#EsEsmuBAC: Anda Saldovere 

Pastāsti par savu darbu LNB Bibliotēku attīstības centrā!

Bibliotēku attīstības centrā (kuram gan nosaukumi laika gaitā daudzkārt mainījušies) strādāju tik ilgus gadus, ka visus manus darbus raksturot dažos teikumos būtu pagrūti – tad jau vesela brošūra sanāktu!😊 Bet, ja īsi, BAC – tā ir nodaļa, kurā strādāt nav viegli un ne mirkli nav garlaicīgi, kurā nemitīgi nepieciešams radošums un nav pieļaujams ideju apsīkums, bet līdz ar to strādāt ir gadu no gada aizvien saistošāk un aizraujošāk! Tā kā strādāju vairākos, daļēji saistītos darba virzienos, galvenais, kas te jāprot – nemitīgi pārslēgties no vienas prioritātes uz citu. Un dažreiz tas ir izaicinājums!

Esmu vairākkārt aizdomājusies, ka prasītos darīt ko mierīgāku, iespējams, aizrotēt darbā uz kādu citu LNB nodaļu, ikvienas pārmaiņas un izkāpšana no komforta zonas nāk tikai par labu. Bet, kad domās noskenēju visas iespējamās LNB struktūrvienības, saprotu, ka nekur citur sevi nespēju pat iztēloties – ne darba pienākumu, ne dažādu līmeņu savstarpējās saskarsmes un komunikācijas, ne darbu daudzveidības ziņā…

Mani aktīvā darba gadi strauji tuvojas finālam, un tad jau ikviens kļūst apcerīgs, arī pašam ir interesanti atskatīties, veikt tādu kā piedzīvotā kopsavilkumu. Daudzus gadus mani darba pienākumi pārsvarā bija saistīti tikai ar profesionālās literatūras lasītavas darba organizēšanu – krājuma veidošanu, lasītāju apkalpošanu, bibliotēku nozares literatūras popularizēšanu. Tagad šķiet – tas nebija man pats piemērotākais darba virziens un arī dzīves posms, jo viss, arī saistībā ar tā laika padrūmo ģeopolitisko stagnācijas periodu, bija ieslīcis tādā kā rutīnā, pašplūsmā, nozares cilvēki ne pārāk aizrāvās ar profesionālo literatūru (kas, starp citu, līdzīgi ir joprojām 😊), trūka gandarījuma.

Pašai šķiet, ka daudz kas mainījās līdz ar jaunajiem laikiem visā valstī, līdzi tam mainoties arī visai bibliotēku pasaulei – pie darba ķērās jauni, radoši un mūsdienīgi domājoši vadītāji, tika ģenerētas jaunas, līdz tam laikam – pārdrošas idejas, un tas ļāva bibliotēkām kopumā, tajā skaitā, mūsu nodaļai, “atplaukt”, atdzīvoties, kļūt drosmīgākai un radošākai. Tajā laikā paplašinājās arī mani darba virzieni, atklāju, ka varu iesaistīties man uzticēto nozares pasākumu – sarunu, diskusiju – organizēšanā, un ar laiku tas pat iepatikās. Kad bibliotekāri vairāk sāka veidot arī dažādus nozares resursus, iesaistījos arī tekstu darbos, un tikai tad sāku apjaust, ka šī, kā vēlāk izrādījās, ir viena no man tuvākajām darba jomām.

Daudz kas mainījās, LNB kolektīvam pārceļoties uz jauno ēku – Gaismas pili. Šobrīd manas galvenās atbildības BAC ir bibliotēku nozares krājuma komplektēšana un organizēšana LNB kopumā, manai sirdij tik tuvais elektroniskais turpinājumizdevums “Literatūras ceļvedis” (tā satura veidošana, tekstu rediģēšana un izdevuma popularizēšana), kā arī literāras tematikas un profesionālā satura pasākumu organizēšana sastāva ziņā dažādām bibliotekāru auditorijām – gan LNB Bibliotekāru stāva pasākumu telpā, gan citviet Latvijā, sadarbojoties kolēģiem no LNB, LU, LU LFMI un, protams, arī Latvijas publiskajām bibliotēkām.

Kāds ir bijis tavs ceļš līdz darbam LNB?

Ceļš uz LNB man bija, iespējams, pat pārlieku skaidrs un līdzens – laikam jau kādās zvaigznēs bijis ierakstīts, ka šai iestādei lemts kļūt par manu pirmo un vienīgo darba vietu, jo 46 gadu laikā neesmu pat apsvērusi darba vietas maiņu. Pirmoreiz te nokļuvu jau LU studiju prakses laikā, turklāt, jau toreiz – mūsu tagadējā BAC (tolaik ar smagnējo nosaukumu – Zinātniski metodiskā un bibliogrāfiskā darba nodaļa) – darbam šajā nodaļā pēc Filoloģijas fakultātes absolvēšanas LNB mani pati “pieprasīja” (tāda bija tā laika prakse augstskolu absolventu darba gaitu uzsākšanai). Neilgu laiku pastrādāju metodiķos, bet jau drīz atbrīvojās lasītavas vadītājas vakance, un – te nu esmu joprojām! Turklāt, joprojām domāju, ka bibliotekāra profesija ir sievietēm izcili piemērota, un tā tas bijis visos laikos.

Atklāj kaut ko par sevi! Hobiji, intereses, aizraušanās?

Laikam neizklausītos ticami, ja es, kā jau grāmatām veltīta izdevuma sastādītāja, kā pirmo no savām interesēm neizceltu tieši grāmatu lasīšanu. Tā arī ir, man ļoti patīk grāmatas! Pēdējā laikā gan aizņemtības, gan citu iemeslu dēļ, diemžēl, izdodas izlasīt krietni mazāk, nekā kārojas – daudz ierakstu krājas ideju blociņā nākotnei, kad laika, cerams, būs vairāk… Tomēr reti spēju paiet garām kādai grāmatnīcai – lasīšanu reizēm atsver arī grāmatu poligrāfiskā noformējuma baudīšana, smarža, krāsas, čaukstošo lapu skaņu variācijas…. Ar prieku allaž gaidu arī LNB iknedēļas jauno grāmatu dienas – cenšos nepalaist garām lasāmidejas ne savai interesei, ne izdevumam “Literatūras ceļvedis”.

Citas jomas, bez kurām grūti būtu savu dzīvi iztēloties – jēgpilni kultūras pasākumi (teātra izrādes, koncerti, mākslas izstādes), tuvas un tālākas pastaigas un ceļojumi – sākot ar brīvdienu un vakaru izgājieniem dabā un beidzot – ar tik tāliem, cik vien atļauj laiks, iespējas un veselība. Uzskatu, ka nav labāka veida, kā izlietot savus brīvos līdzekļus, par ceļošanu! Grāmatas var aizņemties no bibliotēkas, bet ceļojumu iespaidi un atmiņas – tās ir jātver un jāizbauda personīgi, šīs sajūtas neatsver citu ceļotāju vērojumi.

Neapolē

Porto grāmatnīcā ar mazmeitu

Līgo svētki Ādažos

Tukumā

LNB “Gaismas pils” ēkai šogad aprit 10 gadi. Kādas ir Tavas pirmās atmiņas par to?

Pirmās atmiņas – tā bija darbinieku ekskursija vēl uz būvlaukumu – saistās ar tādu kā apjukumu, neticību un bijību, respektu pret milzīgu un drusku nomācošu būvi ar daudziem stāviem, un nedaudz vēlāk, atnākot jau izlūkot savu stāvu, ar domu – kā, pirmoreiz te ienākot uz pastāvīgu darba dzīvi, spēšu atrast vajadzīgās kāpnes vai liftu, lai, nekavējot darbu, nokļūtu pareizajā kabinetā 😊, un vēl – ar salto Grāmatu ķēdes akcijas dienu, kad bija patīkami nosalušiem ienākt siltumā un aizvējā, bet todien jau – ar lepnuma sajūtu!

Kādos gadījumos vērsties tieši pie tevis?

Pie manis var vērsties jautājumos, kas vistiešāk saistās ar jomām, ko pārzinu vislabāk – bibliotēku nozares krājums, latviešu oriģinālliteratūra. Ja nepieciešams, amatiera – praktiķa – latviešu valodas entuziasta līmenī varu nedaudz palīdzēt tekstu darbos, jo ļoti cienu un mīlu latviešu valodu. Varu konsultēt arī citos jautājumos, kas saistās ar LNB astoto – bibliotekāru stāvu, piemēram, mūsu stāva telpas izmantošana, citi pakalpojumi. Samērā labi pārzinu LNB struktūru kopumā, pazīstu daudzus kolēģus, kuri arī strādā LNB jau ilgstoši. Cenšos sekot jaunāko izstāžu piedāvājumam. Rezumējot – varu novadīt interesentiem arī nelielu ekskursiju pa stāviem kopumā.

Novēlējums bibliotekāriem!

Bibliotekāriem novēlu lepoties un stāstīt par mūsu profesijas daudzveidību, nemitīgi tvert jaunas zināšanas un pilnveidot savu redzesloku. Ikdienā bieži nenovērtējam, cik izdevīgā pozīcijā esam attiecībā pret daudzām citām profesijām – mūsdienu informācijas pieejamības pārbagātībā taču esam priviliģēti, jo varam gan sev, gan citiem palīdzēt tikt pie noderīgākajām un ticamākajām zināšanām par teju visu, jāprot tikai labi saplānot laiku un censties graudus atsijāt no pelavām! Jā, nav tik vienkārši, kā izklausās, bet tiekties uz to taču var?

Lasiet arī:
#EsEsmuBAC: tīmekļa resursu redaktore Anna Iltnere
#EsEsmuBAC: medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis
#EsEsmuBAC: nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Vīlipa

Interviju sagatavoja:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Attīstības departamenta
Bibliotēku attīstības centrs