Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Aija Pelīte

Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu, radošu cilvēku, par kuriem zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portālā turpinās interviju sērija “Iepazīstam savējos”. Šoreiz dodamies pie Latvijas Neredzīgo bibliotēkas (LNerB) metodiķes Aijas Pelītes.

Portāls Bibliotēka.lv, 7. maijs, 2025 29

Aija Pelīte. Foto no personiskā arhīva

Mans ceļš un pieredze bibliotēku nozarē (iespējams norādīt iegūto izglītību, profesionālo pieredzi dažādos amatos / organizācijās / projektos).

Daudzas aizraušanās un intereses mūsu dzīvē aizsākas jau bērnībā. Patiesībā, lasīšana sākumā mani interesēja maz, vieglāk un saistošāk bija klausīties vecmāmiņas stāstos par senajiem laikiem. Tikai vēlāk, kad lasītprasme uzlabojās, aizrāvos ne pa jokam. Ko tik visu varēja uzzināt un piedzīvot kopā ar grāmatu – ar plostu ceļot pa okeānu vai klusiņām “zagties” pa džungļiem, meklēt noslēpumainas salas un dārgumus, just līdzi mīlētājiem, un vēl, vēl… Tādēļ tik bieži brīvo laiku pamatskolā pavadīju skolas bibliotēkā.

Pēc vidusskolas gribēju studēt vēsturi, bet nesanāca, un gadu nostrādāju Saldus pilsētas bērnu bibliotēkā. Tajā iepazinos ar vadītāju Zentu Feldmani, kas kļuva par vadītājas paraugu uz visu turpmāko darba dzīvi. Korekta, zinoša, laipna un vienlaicīgi kā prasīgs, bet saprotošs padomdevējs darbā ar mazo lasītāju.

Tālāk uz ilgiem gadiem izvēlējos vēsturi un skolotājas darbu, līdz 2003. gadā atkal nonācu bērnu bibliotēkā. Pēc gada pieņēmu piedāvājumu un kļuvu par Saldus bibliotēkas metodiķi. 13 gadus bagātīgi iegūta pieredze vadošā darbā, kurā ļoti noderēja jau iepriekš iegūtās zināšanas un prasmes. Ar kolēģiem pagasta bibliotēkās paveicām un piedzīvojām daudz – kopā apguvām IT, mācījāmies kursos, semināros, devāmies pieredzes braucienos, realizējām projektus, atjaunojām Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Saldus nodaļas darbību, svinējām svētkus. Vēlreiz pabeidzu Latvijas Universitāti, tikai šoreiz bibliotēku jomā – maģistrantūrā informācijas specialitātē.

2018. gadā uzsāku vadīt LNerB Krājuma komplektēšanas un apstrādes nodaļu (KAN). Tas atkal bija jauns izaicinājums profesionālai izaugsmei. 2024. gadā bibliotēkā esmu uzņēmusies metodiķes pienākumus.

Vislielāko prieku un gandarījumu man savā darbā sagādā

Vislielāko gandarījumu rada labi padarīta darba sajūta. Esmu cilvēks, kas prot priecāties arī par kolēģu veiksmēm un izdošanos.

Strādājot Saldus bibliotēkā, prieks par paveikto izjusts katru reizi, kad novadu bibliotekāriem izdevies realizēt kaut ko jaunu un vietējiem iedzīvotājiem nozīmīgu – vai tas būtu projekts, netradicionāli pakalpojumi vai interesantas aktivitātes. Nenoliedzami bijis lepnums, kad trīs no kolēģiem saņēmuši “Gaismas nesēja” titulu [LNB Atbalsta biedrības rīkots konkurss pagastu bibliotekāriem – red.]. Bieži vien pozitīvo lādiņu saņēmu, tiekoties ar interesantiem un aizrautīgiem cilvēkiem.

Arī LNerB, nomainot amata pienākumus, paveiktais KAN darbā vērtējams pozitīvi. No visiem procesiem gandarījums ir par sakārtoto krājuma uzskaiti (gan pirms, gan pēc reorganizācijas). Protams, ne bez vadības atbalsta un kolēģu līdzdalības.

Mans lielākais izaicinājums profesionālajā darbībā

Man liekas, ka tādi ir visiem, kas saskaras ar kaut ko jaunu, līdz šim nezināmu vai neiepazītu.

Pirmais – 1981. gadā pirmoreiz kā jaunai skolotājai nostāties klases priekšā, kur tevi vēro daudzi acu pāri un gaida, kā uz visu notiekošo reaģēsi.

Otrais – 2004. gadā kā atnācējam no citas jomas uzsākt metodiski “vadīt” pieredzējušos, ilggadējos pagastu bibliotekārus. Pirmajā seminārā auditorijas priekšā nostājos ar drebošu sirdi. Bet izrādījās, ka mēs, apvienojot manu un viņu atšķirīgo pieredzi, kopā varam paveikt tik daudz!

Trešais – 2018. gadā, kad bija jāiepazīst LNerB izdoto resursu ražošanas process, apstrāde, uzskaite, lai neizdarītu ko galīgi nepareizi. Izrādījās, ka arī to var apgūt!

Zināšanas / prasmes / rakstura īpašības, kuras visvairāk noderējušas profesionālajā darbībā

No malas var likties ka esmu haotiska, jo dažkārt jāveic vairāki darbi, bet patiesībā – diezgan liels sistēmas cilvēks. Ja procesos valda haoss, cenšos vispirms izprast un “salikt” pa plauktiņiem, vismaz man saprotamā kārtībā.

Savstarpējās attiecībās cenšos rast abpusēju uzticēšanos un sapratni.

Nebaida uzstāšanās auditorijas priekšā.

Bibliotēka, kuras darbs mani iedvesmo (Latvijas / ārvalstu) / nozares cilvēks, kurš atstājis uz mani paliekošu iespaidu

Ir vairākas bibliotēku nozares personības, ar kurām tiekoties un sadarbojoties, esmu daudz ieguvusi ne tikai profesionāli, bet arī cilvēciski. Noteikti gribu izcelt Silviju Liniņu – kādreizējo LBB priekšsēdētāju – profesionāli zinošu, atbalstošu, dzīves un darba gudru padomdevēju.

Iedvesmojoši tiek strādāts daudzās bibliotēkās. Bet gribu izcelt Saldus novada Kursīšu pagasta bibliotēku- nformācijas centru. Tās vadītājs Mārtiņš ir pierādījis, ka viena darbinieka bibliotēkā var strādāt rezultatīvi, inovatīvi un radoši.

Pakalpojums, kuru gribētu redzēt ieviestu Latvijas bibliotēkās / kādā konkrētā bibliotēkā

Domāju, ka pats galvenais ir katrā bibliotēkā gādāt par to, lai tās lasītājs saņemtu visus viņam vajadzīgos un derīgos bibliotekāros pakalpojumus, neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo – lielpilsētā, novada centrā vai attālajā valsts nomalē. Un otrs – lai līdzvērtīgāks būtu strādājošo atalgojums visā nozarē – gan valsts, gan pašvaldību sektorā. Protams, ņemot vērā darba apjomu, specifiku un uzticētos pienākumus.

Grāmata, kuru iesaku izlasīt / profesionālās informācijas resurss, kurš varētu noderēt citiem

No izlasītā mani kādreiz ļoti iespaidoja Martina Andersena Nekses grāmata “Cilvēka bērns Dite”. Skaudra, bet ar tik spilgtiem raksturiem un cilvēku attiecībām – sabiedrībā, ģimenē! Ja tā padomā – daudzas līdzības var saskatīt arī mūsdienās.

No jaunākā – Zanes Daudziņas “Bērnudienas Komunālijā”: lai arī grāmatā atainotas daudzas padomju laika politiskās un ekonomiskās problēmas un pat kuriozi, patika vieglais stāstījums ar krietnu devu humora.

Manas dzīves īpašie mirkļi

Īpašie mirkļi ir pabūt kopā ar saviem mīļajiem. Nenovērtējams ir kopīgi pavadītais laiks ar mazbērniem – viņu zinātkāre un “asprātības” vienmēr liek pasmaidīt un uzlādē!

Mārtiņa Lagzdona īpašais jautājums: Kas ir kopīgais un atšķirīgais bibliotekārajā darbā, un kādu tu redzi bibliotēku sadarbību nākotnē?

Kopīgais noteikti ir tas, ka lielā mērā darba rezultāts atkarīgs ir no darbinieka. Viņa profesionālās prasmes, sasaistītas ar viņa personiskajām rakstura īpašībām. Ja būs vēlme un interese, viss izdosies!

Atšķirīgais ir veidotais bibliotēkas krājums, kas satur ne tikai jau zināmus, bet arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem vai citādām lasīšanas grūtībām pielāgotus resursus. Tās ir LNerB nodaļās reproducētās audiogrāmatas, grāmatas palielinātā drukā un Braila rakstā. Saturiski pielāgotās grāmatas vieglajā valodā izmantojamas ikvienam lasītājam, kuram nepieciešams adaptēts jeb vienkāršāks teksts.

LNerB ir vienīgā Latvijas bibliotēka, kurā sagatavo un izdod pielāgotos resursus. Ievērojot autortiesību likumu, tos var saņemt ikviens lasītājs, kurš atbilst šī likuma 22. panta kritērijiem. SBA kārtā tos var saņemt jebkura Latvijas bibliotēka. Tālāk – resursi jāpiedāvā savam vietējam lasītājam. Es ticu, ka, darbojoties kopā, mums izdosies!

Nozares speciālists, par kuru mums vajadzētu uzzināt vairāk (nākamais intervijas dalībnieks)

LNB Informācijas pakalpojumu attīstības vadītāja Ginta Zalcmane.

Īpašais jautājums šim izvēlētajam dalībniekam

Ginta, zinot tevi, vienmēr esmu apbrīnojusi tavu enerģiju un iesaisti projektos, apmācībās, sadarbībā ar TV erudīciju konkursu veidotājiem. Kā to visu var paspēt? Kā vienmēr saglabāt smaidu un prasmi komunicēt viegli, vienkārši?

Uz tikšanos nākamajā “Iepazīstam savējos” intervijā!

Aicinām lasīt:

2025
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Anita Šveda
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Ieva Punka
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Rita Beķere
Interviju sērija “Iepazīstam savējos”: Mārtiņš Lagzdons