LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 24. apkopojums

Raidījums “Grāmatai pa pēdām” iesoļo 20. gadsimtā un pievēršas latviešu grāmatniecības un preses attīstībai jaunāko laiku vēsturē. Radījuma sērijā “1905. gada revolūcijas nestās pārmaiņas latviešu grāmatniecības un preses attīstībā” pētām, kā rakstīto vārdu latviešu valodā ietekmēja 1905. gada revolūcijas nestās pārmaiņas un laiks līdz Pirmajam pasaules karam. Epizodē “Latvijas grāmatniecība Pirmā pasaules kara laikā” aplūkojam, kā latviešu grāmatniecība un prese spēja izdzīvot Pirmā pasaules kara laikā un turklāt spēlēja izšķirošu lomu nācijas kopības saglabāšanā un ticībā savai valstīm. Skanēs arī Kārļa Skalbes kara reportiera piezīmes. Grāmatniecības uzplaukuma laiks – tā raksturojams Latvijas Republikas 20.–30. gadu periods. Par jaunajām iespējām un tradīciju turpinājumu, par aizrautīgiem profesionāļiem un spēcīgu nozares arodbiedrību, arī par grāmatniecības tiesisko un poligrāfisko bāzi, stāsts raidījuma sērijā “Grāmatniecības uzplaukuma laiks Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados”. Savukārt epizodē “Izdevēja Jāņa Rozes dzīvesstāsts: augstsirdīgs cilvēks, kura mūžs noslēdzās traģiski” šoreiz sekojam līdzi grāmatizdevēja Jāņa Rozes dzīvesstāstam. Viņš bijis augstsirdīgs cilvēks, kura mūžs noslēdzās traģiski. Runājam par to, kāda bija Jāņa Rozes darbība pirms grāmatu izdošanas, kādu autoru un kādu žanru darbi bija viņa apgāda paspārnē un cik liela nozīme bija grāmatu mākslinieciskajam noformējumam. Stāstu par apgādu “Zelta ābele” sākam tieši ar to, kā mūsdienās dzīvo “Zelta ābeles” simbols. Tas vairs nav apgāds, bet apgāda zīme, “Zelta ābele”, kuru zīmējis Voldemārs Krastiņš. Šis simbols vieno Latvijas skaistākās grāmatas konkursā “Zelta ābele”, turpinot Miķeļa Goppera idejas. Par to epizodē ““Zelta ābele” kā simbols mūsdienās turpina Miķeļa Goppera ideju par grāmatas komponēšanu”. Nākamajā sērijā “Pavērsiens latviešu grāmatniecībā – apgāda “Grāmatu draugs” grāmatas par 1 latu” pētām, kādus biznesa paņēmienus Rudzītis izmantoja, arī to, kā izdevās dibināt skaņuplašu fabriku “Bellacord – Electro” un kādas atbildes pētnieki meklē joprojām. Bet sērijā ““Valtera un Rapas” monumentālie izdevumi joprojām ir goda vietā daudzos grāmatplauktos”, turpinot izzināt Latvijas 20. gadsimta pirmās puses ietekmīgākos grāmatu apgādus, šoreiz uzmanības centrā – “Valters un Rapa”, kas izdevumu apjoma ziņā bija nepārspēts un kura monumentālie izdevumi joprojām ir goda vietā.

No 2021. līdz 2025. gadam LNB aicināja atzīmēt latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.

Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv

Jaunumi

LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 24. apkopojums

Vecākais bibliotekārs

Reģiona galvenais metodiķis

Aicinājums piedalīties ELAN aptaujā par politiskās vides ietekmi uz bibliotēkām

Latvijas Bibliotekāru izglītības apvienības biedrība ēno kolēģus Čehijas Republikas Bibliotēku un informācijas speciālistu asociācijā Prāgā

Saeima pieņem grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā

Skatīt vairāk

LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 24. apkopojums

Ziņu arhīvs