Sveicināti, kolēģi un portāla lasītāji!

Šomēnes portāla vēstneses loma ir uzticēta man. Ikdienā esmu Bulduru Tehnikuma bibliotekāre, taču mana iepriekšējā 25 gadu darba pieredze sakņojas publiskajās bibliotēkās. Esmu personīgi piedzīvojusi šo brīnišķīgo evolūciju, kad bērni, kurus vecāki jau zīdaiņa vecumā regulāri veda uz bibliotēku šķirstīt pirmās bilžu grāmatas, pateicoties ieaudzinātam lasītpriekam, izaug par talantīgiem inženieriem, ārstiem, uzņēmējiem – radošiem un varošiem pieaugušajiem.

Taču šis ceļš man ir iemācījis vēl ko svarīgu – bibliotekāram ir vajadzīga brīvā griba un drosme domāt patstāvīgi. Mēs zinām, cik ļoti publiskās bibliotēkas ikdienā ir atkarīgas no vietējās varas un pašvaldību lēmumiem. Tieši tādēļ mums ir skaļi jārunā par savu neatkarību. Bibliotēka nav tikai izpildvaras instruments vai grāmatu krātuve. Ideālā modelī tā ir droša telpa demokrātijai, kurā tiek audzināta patstāvīgi domājoša sabiedrība.

Caurskatot 2026. gada oktobra publikācijas, redzu, ka katram šī mēneša rakstam ir potenciāls kļūt par instrumentu mūsu profesionālajai drosmei un autonomijai.

Mūsu nozares ikdiena vairs nav skatāma lokāli un atrauti – tā ir cieši saaugusi ar globālajām norisēm, kurās demokrātija šobrīd ir šokējoši trausla. Dublinā prezentētais jaunais ES ekspertu ziņojums “Eiropas stiprināšana ar publisko bibliotēku starpniecību” un tam veltītā intervija ar ekspertu grupas līdzpriekšsēdētāju Klāsu Gommeru ir šī mēneša un, iespējams, pēdējās desmitgades nozīmīgākais materiāls. Šis dokuments mums ir jāizmanto kā oficiāls, neapgāžams arguments sarunās ar varas pārstāvjiem. Tas skaidri definē, ka bibliotēka ir stratēģisks partneris sabiedrības attīstībā, nevis klusa, pakārtota, sekundāra iestāde. Gommers starptautiskajā telpā drosmīgi pieskaras nozares jutīgākajiem punktiem un Rietumu civilizācijas “zilonim istabā”, par ko gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu bibliotekāru “virtuvēs” klusa burkšķēšana notiek jau krietnu laiciņu. Kamēr no mums tiek prasīts pildīt arvien jaunas sociālās funkcijas (no digitālās pratības līdz bēgļu integrācijai un krīžu vadībai), darbinieku skaits un reālais ilgtermiņa finansējums paliek nemainīgs. Eksperts brīdina no valdību politiskās tuvredzības un atgādina, ka arvien polarizētākā vidē, kurā sabiedrības uzticēšanās brūk un fragmentējas, publiskā bibliotēka ir viena no pašām pēdējām neitrālajām telpām, kur satikties visdažādākajiem viedokļiem. Gommera aicinājums ir skaidrs – nekautrēties un runāt ar politiķiem kā līdzīgam ar līdzīgu. Pilno ziņojumu bez maksas var lejupielādēt ES Publikāciju biroja vietnē. Aicinu kolēģus regulāri ieskatīties šajā platformā, jo tā ir oficiāla dārgumu krātuve, kurā regulāri parādās apjomīgi pētījumi un vadlīnijas arī par lasītprasmes un medijpratības veicināšanu visā Eiropā.

Šī gada portāla analītiskie materiāli par Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) Ziņojumu par attīstības tendencēm “Ar pārliecību raugoties informācijas nākotnē” ar Latvijas ekspertu komentāriem ir ārkārtīgi būtiski, jo liek mums aizdomāties par medaļas otru pusi. Ir gandarījums redzēt, ka mūsu nozares portāls nevis vienkārši pārpublicē globālos saukļus, bet aicina ekspertus šos procesus kritiski izvērtēt. Piemēram, oktobrī, atsaucoties uz IFLA ziņojuma 5. attīstības tendenci “Digitālās tehnoloģijas ir nevienlīdzīgi pieejamas”, precīzi tiek izgaismota reālā situācija, kad attīstīta digitālā infrastruktūra valstī automātiski nenozīmē, ka cilvēkiem ir prasmes šīs tehnoloģijas jēgpilni izmantot. Kad bankas vai valsts iestādes slēdz savas filiāles reģionos un pāriet uz pakalpojumiem ”tikai tiešsaistē”, tieši vietējā bibliotēka kļūst par to vienīgo un uzticamo patvērumu, kur cilvēks var saņemt individuālu atbalstu, lai nepaliktu sociālā vai finansiālā atstumtībā. Šī publikāciju sērija ir lielisks pierādījums tam, ka bibliotēka ir vieta, kas māca mērķtiecīgu analīzi un palīdz saglabāt skaidru prātu digitālajā laikmetā.

Mūsu misija ir praktiska palīdzība savam lasītājam augt un pilnveidoties, lai cik strauji mainīgs, robotizēts un digitalizēts ir laikmets, kurā dzīvojam. UNESCO Pasaules medijpratības nedēļā portāls mūs iepazīstināja ar divām lieliskām reģionu iniciatīvām – Elīzas Spilneres vadīto kritiskās domāšanas darbnīcu Daugavpilī un Balvu Centrālās bibliotēkas semināru par mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu novadpētniecībā. Šie pasākumi organiski sasaucas ar IFLA ziņojumā iezīmēto realitāti – ar tehnoloģiju fizisku pieejamību vien nepietiek, ja trūkst prasmju tās jēgpilni pārvaldīt. Elīzas Spilneres darbnīca trāpa tieši desmitniekā, skarot tēmu, kā mākslīgais intelekts spēj nemanāmi manipulēt ar mūsu viedokļiem un lēmumiem. Kā skolas bibliotekāre ikdienā redzu, ka jaunieši tehnoloģijās orientējas ātri, taču viņiem kritiski trūkst spējas izvērtēt MI radītā satura uzticamību un autortiesību jautājumus. Šādi praktiski piemēri pierāda, ka mūsu uzdevums joprojām un nemainīgi ir izglītot sabiedrību, lai cilvēki kļūtu par brīvdomātājiem, kuri spēj virtuozi valdīt pār informācijas plūsmām, nevis akli tām pakļaujas.

Par svētīgo Liepājas bibliotēkas iniciatīvu – konkursu ”Voldemāra Caunes balva ”Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”” – un aktīvajiem balvas laureātiem prieks ir katru gadu. Latvijas bibliotekāri, kas strādā ar mūsu jaunāko paaudzi, ir apbrīnojami cilvēki. Par spīti hroniski niecīgajam un netaisnīgajam atalgojumam viņi ikdienā spēj paveikt brīnumlietas. Tieši tāpēc šādām nozares balvām ir milzīga pievienotā vērtība. Tas nav tikai formāls apbalvojums, tas ir dziļš cieņas apliecinājums tam pašaizliedzīgajam darbam, kas patiesi liek pamatus mūsu valsts intelektuālajai nākotnei.

Man kā cilvēkam, kurš tic grāmatas un lasīšanas varai, viena no jaukākajām un iedvesmojošākajām ziņām oktobra nogalē bija informācija par Eiropas autoru dienu. No 11. novembra līdz 12. decembrim vairāk nekā 40 valstīs tiks svinēti kopīgi lasīšanas svētki, lai godinātu autorus un piedzīvotu īstu lasītprieku. Tas ir ideāls formāts gan mazam grāmatu klubiņam tehnikumā vai pagasta bibliotēkā, gan lielākiem svētkiem, kur godināt mūsu pašu latviešu oriģinālliteratūru un reizē iepazīt Eiropas kultūru daudzveidību. Šīs iniciatīvas mums atgādina – lai cik sarežģīta un izaicinājumu pilna būtu pasaule mums apkārt, grāmata joprojām ir tas dziedinošais spēks, kas mūs vieno, mierina un palīdz augt.

Šomēnes, analizējot portāla rakstus, nevarēju nevilkt paralēles ar Emmy apbalvoto dokumentālo filmu ”Bibliotekāri” (The Librarians), ko Latvijas Televīzija (LTV1) rādīja pavisam nesen 2026. gada 6. oktobra vakarā un ko joprojām iespējams noskatīties lsm.lv portālā. Filma precīzi rezonē ar Klāsa Gommera pausto par publisko institūciju krīzi. Skaudrais dokumentālais stāsts par publiskās bibliotēkas sadursmi ar politisko varu un birokrātiju, parāda to robežu, kur bibliotekāram sistēmas izraisītā izmisumā ir jāatrod drosme izvēlēties pakļauties netaisniem rīkojumiem vai palikt uzticīgam sev, cilvēcībai un brīvībai. Šis stāsts ir spogulis mūsu brīvajai gribai un tam, cik daudz mēs patiesībā spējam vai nespējam ietekmēt.

Oktobris ir noslēdzies, es ar nepacietību gaidu novembra publikācijas, kas noteikti turpinās mūs stiprināt, izglītot, vienot. Novembris ir valsts svētku mēnesis, tāpēc vēlos visus no sirds sveikt mūsu mīļās Latvijas dzimšanas dienā! Sargāsim savu valsti, sargāsim savas bibliotēkas kā brīvas domas bastionus un būsim lepni par to brīžiem neredzamo, bet neaizvietojamo darbu, ko ikdienā darām, veidojot domājošu un viedu Latviju! Un, protams, regulāri ieskatīsimies portālā Biblioteka.lv, smeļoties argumentus savai profesionālajai pārliecībai un drosmei.

Ilustrācija: Laura Lukeviča @lauracmyk

Mēneša apskatu sagatavoja:
Ineta Melne
Bulduru Tehnikuma bibliotēkas bibliotekāre
biblioteka@bulduri.lv

Aicinām lasīt:
Janvāra vēstnese: Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītāja Aija Jankava
Februāra vēstnese: Valmieras novada Kocēnu pagasta Rubenes bibliotēkas vadītāja Egita Kalniņa
Marta vēstnese: Rēzeknes Centrālās bibliotēkas Abonementa nodaļas vadītāja Zita Gorsvāne
Aprīļa vēstnese: Balvu Centrālās bibliotēkas direktores vietniece Vita Romanovska
Maija vēstnese: Jūrmalas Centrālās bibliotēkas filiāļu vadītāja Marina Baranovska
Jūnija vēstnese: Bauskas novada Iecavas pagasta Zorģu bibliotēkas vadītāja Dace Frinda
Jūlija vēstnese: Rīgas Tehniskās koledžas bibliotēkas vadītāja Madara Vīlipa
Augusta vēstnese: Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskās bibliotēkas direktore Baiba Āriņa
Septembra vēstnese: Pārventas bibliotēkas vadītāja Solvita Štekerhofa