Pastāsti par savu darbu LNB Bibliotēku attīstības centrā!

Uz maniem pleciem gulstas Nacionālās bibliotēkas projekti medijpratības jomā – darbs, lai izglītotu bibliotekārus un bibliotēku apmeklētājus par to, kā atrast un lietot drošticamu informāciju, domāt kritiskāk un tā rezultātā arī dzīvot labāk. Medijpratības lauciņā strādājam galvenokārt ar četrām auditorijām – bibliotekāriem, pedagogiem, jauniešiem un senioriem. Katrai no šīm auditorijām ik gadu sarīkojam vismaz vienu aktivitāti – izbraukuma seminārus, tīmekļseminārus, darbnīcas, radām arī izglītojošus izdevumus.

Tāpat manā pārziņā ir atjaunotā bibliotekāru kompetenču pilnveides programma “Medijpratības meistari”, kurā jau otro gadu apmācām bibliotekārus no visas Latvijas, lai tie kļūtu par medijpratības veicinātājiem savos reģionos un nodotu gūtās zināšanas tālāk saviem kolēģiem, lasītājiem un citiem cilvēkiem savās kopienās. Ļoti lepojos par to, kā šī programma veidojas, jo pamazām būvējam medijpratībā ieinteresētu un zinošu bibliotekāru kustību.

Protams, medijpratības projektu koordinatora loma nozīmē arī pastāvīgu sekošanu līdzi jaunākajām tendencēm, regulāru izglītošanos arī pašam. Jaunākās aktualitātes uzzinu medijpratības partneru satikšanās reizēs, kurās pārstāvēta arī LNB, kā arī regulāri piedalos mācībās, kurās gūtās zināšanas nododu tālāk Latvijas bibliotekāriem.

Kāds ir bijis tavs ceļš līdz darbam LNB?

Ceļš līdz LNB bijis pietiekami garš un interesants, jo ar bibliotēku nozari vai bibliotekāra profesiju saistīts līdz šim tiešā veidā nebiju.

Cik vien sevi atceros, man vienmēr vairāk padevušās humanitārās un sociālās zinātnes. Skolas laikā domāju gan par aktiermākslas izvēršanu profesionālā virzienā, gan par darbu tulkošanā vai angļu valodas pasniegšanā, tomēr īsti drošs par savu nākotni nebiju. Tā sagadījās, ka 11. klasē manā skolā, Jelgavas Valsts ģimnāzijā, paviesojās Renārs Kaupers, grupas “Prāta Vētra” seja un balss – tobrīd vēl arī pieteikami populāra personība mana vecuma jauniešu vidū. Izmantojot izdevību pavaicāt mūziķim savu vienu atvēlēto jautājumu, prasīju – kā lai zina, kā izvēlēties savu ceļu dzīvē? Kā sarunas gaitā atklājās, Renārs ir ieguvis žurnālista izglītību un ieteica šo profesionālo ceļu kā tādu, kurā “garām nevar aizšaut”. Tā bija spēcīga motivācija un pamudinājums izvēlēties šo nozari.

Vēl bakalaura studiju laikā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē paspēju gūt pirmo pieredzi gan praksēs radio un televīzijā, gan dokumentālajā kino. Pēc tam divus gadus nostrādāju mediju kompānijā, kas veido raidījumus kanālam TV3, tostarp raidījumu “Melu teorija”, kuram divas sezonas rakstīju scenārijus. Tā, šķiet, bija mana pirmā nopietnā pieredze ar medijpratības veicināšanu saistītā darbā. Paralēli tai, mācījos maģistra studijās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur ieguvu profesionālo maģistru projektu vadībā.

Tad nākamos divus gadus nostrādāju, iepazīstot mediju vides “monētas otro pusi” – sabiedrisko attiecību jomā Jelgavas pilsētas pašvaldībā, kur manā pārvaldībā galvenokārt bija pilsētā notiekošo kultūras un izglītības aktivitāšu popularizēšana. Šis darbs ļāva regulāri sastrādāties arī ar Jelgavas Pilsētas bibliotēku un tās filiālēm, kas savukārt bija mana pirmā pieredze darbā ar bibliotēku jomas jautājumiem un aktualitātēm.

Tomēr ar laiku sapratu, ka sabiedrisko attiecību joma nav mans aicinājums, un bija laiks meklēt jaunus izaicinājumus. Tā mani sasniedza darba sludinājums par medijpratības projektu koordinatora vakanci Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Biju no tiesas pārsteigts, ka šāds amats Gaismas pilī eksistē, jo tas šķita manai profesionālajai pieredzei “kā uzliets”. Izturēju trīs sīva atlases konkursa kārtas, un nu jau pagājuši divi gadi kopš esmu šeit.

Atklāj kaut ko par sevi! Hobiji, intereses, aizraušanās?

Esmu liels kinomāns. Iespējams, ka interesei par medijpratību “kājas aug” arī tur, jo man ļoti patīk analizēt kinofilmas, to stāstus, filmās ietvertās detaļas. Dažreiz mēdzu skatīties stundām garas filmu, seriālu vai pat videospēļu naratīvu analīzes, pat ja ar pašu analīzes subjektu neesmu iepriekš bijis pazīstams.

Esmu arī liels autokultūras fans. Neesmu gan ļoti tehniski domājošs cilvēks, tāpēc zem auto pārsega savu fanātismu neizpaužu – vairāk gan to daru apmeklējot izstādes, sekojot notikumiem autosportā, dažādām autokultūras nišām Instagram un YouTube vai pat kolekcionējot automodeļus.

Tāpat patīk fotografēt, pavadīt laiku pie dabas, kā arī rakstīt un visādi citādi radīt, muzikāli aizrauj indie un rokmūzika.

LNB “Gaismas pils” ēkai šogad aprit 10 gadi. Kādas ir Tavas pirmās atmiņas par to?

Grāmatu draugu ķēdei pirms 10 gadiem sekoju TV. Tas šķita tiešām apbrīnojams kopības notikums, un ir liels prieks, ka pēdējos gados līdzīgus piedzīvojam arvien biežāk. Savukārt pašā Gaismas pilī pirmoreiz paviesojos dažus mēnešus pēc tās atklāšanas. Spēru pirmos soļus iespaidīgajā ātrijā, un pretī nāca Vaira Vīķe-Freiberga – laikam tajā pašā dienā bija bijis kāds liels pasākums. Tas lika pie sevis nodomāt “jā, šitā māja ir svarīga, nudien”.

Kādos gadījumos vērsties tieši pie tevis?

Ar visiem jautājumiem par un ap medijpratību. Konsultēšu, ieteikšu, palīdzēšu noorientēties daudzajos materiālos un apakštēmās. Vienmēr interesē sadarbības iespējas, kā arī labprāt braucu rīkot aktivitātes vai lekcijas bibliotēkās visā Latvijā, ja vien ir kas aicina un gaida.

Novēlējums bibliotekāriem!

Novēlu ikkatram bibliotekāram apzināties, novērtēt un sargāt to spēcīgo gaismu, kas tiek ik dienu dota tālāk, no bibliotēkas – kopienai. Turpināsim mācīties paši, darīt labāko, ko varam, un vairot priecīgo!

Lasiet arī:
#EsEsmuBAC: tīmekļa resursu redaktore Anna Iltnere
#EsEsmuBAC: bibliotēku nozares speciāliste Anda Saldovere
#EsEsmuBAC: nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Vīlipa

Interviju sagatavoja:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Attīstības departamenta
Bibliotēku attīstības centrs