieli pagriezieni?

Mans darbs manā vienīgajā darba vietā, Ogres Centrālajā bibliotēkā, sākās ar bibliotekāres amatu, pēc tam biju redaktore Komplektēšanas un apstrādes nodaļā (KAN). Tad sekoja darbs KAN vadītājas amatā. Un tad jau, es teiktu, sākās lielāki un būtiskāki izaicinājumi, kurus pieņemt nebija tik vienkārši. Es pieņēmu izaicinājumu kļūt par metodiķi, apzinoties to, ka man būs sevi ļoti jāpierāda, jo mans priekšgājējs bija bibliotēku nozarē ļoti spilgta un zinoša personība Dainis Magone. Tas nebija viegli, bet es biju gatava mācīties. Un nākamais izaicinājuma brīdis bija pirms 10 gadiem, kad piekritu kļūt par Ogres Centrālās bibliotēkas direktori. Mani iedrošināja iepriekšējā direktore Maruta Jēkabsone, ar kuru ilgi bijām kopā strādājušas, un viņas vadībā, kopā ar visu bibliotēkas kolektīvu, realizējuši radošus un nozīmīgus projektus. Tas nepavisam nebija viegls lēmums, jo ļoti labi apzinājos, kāda atbildība tā ir. Izšķirošs bija kolektīva un ģimenes atbalsts. Ja tāda nebūtu, es nebūtu uzdrošinājusies, jo tas tiešām nav darbs, kuru vari “izslēgt” pēc darba laika.

Taču vislielākais izaicinājums bija jaunā bibliotēkas ēka. Īstenots process no daudzu gadu ilga sapņa, idejām domās un uz papīra – līdz ēkas reālām aprisēm dzīvē. Sapnis, kura realizācijā tika iesaistīti ļoti daudzi cilvēki, Ogres sabiedrība un, pats galvenais, mums bija un ir Ogres novada pašvaldības vadības atbalsts.

Kādas vērtības Jums šķiet būtiskākās vadītājas darbā?

Man ļoti svarīga ir cieņa pret cilvēkiem, godprātīga attieksme pret darbu un, jā, arī lojalitāte, jo sadarbība nav iespējama bez uzticēšanās. Vadītājam, manuprāt, jābūt kā balstam komandai: nevis priekšplānā, bet līdzās. Ir svarīgi pamanīt kolēģu darbu, novērtēt to un dot iespēju attīstīties. Man ļoti būtiski ir pateikt “Paldies” katram bibliotēkas darbiniekam, jo tikai kopā un, katram esot ar savu “odziņu”, mēs varam realizēt brīnišķīgas idejas un nozīmīgus projektus. Jo bibliotēka ir daudz vairāk nekā grāmatas, ēka vai pakalpojumi – tā ir kopīgi radīta vide, vieta, kur cilvēki satiekas, kur rodas idejas, kur tiek saglabāta mūsu pagātne un veidota nākotne.

Kas Jums darbā sniedz vislielāko gandarījumu?

Vislielākais gandarījums ir redzēt, ka bibliotēka dzīvo, ka pie mums nāk visu paaudžu cilvēki. Man patīk brīži, kad sajūtu, ka bibliotēka ir kļuvusi par tādu kā pilsētas satikšanās vietu – kāds mācās, kāds strādā, kāds vienkārši ienāk pakavēt laiku, sēžot uz palodzes, vai aplūkot izstādi, satikt citus. Tad saproti, ka bibliotēka patiešām ir vajadzīga. Un, teikšu godīgi, man ir milzīgs gandarījums un lepnums par kolēģiem, kad dzirdu viņiem veltītus atzinības vārdus, kad jūtu, mūsu darbs tiek novērtēts, ir vajadzīgs. Ir liels gandarījums un lepnums, ka mūsu bibliotēkas darbinieku profesionalitāte tiek augstu novērtēta arī ārpus Latvijas robežām.

Kādas zināšanas, prasmes vai rakstura īpašības visvairāk noder profesionālajā darbībā?

Ļoti būtiski ir saprast, ka profesionālās prasmes ir nemitīgi jāpilnveido, ir jāmācās. Jo īpaši pēdējos gados, kad pasaule strauji mainās, mums visiem jāspēj augt līdzi visām pārmaiņām. Būtiska ir arī elastība un spēja pieņemt lēmumus un, protams, komunikācija – gan ar kolēģiem, gan ar sabiedrību. Tieši sarunās ar kolēģiem dzimst idejas, kas vēlāk pārtop pasākumos, projektos un iniciatīvās.

Mani kolēģi apgalvo, ka esmu labs psihologs un diplomāts, un man jāatzīst, tas tiešām bieži ir palīdzējis sarežģītās situācijās. Viena no rakstura īpašībām, kura man cilvēkos ļoti nepatīk, ir augstprātība, tāpēc vienmēr augstu novērtēju patiesi gudru (arī dzīves gudru), inteliģentu un komunikācijā patīkamu cilvēku sabiedrību.

Kāds ir bijis lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā?

Noteikti jaunās Ogres Centrālās bibliotēkas ēkas projektēšana un būvniecība. Tas bija ilgs un sarežģīts process – no idejas līdz realitātei. Bet patiesībā vēl lielāks izaicinājums sākās pēc tam. Jo ēka, lai cik vizuāli pievilcīga un labi iekārtota, pati par sevi ir tikai sienas un tehnoloģijas. Tā jāpiepilda ar kvalitatīvu saturu, pasākumiem, izstādēm, mācībām, idejām, kas liek cilvēkiem atgriezties un justies šeit labi. Katrs pasākums, katra izstāde un iniciatīva prasa rūpīgu sagatavošanos un komandas darbu, jo ēka pati par sevi nedzīvo – to iedzīvina cilvēki. Tāpēc ļoti liels izaicinājums – sapulcināt lielisku, profesionālu un radošu kolektīvu, un Ogres Centrālajā bibliotēkā tāds ir. Fantastisks. Jāsaka, ka arī bibliobusa pakalpojumu attīstība vienmēr ir bijusi ļoti būtiska. Bibliobuss ir mūsu bibliotēkas ļoti nozīmīga sastāvdaļa. Tāpēc varētu teikt, ka pašreiz ļoti liels izaicinājums ir – jauna bibliobusa iegāde. Kamēr ir izaicinājumi (un mēs tiem ļaujamies), tikmēr arī būs attīstība.

Kura bibliotēka (Latvijas/ārvalstu) Jūs iedvesmo un kurš nozares cilvēks ir atstājis uz Jums paliekošu iespaidu?

Mani ir iedvesmojušas ļoti daudzas bibliotēkas: no vismazākās viena darbinieka bibliotēkas – kādreiz var sajūsmināties, cik daudz un interesanti var darboties viens cilvēks, pulcinot ap sevi, piemēram, viena maza pagasta iedzīvotājus, – līdz pat lielajām, pasaules slavu ieguvušajām bibliotēkām. Veidojot mūsu bibliotēkas vīziju, apmeklējām daudzas bibliotēkas tepat Latvijā: Valmierā, Cēsīs, Limbažos, Ventspilī, Salaspilī, Madonā, arī RTU un LU, kā arī smēlāmies ārzemju bibliotēku pieredzi. Ļoti iedvesmojošs bija Štutgartes pilsētas bibliotēkas apmeklējums un, jā, arī Melnais Dimants Kopenhāgenā, taču visspilgtāko iespaidu uz mani atstāja Dokk1 bibliotēka Orhūsā, Dānijā. Šo bibliotēku apmeklēju pirms vairākiem gadiem un skatīju to neticības pilnām acīm un ar domu, ka tāda bibliotēka ir kaut kas nereāls. Un, lūk, mums ir Ogres Centrālā bibliotēka.

Īpaši mani iedvesmo bibliotēkas, kuras ir dzīvas, kurās ir kustība un idejas. Manuprāt, katras bibliotēkas apmeklējums paplašina redzesloku un dod jaunu skatījumu, pat ja tas ļauj secināt, ka pašiem savā bibliotēkā ir kas labāks.

Nozares cilvēki, kuri ir spilgtas personības, zinoši profesionāļi un kuru viedoklī vienmēr ieklausos, kā arī zinu, ka vienmēr varu lūgt padomu, ir Rīgas Centrālās bibliotēkas direktore Dzidra Šmita un Salaspils novada bibliotēkas direktore Daiga Orbidāne. Un ļoti būtisku un paliekošu iespaidu uz mani ir atstājusi bijusī Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane.

Kāds pakalpojums, Jūsuprāt, ir īpaši svarīgs Latvijas bibliotēkās?

Man īpaši svarīgs šķiet darbs ar bērniem un jauniešiem, jo tā ir mūsu nākotne. Un, runājot par Ogres Centrālo bibliotēku, kā īpaši svarīgu noteikti gribu minēt arī bibliobusu. Tas ir pakalpojums ar lielu pievienoto vērtību. Ja cilvēks netiek līdz bibliotēkai, tad bibliotēka var aizbraukt pie viņa. Un tas nav tikai par grāmatām, tas ir par sarunām, uzticēšanos un klātbūtni.

Grāmata, kuru iesakāt izlasīt, vai profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem?

Agrāk pārzināju gandrīz visus grāmatu jaunumus (kad strādāju Komplektēšanas un apstrādes nodaļā), šobrīd tam atliek ļoti maz laika, bet ļoti cenšos tam izbrīvēt laiku, es nevaru bez lasīšanas. No profesionālās informācijas resursiem ieteiktu www.biblioteka.lv, bet, runājot par grāmatām, jāatzīst, ka lasu pēc sajūtām. Šobrīd, piemēram, man topā ir latviešu autoru stāsti un romāni. Bet gribēju padalīties ar vienu nesenu novērojumu (patiesībā, trijiem), kurš mani patiesi gandarī: vienas nedēļas laikā 3 dažādās vietās es redzēju cilvēkus pastaigas laikā lasot grāmatas: netālu no Ogres, Vecrīgā un Daugavpilī. Tas mani sajūsmināja.

Balvas Gada bibliotēka 2024 saņemšana LNB

Bibliotēkas kolektīvs pēc balvas Gada bibliotēka 2024 saņemšanas

Kuri ir Jūsu dzīves īpašie mirkļi?

Runājot par profesionāliem notikumiem, ļoti īpašs bija mirklis, kad jaunā bibliotēkas ēka vēra durvis saviem apmeklētājiem 2021. gada 9. augustā. Vēl viens īpašs brīdis bija, kad saņēmām priekpilno vēsti, ka Ogres Centrālā bibliotēka izvirzīta Starptautiskās bibliotēku asociācijas un institūcijas federācijas (IFLA) gada balvai un ir viena no četrām pretendentēm uz titulu Gada publiskā bibliotēka 2022. Un, protams, Latvijas Bibliotekāru biedrības balvas Gada bibliotēka 2024 saņemšana.

Bet ļoti īpaši ir brīži ar ģimeni. Man ir mazbērni, un laiks ar viņiem ir tas, kas patiešām dod līdzsvaru.

Trīs lietas, kas Jums sagādā prieku, uzlādē, iedvesmo?

Cilvēki, ar kuriem kopā strādāju un kuri labas idejas spēj veiksmīgi īstenot darbos, kā arī man tuvie cilvēki. Jūra un ceļojumi. Noteikti varētu uzskaitīt vēl un vēl, jo tādu lietu ir krietni vairāk par trim.

Imeldas Saulītes īpašais jautājums: Esot klāt un turot roku uz pulsa Ogres bibliotēkas atdzimšanai jaunā modernā veidolā, ko gribētu teikt kolēģiem visā Latvijā? Kas bija izaicinošākais? Kas bija grūtākais?

Tas bija ļoti intensīvs un reizē arī skaists process. No vienas puses – idejas, sapņi, to īstenošanās dzīvē, no otras – ļoti nopietna un konkrēta atbildība. Izaicinošākais laikam bija noturēt šo vīziju ilgā laikā, jo tas nav īss process. Grūtākais – saglabāt pārliecību brīžos, kad rodas šaubas.

Kolēģiem es ieteiktu – nebaidieties no pārmaiņām, bet ejiet tajās kopā ar savu komandu. Un sapņojiet pārdrošus sapņus. Un vienmēr sarunājieties ar cilvēkiem.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.).

Gribas pateikt paldies saviem kolēģiem. Jo tas, ko redz apmeklētāji, patiesībā ir ļoti daudzu cilvēku liels, kopīgs darbs. Lai mums visiem izdodas saglabāt pārliecību par to, ko darām. Jo bibliotēka joprojām ir vieta, kur satiekas cilvēks un ideja.

RGB direktore, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamā intervijas dalībniece).

Salaspils novada bibliotēkas direktore Daiga Orbidāne.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam.

Daiga, kā, Tavuprāt, pēdējos 20–30 gados ir mainījusies bibliotēku nozare (arī paši darbinieki) un bibliotēku prestižs sabiedrībā?

Paldies!

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!

www.ocb.lv

Aicinām lasīt:

2026
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Daiga Rokpelne
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Imelda Saulīte
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Jautrīte Mežjāne

2025

2020
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Silva Vucena
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Līga Krūmiņa
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Mārīte Saviča
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Ligita Gjortlere
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Aija Janbicka-Vība
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Baiba Mūze
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Aiga Grēniņa

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv