Lietuvas Literatūras tulkotāju savienība 2023. gadu bija pasludinājusi par Latviešu literatūras gadu (kuratore dr. Laura Laurušaite), īpašu uzmanību veltot jauniem latviešu autoru daiļdarbu tulkojumiem, tulkošanas darbnīcām, grāmatu prezentācijām, diskusijām. Pateicoties minētās savienības un dažādu Lietuvas izdevēju iniciatīvām, 2023. gadā Lietuvā tika izdotas 4 latviešu autoru prozas grāmatas: Ingas Ābeles “Paisums” (Potvynis, tulkojis Jurģis Banevičs), Annas Brigaderes “Dievs. Daba. Darbs” (Dievas. Gamta. Darbas, tulkojusi Lilija Kudirkiene), Arno Jundzes “Putekļi smilšu pulkstenī” (Dulkės smėlio laikrodyje, tulkojis Jurģis Banevičs) un Lauras Vinogradovas stāsts bērniem “Tētis un suns” (Tėtė ir šuo, tulkojis Audrjus Musteikis).

Ražīgs arī atdzejojumu klāsts – jaunās paaudzes lietuviešu dzejnieks Dominīks Norkūns atdzejoja, sastādīja un izdeva Montas Kromas dzejoļu izlasi “Lūpas. Es. Lūpas. Tu” (Lūpos. Aš. Lūpos. Tu) un Arta Ostupa izlasi “Žesti un citi dzejoļi” (Gestai ir kt. eilėraščiai). Pašlaik viņa atdzejojumā top arī Toma Treiberga dzejoļu izlase. Drīz iznāks Lietuvas Literatūras tulkotāju savienības žurnāla “Hieronymus” jaunais, tikai latviešu dzejai veltītais, numurs. Īpašs notikums lietuviešu grāmatu izdevniecības vēsturē ir apjomīga latviešu bērnu dzejas krājuma izdošana – tulkotājs Audrjus Musteiķis ir sastādījis antoloģiju “Diena izkūst kā saldējums” (Tirpsta diena kaip ledai), kurā pārstāvēta vairāk nekā 40 latviešu dzejnieku daiļrade bērniem. Antoloģijā iekļauti gan latviešu bērnu dzejas klasiķu, gan jauno autoru darbi, tos atdzejojuši vairāki dzejnieki un atdzejotāji. Pateicoties atbalstītājiem un partneriem, daļa no minētajām grāmatām, kā arī agrāk lietuviski izdotie tulkojumi drīz papildinās projektā “Baltu literatūras nedēļa” iesaistīto Lietuvas skolu bibliotēku krājumus.

Projekta ideja aizrauj ne tikai jauniešus, bet arī pieaugušos

Projektu, kas veicina jaunatnes interesi par lasīšanu un starpkultūru komunikāciju starp divām baltu tautām, 2023. gadā organizēja Kauņas Vītauta Dižā universitātes Letonikas centrs. 2023. gadā uz organizatoru aicinājumu atsaucās 62 skolas (47 no Lietuvas un 16 no Latvijas). Daļa no šīm skolām (12) piedalās projektā jau kopš tā pirmsākumiem un pasākumus kaimiņu valsts literatūras un kultūras iepazīšanai organizē nu jau septīto reizi. Baltu literatūras nedēļā, kura notiek katru gadu septembra beigās, skolās tiek vadītas valodas, literatūras, vēstures, mūzikas un pat kulinārijas nodarbības, bibliotēkās tiek rīkotas lietuviešu un latviešu autoru grāmatu un skolēnu zīmējumu izstādes. Projekta aktivitātes dod impulsu ne tikai lasīt kaimiņu literatūru, bet arī braukt ekskursijās, rīkot kopīgus pasākumus ar partnerskolām, vietējām novada bibliotēkām.

Kauņas skolēni iepazīst Imanta Ziedoņa Lāču pasaku. Foto: Aiste Vasiļauskiene
Kauņas skolēni iepazīst Imanta Ziedoņa Lāču pasaku. Foto: Aiste Vasiļauskiene
Ziedoņa pasaku, krāsu, baltu rakstu un sevis izzināšana. Foto: Aiste Vasiļauskiene
Ziedoņa pasaku, krāsu, baltu rakstu un sevis izzināšana. Foto: Aiste Vasiļauskiene
Ziedoņa lasījumi Panevēžas rajona Raguvas ģimnāzijā. Foto: Ala Norviliene
Ziedoņa lasījumi Panevēžas rajona Raguvas ģimnāzijā. Foto: Ala Norviliene

Izprast valodu un turēt roku uz kaimiņu kultūras pulsa

2023. gadā Latvijā tika svinēta Imanta Ziedoņa 80 gadu jubileja, un arī Lietuvas skolu uzmanība tika pievērsta šī rakstnieka personībai un daiļradei. Sadarbojoties ar Imanta Ziedoņa muzeja direktori Rūtu Šmiti, projekta organizatori aicināja skolēnus iepazīt epifānijas un pasakas. Visvairāk Lietuvas skolās tika lasīta “Lāču pasaka” (Meškiukų pasaka) — bērni analizēja lāču atšķirības, zīmēja zīmējumus, dziedāja lāča bērnu šūpuļdziesmu, baudīja dažādus ievārījumus un tējas. Pusaudži lasīja “Balto pasaku” (Baltoji pasaka), diskutēja par draudzību, atsaucību, krāsu simbolisko nozīmi, bet vecāko klašu skolēni un pieaugušie iedziļinājās Imanta Ziedoņa epifānijās par tautasdziesmām, par atmiņu, par to, kā veidojas mūsu identitāte. Imanta Ziedoņa daiļradi lietuviešu lasītāji var iepazīt, pateicoties Arvīda Vaļoņa tulkojumiem — 2022. gadā viņa tulkojumā lietuviski izdotās “Epifānijas” (Epifanijos) arī ir iekļautas projekta dāvanu grozā.

Projekta dalībnieki no Latvijas, it īpaši jaunie, ir uzticīgi lietuviešu autores, mākslinieces Linas Žutautes personāža Kikas Mikas piedzīvojumu sekotāji. Pateicoties tulkotājai Dārtai Ungurei, Latvijā veidojas arī draugu — kaķa Ferdinanda un sunīša Pū — fanu klubs. Populāras ir arī rakstnieka, mākslinieka Ķestuša Kasparaviča pasaku grāmatas (latviski izdotas pat 7), vecākus lasītājus joprojām saista Jurgas Viles un ilustratores Linas Itagaki grafiskais romāns “Sibīrijas haiku” (tulkojusi Dace Meiere). Mūsu reģiona vēstures skumjās lappuses tika atgādinātas, šķirstot arī Marjus Marcinkeviča un ilustratores Ingas Dagiles bilžu grāmatu “Akmentiņš” (2022, tulkojusi Marika Taube), kā arī lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Rūtas Šepetis garstāstu “Starp pelēkiem toņiem” (2021, tulkojusi Silvija Brice). Iepazīt dabu un izpētīt upes, kuras vieno Lietuvu un Latviju, palīdzēja apburoša mākslinieces Monikas Vaicenavičienes filozofiskā bilžu grāmata “Kas ir upe?” (2021, tulkojusi Dace Meiere).

Tulkošanas darbnīca Preiļu rajona Riebiņu vidusskolā. Foto: Anna Meluškāne
Tulkošanas darbnīca Preiļu rajona Riebiņu vidusskolā. Foto: Anna Meluškāne
 Grāmatu izstāde Siguldas 1. pamatskolā. Foto: Ligita Valaine
Grāmatu izstāde Siguldas 1. pamatskolā. Foto: Ligita Valaine
Krimuldas skolēni Literatūras festivālā Siguldā tiekas ar rakstnieci Kotrīnu Zīli. Foto: Gita Bratuškina
Krimuldas skolēni Literatūras festivālā Siguldā tiekas ar rakstnieci Kotrīnu Zīli. Foto: Gita Bratuškina

Cerams, ka jaunu impulsu lasīšanai un diskusijām dos 2022.–2023. gadā latviski izdotās un ar vairākām balvām apbalvotās lietuviešu autoru grāmatas, kuras drīz sasniegs projekta dalībniekus Latvijas skolās — Kotrīnas Zīles ne pārāk baisie pastāsti — “Dvēsele sviestmaižu kārbiņā” (Siela sumuštinių dėžutėje), Ignes Zarambaites garstāsts jaunatnei “Melndzelmji” (Juodavandeniai, abas tulkojusi Dace Meiere), Gendruša Morkūna garstāsts pusaudžiem “No nomdirša dzīves” (Iš nuomšiko gyvenimo, tulkojusi Emija Grigorjeva) un citas.

Par to, ka grāmatas var būt ne tikai interesantas, bet arī noburtas, stāsta populārā lietuviešu bērnu rakstnieka Toma Dirgēlas ne pārāk baisu šausmu stāsts “Kuka kunga Noburtā grāmata” (Užkeiktoji pono Kuko knyga, tulkojusi Dace Meiere). Uz grāmatas vāka un ilustrācijās (māksliniece Greta Alice) var atpazīt Lietuvas nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas ēku, kura lasītājiem atgādina – dodieties uz bibliotēku, atrodiet savu īpašo grāmatu un ienirstiet piedzīvojumos!

Noslēgumā gribētos aicināt grāmatnīcu vai bibliotēku plauktos atrast vēl vienu itin vērtīgu un informatīvu grāmatu “Putni, putni. Biežāk sastopamie Latvijas un Lietuvas putni” (tulkojusi Marika Taube), ar kuru Latvijā debitēja lietuviešu dabaszinātnieks un talantīgs bērnu rakstnieks Selemons Paltanavičs. Grāmatu bagātina ne tikai krāšņas fotogrāfijas, bet arī iespēja noklausīties putnu balsis. Noklausieties, kā gan Lietuvas, gan Latvijas putni sarunājas, lai tas veiksmīgi izdotos arī mums – baltu pēctečiem. Ar šo cerību projekts “Baltu literatūras nedēļa” dodas uz priekšu.

Projekta Facebook lapa

Projektu atbalsta: Kafijas Draugs, Lonas
Projekta organizators: Vītauta Dižā universitāte (Vytauto Didžiojo universitetas)
Projekta partneri: asociācija “Lietuvos ir Latvijos forumas”, Latvijas Republikas vēstniecība Lietuvā, Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijā, Ziedoņa muzejs

Informācija par projektu 2021. un 2022. gadā

 

Iesakām lasīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas izdevumā “Literatūras ceļvedis”:
Literatūras ceļvedis jautā tulkotājai Dacei Meierei
Apskats par Kotrīnas Zīles grāmatu “Dvēsele sviestmaižu kārbiņā”
Apskats par Ignes Zarambaites grāmatu “Melndzelmji”

 

Informāciju sagatavoja:
Projekta vadītāja dr. Kristina Vaisvalavičiene
Vītauta Dižā universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Letonikas centrs, Kauņa, Lietuva
lc@vdu.lt