Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Māra Jēkabsone

Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu, radošu cilvēku, par kuriem zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portālā turpinās interviju sērija “Iepazīstam savējos”. Šoreiz dodamies pie Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktores Māras Jēkabsones.

Portāls Bibliotēka.lv, 17. jūlijs, 2025 593

Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Jēkabsone. Foto no personiskā arhīva

Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).

Tā nu ir sanācis, ka varu lepoties ar gana plašu interviju Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmatas 2022.–2023. gada izdevumā, līdz ar to detalizēti nepārstāstīšu tur rakstīto, tomēr dažas lietas ieskicēšu. Esmu diplomēta bibliotekāre – man ir Latvijas Universitātē iegūts bakalaura un maģistra grāds bibliotēku jomā. Papildus esmu ieguvusi literārā redaktora profesionālo kvalifikāciju, un tekstu rediģēšana ir mana otrā kaislība aiz bibliotēkām. Apsēstība ar korektu latviešu valodu ir pamatā tam, ka esmu Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisijas locekle. Bibliotēkas man, protams, ir pirmajā vietā, un tajās esmu aizvadījusi visu savu līdzšinējo profesionālo dzīvi 25 gadu garumā. Sāku Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur sākotnēji strādāju ar kartīšu un elektronisko katalogu, tad ar lasītāju apkalpošanu, līdz nonācu Bibliotēku attīstības institūtā, kur strādāju ar izdevumu “Kalendārs bibliotēkām” un žurnālu “Bibliotēku Pasaule”. Jaunajā LNB ēkā turpināju darbu Bibliotēku attīstības centrā, kur veidoju dažādus informācijas materiālus un organizēju profesionālās pilnveides pasākumus bibliotekāriem. Uzkrātās teorētiskās un praktiskās zināšanas nododu kolēģiem, arī lasot lekcijas un vadot nodarbības LNB Kompetenču attīstības centrā. Ceru, ka esmu darījusi godu nozarei, sešus gadus vadot Latvijas Bibliotekāru biedrību. Vislielākais gandarījums biedrības kontekstā man ir par saglabāto Latvijas Bibliotēku festivāla tradīciju, ieviesto ikgadējo bibliotekāru pārgājienu un izdoto LBB simtgades grāmatu. Nu jau ir iesācies ceturtais gads, kopš esmu Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore. Iesākums šajā amatā, kā jau zināt, man nebija viegls, jo ar manām rokām tika slēgta Asaru bibliotēka un uz citām telpām pārcelta Bulduru bibliotēka, tomēr uzskatu, ka par spīti saspringtajai un ne pārāk patīkamajai situācijai, kas valdīja vismaz gadu, man ir izdevies panākt kompromisu, un gribas domāt, ka Jūrmalas Centrālā bibliotēka attīstās pareizā virzienā. Varbūt ne tik ātri un ne ar tik straujiem un lieliem rezultātiem, kā prasa manas ambīcijas un temperaments, bet nekas – kopā ar saviem lieliskajiem kolēģiem mēs lēni, bet pamatīgi kā bibliotekārais kuģis virzāmies uz priekšu 21. gadsimta tendenču džungļos.

Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā

Esmu gan uz procesu, gan uz rezultātu tendēta persona. Mani neizsakāmi priecē, kad redzu, ka ir sasniegts mērķis un rezultāti, taču man ir arī svarīgs uz šo mērķi un rezultātu vedošais ceļš. Daži mani jau ir iesaukuši par cilvēku – problēmu meklētāju un risinātāju. Proti, ka esmu cilvēks, kurš ikvienu darbu un situāciju uztver kā problēmu, kura jāatrisina. Jā, neslēpšu, man patīk izaicinājumi. Gan tie, kuri mani dažādā veidā atrod, gan tie, kurus es pati sameklēju. Mierīga un garlaicīga dzīve mani neinteresē. Neesmu ne sportiste, ne dažādu atrakciju un spēļu piekritēja. Mans adrenalīns ir profesionālie un ikdienišķie izaicinājumi. Vēl man ļoti svarīga ir komandas veidošana. Lai gan pēc dabas esmu diezgan liela individuāliste, man ir ļoti svarīga komanda, kas ir kopā ar mani. Tā tas bija gan vadot LBB, gan ir arī tagad vadot Jūrmalas Centrālo bibliotēku. Arī par šo saņemu komentārus, ka pārāk daudz “nodarbojos ar cilvēkiem”, taču tikai “strādājot ar kolektīvu” var panākt to, ka komanda darbojas kā ieeļļots pulksteņa mehānisms, ka mēs viens otram uzticamies un vienoti ejam uz kopīgu mērķi.

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Viennozīmīgi – pirmie divi gadi Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktores amatā, kad veicu bibliotēkas reorganizāciju un piedzīvoju gan atbalstu un uzmundrinājumu, gan divkosību un nodevību. Uz daudziem kolēģiem un uz sabiedrību kopumā pēc šīs pieredzes raugos pilnīgi citām acīm. Atzīšos, ka daudz netrūka, lai es neizturētu, taču esmu cilvēks, kurš atbildību uztver ļoti nopietni. Uzskatīju – ja esmu šo ceļu uzsākusi, tad man tas ir jāturpina, jo kapteinis kuģi pamet pēdējais. Mani ļoti stiprināja tas, ka, neskatoties uz pietiekamo skaitu “nelabvēļu”, bija cilvēki, kuriem es biju devusi cerību. Es nedrīkstēju viņus pievilt. Un tie, kas mani tolaik un varbūt vēl tagad uzskata par “ļaunuma sakni”, patiesībā ar savu darbību man palīdzēja. Asaru bibliotēkas slēgšana un Bulduru bibliotēkas pārcelšana nebija viegls lēmums, taču uzskatu, ka man izdevās panākt kompromisu. Šobrīd mans lielākais izaicinājums ir turpināt uzsākto Jūrmalas Centrālās bibliotēkas attīstību. Ļoti gribētos piedzīvot to, ka visas bibliotēkas struktūrvienības atrodas renovētās un modernās telpās.

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

Nekad neesmu sevi uzskatījusi par ļoti gudru vai talantīgu. Visu, ko savā dzīvē esmu sasniegusi, esmu ieguvusi ar lielu darbu. Principā man manā darbā noder viss, ko esmu piedzīvojusi – gan iegūtā izglītība, gan darba un dzīves pieredze. Protams, iegūtā nozares izglītība man ir liels atbalsts, taču uzskatu, ka, lai strādātu bibliotēkā, bibliotēku jomas izglītība ir tikai viens no faktoriem. Diemžēl esmu pietiekami daudz saskārusies ar bibliotēku darbiniekiem, kuriem ir bakalaura vai pat maģistra grāds nozarē, taču totāli pietrūkst drosmes, iniciatīvas un radošuma, kamēr darbinieki ar izglītību citā jomā sniedz lielāku ieguldījumu un sasniedz labākus rezultātus. Es nekādā veidā nenoniecinu nozares izglītības nozīmi, tā ieliek pamatīgus zināšanu un domāšanas veida pamatus, taču tas nav vienīgais faktors, kurš būtu uzskatāms par galveno nosacījumu, lai cilvēks varētu strādāt bibliotēkā. Pēc dabas esmu ļoti uzcītīga un neatlaidīga. Uzskatu, ka esmu arī toleranta un empātiska, kā arī aizrautīga, entuziastiska un atvērta jaunai un netradicionālai pieredzei. Daudzreiz esmu teikusi, ka profesionālā karjera var būt gan vertikāla, gan horizontāla. Bibliotekāra profesija ir pati labākā pasaulē, un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, ar kādu saturu to piepildām.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Ir daudz Latvijas un ārvalstu bibliotēku, kuras mani iedvesmo. Labs paraugs, uz kuru raudzīties, protams, ir Skandināvijas bibliotēkas. Lai vai cik jocīgi nebūtu, līdz šim neesmu bijusi nevienā Skandināvijas valstī un nevienā Skandināvijas bibliotēkā, tikai lasījusi, klausījusies un skatījusies aizraujošus stāstus par tām, kas nenoliedzami ļoti iedvesmo. Papildus gan jāatceras, ka nevienu pieredzi nevajadzētu pārņemt nekritiski. Mēs šobrīd daudz runājam par medijpratības un informācijpratības jautājumiem, un tas attiecas arī uz informāciju un pieredzi par bibliotēku darbu. Ikviena pieredze, kura sākotnēji izraisa sajūsmu, ir jāizpēta un jāiepazīst detalizēti, jāizvērtē iespējas un riski, un tikai tad jāievieš. No Latvijas bibliotēkām visaugstākajā līmenī strādā Latvijas Nacionālā bibliotēka. Mēs tiešām varam būt lepni ar mūsu Gaismas pili. No publiskajām bibliotēkām mani ļoti iedvesmo Valmieras bibliotēkas, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas, Jelgavas pilsētas bibliotēkas, Latgales Centrālās bibliotēkas darbs. Ja runā par nozares personībām, es vēlētos izcelt divas personības, kuras mani ir visvairāk iedvesmojušas. Pirmā ir mana bijusī pasniedzēja Latvijas Universitātē Baiba Holma – neizsakāmi zinoša un vienmēr ieturēta. Ja man būtu jānosauc bibliotēku zinātne vārdā un uzvārdā, tā būtu Baiba Holma. Otra ir LNB vadošā pētniece Jana Dreimane – arī ļoti zinoša un profesionāla, bet vienlaikus arī radoša, enerģiska un spridzīga, ar lielisku humora izjūtu. Janu, savukārt, varētu nosaukt par bibliotēku vēstures šampanieti.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Latvijas bibliotēkas ir piedzīvojušas lielu attīstību un mūsdienās ir ļoti modernas. Kādreiz pavērtām mutēm braucām uz ārzemju konferencēm un bibliotēkām, šobrīd ārzemēs maz var dzirdēt un redzēt ko tādu, kas nav pie mums ieviests vai pie mums netiek darīts. Protams, attīstībai ir jābūt nepārtrauktai un vienmēr var ieviest kaut ko jaunu, sevišķi arhitektūrā, dizainā un IKT. Par vienu no lielākajiem riskiem mūsdienās ir atzīta bibliotēku nevienlīdzība – ir bibliotēkas, kuras attīstās strauji un intensīvi ievieš jauninājumus, taču diemžēl turpina būt arī tādas bibliotēkas, kurām trūkst līdzekļu attīstībai un tādēļ iet visnotaļ bēdīgi. Un vēl ir bibliotēkas, kuras kuļas pa vidu, kā vien var, lai cik necik ietu uz priekšu savā attīstībā. Mani sapņu pakalpojumi manā bibliotēkā ir trīs: 1) 24/7 pašapkalpošanās bibliotēka; 2) grāmatu izsniegšana ar pakomātu servisa starpniecību, kas aizstātu bibliomātu invāziju; un 3) bibliobuss, jo uz katra stūra bibliotēku kā stacionāru pakalpojumu nav iespējams izvietot, lai cik ļoti mēs to gribētu, tādēļ bibliobuss ir lieliska alternatīva, sevišķi, ja mēs to redzam nevis tikai kā grāmatu izvadātāju, bet pilna spektra bibliotēkas pakalpojumu piegādātāju.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem

Aspazijas 160. jubilejas gadā iesaku lasīt Aspaziju. Lugas un dzeju. Tieši šādā secībā – vispirms lugas un tad dzeju. No profesionālajiem informācijas resursiem vēlos uzteikt Latvijas Bibliotēku portālu, kurš šobrīd nudien ir īsta profesionālās informācijas un iedvesmas krātuve. Būšu nepopulāra, bet man ļoti patīk lasīt dažāda veida ziņojumus un pārskatus – sākot ar bibliotēku gada pārskatiem un beidzot ar analītiskiem pētījumiem par dažādām nozares tēmām. Izcils ir pavisam nesen klajā laistais Latvijas Universitātes sadarbībā ar LNB veiktais pētījums “Publisko bibliotēku loma Latvijas sabiedrības lasīšanas veicināšanā”. Šāda veida pētījumi ir ļoti nepieciešami un vērtīgi.

Manas dzīves īpašie mirkļi

Tos var dalīt profesionālajos un personiskajos. Profesionālajā ziņā viens no visīpašākajiem mirkļiem bija laiks, kad Evijas Vjateres prombūtnes laikā vadīju LNB Bibliotēku attīstības centru. Tieši šis laiks pavēra man iespēju pēcāk kļūt par Latvijas Bibliotekāru biedrības valdes priekšsēdētāju un dibināt starptautiskus kontaktus, pieredzēt ārzemju braucienus, līdzdarboties nozīmīgās nacionāla līmeņa aktivitātēs. Neskatoties uz reizēm sarežģītajām mūsu profesionālajām attiecībām, esmu lielu pateicību parādā tieši Evijai, ka viņa man uzticējās un deva iespēju viņu aizvietot gandrīz divus gadus, kuru laikā es guvu nenovērtējamu pieredzi un perspektīvas, kas pavēra ceļu gan uz darbu LBB valdē, gan šobrīd Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā. Personiskajā ziņā visīpašākie mirkļi man saistās ar ģimenes izveidošanu – man ir lielisks vīrs un divi spuraini pusaudži. Ar vīru mūs īpaši vieno muzikālā gaume – abi esam smagā metāla cienītāji un labprāt apmeklējam gan koncertus, gan festivālus. Vēl man ļoti patīk ceļot. Ļoti novērtēju, ka dzīve man ir devusi arī šo iespēju.

Trīs lietas, kas man sagādā prieku (uzlādē, iedvesmo)

Gandarījums par labi padarītu darbu, ģimenes siltums un ļoti smaga mūzika.

Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Jēkabsone. Foto no personiskā arhīva

Gintas Zalcmanes īpašais jautājums: Kādi ir Tavi tuvākie un tālākie plāni, ko vēlies īstenot?

Turpināt darbu Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā un sekmēt tās attīstību. Joprojām gan dzīvoju Rīgā, lai arī Jūrmala trīs darba gadu laikā man ir kļuvusi patiešām tuva. Ļoti gribētos uzsākt kādus starptautiskus projektus. Esmu iesaistījusies vienā EBLIDA projektā, tomēr ceru arī uz kādu starptautisku projektu tieši manai bibliotēkai – Jūrmalas Centrālajai bibliotēkai, piemēram, saistībā ar organizāciju “Publiskās bibliotēkas 2030”. Esmu viena no tām, kurai simpatizē ilgtspējas tēma, tādēļ nedaudz kaunos par to, ka Jūrmalas Centrālā bibliotēka šajā ziņā pagaidām nav sevi ļoti spēcīgi pieteikusi. Ceru uz darbu ilgi gaidītajā Latvijas GLAM (Galleries, Libraries, Archives, Museums) ilgtspējas grupā, lai turpinātu kopdarbu ar lieliskajiem Latvijas muzeju kolēģiem, piesaistot ilgtspējas tēmai arī arhīvus un galerijas, ar mērķi stiprināt sabiedrības izpratni par kultūras nozīmi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Kultūra (un bibliotēkas kā neatņemama tās sastāvdaļa) ir ļoti svarīgas jēgpilnā un līdztiesīgā mūsu planētas un tās iedzīvotāju attīstībā.

Brīvais mikrofons (iespēja pateikt jebko – pievērst uzmanību kādai aktualitātei, pateikt kādam paldies, novēlējums u.c.)

Mans lielākais novēlējums bibliotēku nozarei Latvijā ir, lai pie mums reizi par visām reizēm notiktu IFLA gadskārtējā konference. Mēs to varam un sen esam pelnījuši!

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

LNB vadošā pētniece Jana Dreimane.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam

Ko mēs varam mācīties no bibliotēku vēstures, domājot par mūsu bibliotēku tagadni un nākotni?

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!

Aicinām lasīt:

2025
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Anita Šveda
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Ieva Punka
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Rita Beķere
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Mārtiņš Lagzdons
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Aija Pelīte
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Ginta Zalcmane