Pierakstīties jaunumiem

Jaunumi

Klajā nākuši LNB Nozaru literatūras centra “Jaunieguvumu apskata” februāra numuri 
Tehnoloģiju un dabaszinātņu izdevumi svešvalodās (2023, Nr. 1) 
Humanitāro un sociālo zinātņu izdevumi svešvalodās (2023, Nr. 1) 
Direktora vietnieks 
Ieskats sociālo mediju rubrikā “Ko dara bibliotekārs?” 
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks labdarības koncerts “Caur gaismu Ukrainā” 

Skatīt vairāk

Šajā lapā tiek izmantotas sīkdatnes (cookies). Turpinot lapas apmeklējumu jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Vairāk par mūsu sīkdatņu lietošanas politiku lasiet šeit.

Intervijas

“Lasiet bērniem grāmatas!”: Intervija ar Lietuvas Nacionālās bibliotēkas Bērnu un jauniešu nodaļas vadītāju Godu Baranauskaiti-Dangovieni 

“Par agrīno lasīšanu esam sākuši runāt pavisam nesen,” intervijā atzīst Lietuvas Nacionālās Martīna Mažvīda bibliotēkas Bērnu un jauniešu literatūras nodaļas vadītāja Goda Baranauskaite-Dangoviene. Tomēr lasīšanas paradumus bērnu, jauniešu un arī viņu vecāku vidū viņa izvēlas redzēt pozitīvā gaismā un sarunā stāsta par situāciju Lietuvā.

Ilustrācija: Daina Jurķe

2022. gada 7. un 8. decembrī Lietuvas Nacionālajā Martīna Mažvīda bibliotēkā Viļņā notika starptautiskais agrīnās lasīšanas forums (teju vienlaikus ar jauniešu lasīšanas paradumiem veltīto semināru “Lauzt robežas – meklēt identitātes” tepat Latvijā). Tajā piedalījās bērnu lasīšanas un bērnu literatūras pētnieki un speciālisti no Lietuvas un ārvalstīm. Prezentācijas, diskusijas un izglītojošas aktivitātes bija vērstas uz to, lai pulcētu ne tikai profesionāļus, bet arī esošo un topošo vecāku kopienu un dalītos ar labāko praksi, padomiem un starptautiskiem pētījumu rezultātiem. Agrīnās lasīšanas nozīmi uzsvēra arī viesi no Valsts prezidenta kancelejas, Kultūras un Izglītības, Zinātnes un sporta ministrijām un UNESCO.

Lasīšana ir svarīga visos vecumposmos. Agrīnās lasīšanas veicināšanas forumā lektori pieminēja, ka grāmatu lasīšana palīdz izprast pasauli, lasītājs uzzina jaunas lietas, kā rezultātā rodas jautājumi un veidojas dialogs. Turklāt katrā vecumposmā lasīšana atšķiras – tā pilnveidojas līdz ar lasītāju, tai ir dažādas formas un izpausmes. Agrīnās lasīšanas veicināšanas forumā tika pieminēts, ka bērni lasa informāciju arī populārajā vietnē TikTok. Vairākkārt TikTok vietne tika pieminēta arī LNB Bibliotēku attīstības centra rīkotajā seminārā “Lauzt robežas – meklēt identitātes”, kas parāda to, ka jaunieši lasa (tas nekas, ka tās varbūt nav tik daudz grāmatas – kā bibliotekāriem, vecākiem vai skolotājiem gribētos). Lasīšana ir brīnišķīgs ceļojums, kas sākas ģimenē un kam ir jābūt klātesošam visā cilvēka mūža ciklā.

Agrīnās lasīšanas veicināšanas forums ir ikgadējs Lietuvas Nacionālās bibliotēkas pasākums, kura mērķis ir sniegt profesionālu un uzticamu informāciju par agrīnās lasīšanas priekšrocībām. Pasākums paredzēts esošajiem un topošajiem vecākiem un tiem, kuri nodarbojas ar jaunāko bērnu lasīšanas veicināšanu – bibliotēku, formālās un neformālās izglītības speciālistiem.

“Par agrīno lasīšanu esam sākuši runāt pavisam nesen,” intervijā Latvijas Bibliotēku portālam atzīst Lietuvas Nacionālās Martīna Mažvīda bibliotēkas Bērnu un jauniešu literatūras nodaļas vadītāja Goda Baranauskaite-Dangoviene (Goda Baranauskaitė-Dangovienė). Tomēr lasīšanas paradumus vietējo bērnu, jauniešu un arī viņu vecāku vidū viņa izvēlas redzēt pozitīvā gaismā ar manāmiem panākumiem, izceļamām iniciatīvām (tostarp “Grāmatu starts”, par kuru sarunā uzzināsiet vairāk) un lielu potenciālu nākotnē.

Šobrīd Goda Baranauskaite-Dangoviene iniciē Lietuvas bibliotekāru un pedagogu prasību izpēti attiecībā uz bērnu un jauniešu literatūru un metodisko līdzekļu sagatavošanu. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas ar bērnu un jauniešu literatūru saistītās informācijas trūkst lietuviešu profesionāļiem, kas nodarbojas ar bērnu un jauniešu lasīšanas paradumiem, kā arī sagatavot nepieciešamos metodiskos līdzekļus, kas palīdzētu atrisināt šo problēmu. Pieprasījums radās pēc tam, kad tika konstatēts, ka speciālisti, īpaši pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi, netiek konsekventi informēti par šiem jautājumiem.

Godas Baranauskaites-Dangovienes profesionālo interešu lokā ir ne tikai agrīnās lasīšanas paradumi, bet arī mūsdienu pusaudžu literatūra, kam viņa savulaik veltījusi bakalaura un maģistra darbus – studējot filoloģiju, kā arī antropoloģiju un kultūru Viļņas Universitātē. Intervijā viņa gan atzīst, ka “mīklu par izpratni, kas pusaudžus interesē, atrisināt nav viegli”.

Latvijas Bibliotēku portāla redakcija ir pateicīga Godai Baranauskaitei-Dangovienei par vēlmi veltīt laiku un iepazīstināt Latvijas bibliotekāru auditoriju ar bērnu un jauniešu lasīšanas paradumiem mūsu kaimiņvalstī Lietuvā.

Goda Baranauskaite-Dangoviene. Foto no personiskā arhīva

Pastāstiet mūsu lasītājiem vairāk par sevi: kas lika jums izvēlēties šo karjeras ceļu?

Es uzaugu ar grāmatām, tāpēc nav brīnums, ka izvēlējos studēt literatūru. Par bērnu literatūru kā tēmu sāku interesēties jau pašā studiju sākumā. Mani aizrāva Lietuvas izcilākā bērnu literatūras pētnieka Ķēstuta Urbas lekcijas. Tieši tās mani iedvesmoja veidot karjeru šajā jomā. Bakalaura un maģistra darbā pētīju pusaudžu literatūru. Kad sāku strādāt Nacionālajā bibliotēkā, es iedziļinājos arī lasīšanas tēmā, pētot jautājumus, kas rodas no dzimšanas līdz pusaudža gadiem. Lai gan man nav bijis vēl tik daudz pieredzes, uzskatu, ka tā bija zinātkāre, aizraušanās un brīnišķīgie kolēģi, kas palīdzēja man nonākt tur, kur tagad esmu.

Diplomdarbā pētījāt urbāno pusaudžu literatūru. Kādi bija jūsu galvenie secinājumi? 

Jūs droši vien jautājat par mana maģistra darba tēmu – es pētīju lietuviešu pusaudžu literatūras grāmatas, kurās pilsētai ir nozīmīga loma. Secināju, ka lietuviešu pusaudžu literatūrā pastāv pilsētas diskurss un tā centrā ir mūsu galvaspilsēta Viļņa. Pilsēta šeit nav nejaušs fons vai objekts, bet gan pats raksturs, un tas ietekmē pusaudža dzīvi un otrādi.

Kādi pasaules piemēri tam, kā bibliotēkas strādā ar jauno paaudzi, jūs iedvesmo?

Pirmkārt, mani iedvesmo cilvēki, kuri tic tam, ko dara, un institūcijas vai valstis, kas uzticas šiem cilvēkiem un dod viņiem instrumentus, lai turpinātu savu darbu. Visur, kur esmu bijusi, pirmajā vietā nav kāds konkrēts projekts vai darbība, bet gan atmiņa par cilvēkiem, kas projektus īsteno; cilvēkiem, kuri tic lasīšanas un lasītāja izglītības nozīmei. Taču, protams, konkrēti piemēri ir ļoti svarīgi, jo caur tiem mēs mācāmies, un tie ir iemesls, kāpēc mēs cenšamies veidot starptautiskās attiecības.

Kā jūs raksturotu bērnu lasīšanas paradumu situāciju Lietuvā?

Lietuvā attiecībā uz lasīšanu noskaņojums ir pesimistisks, īpaši runājot par pusaudžiem, bet es izvēlos krūzīti redzēt kā pa pusei pilnu, nevis pustukšu. Skolēnu lasīšanas situācija nav nemaz tik slikta, galvenokārt runājot par sākumskolas vecuma bērniem, lai gan, kā pēdējā laikā liecina mūsu nodaļas veiktais pētījums, nopietnas lasīšanas problēmas piedzīvo 8. un 9. klašu skolēni. Taču pētījumi arī liecina, ka visbūtiskākā ietekme uz bērnu lasīšanas paradumiem ir bērna mājas videi. Tāpēc es domāju, ka mēs varam būt priecīgi par mūsu jaunākās agrīnās lasīšanas aptaujas rezultātiem, kas liecina, ka agrīnās lasīšanas situācija Lietuvā ir uzlabojusies, salīdzinot ar 2015. gadu. Tolaik vairāk nekā 70 procenti vecāku apgalvoja, ka viņi nav lasījuši priekšā bērniem vispār, taču pagājušā gada rezultāti liecināja, ka nu jau vairāk nekā puse no visiem vecākiem katru dienu lasa saviem bērniem. Es ticu, ka šobrīd aug bērnu paaudze, kas lasīs vēl vairāk, un esmu ļoti priecīga, ka mums, bibliotekāriem, būs bijusi kāda ietekme uz to.

Kāpēc bērniem ir svarīgi jau no mazotnes regulāri lasīt grāmatas?

Pirmie bērna dzīves gadi ir izšķiroši; jo rūpīgāk un uzcītīgāk mēs, pieaugušie, palīdzēsim bērniem apgūt nepieciešamās prasmes, jo augstāki būs viņu sasniegumi nākotnē. Šajā laika posmā bērna lingvistiskā vide ir ārkārtīgi svarīga. Lasīšana un grāmatas ir lielisks veids, kā nodrošināt, ka šī vide ir bagāta un daudzveidīga, kas palīdz attīstīt viņu smadzenes. Milzīgs pētījumu apjoms liecina, ka bērni, kuriem jau no dzimšanas ir lasīts priekšā, pieaugot ir daudz veiksmīgāki daudzējādā ziņā. Turklāt lasīšana jau no paša sākuma veicina īpašu saikni starp vecākiem un bērniem un palīdz viņiem justies droši un mīlēti. Visticamāk, ka šiem bērniem lasīšana būs svarīga un interesanta nodarbe arī vēlāk dzīvē; galu galā viņi to dara kopš dzimšanas. Tātad, vai mēs vēlamies, lai mūsu bērni būtu laimīgi un veiksmīgi? Tad lasiet bērniem grāmatas!

Kā ģimene un vide ietekmē bērnu un pusaudžu lasīšanas paradumus?

Kā jau minēju, mājas vide ir vissvarīgākais faktors, runājot par bērnu lasīšanas paradumiem. Bērniem, kuru vecāki paši lasa un mājās glabā grāmatas (tās, kas arī viņiem šķiet interesantas), arī biežāk interesējas par grāmatām. Ir ļoti svarīgi, lai vecāki izrādītu interesi par grāmatām, ko lasa viņu bērni; lai viņi runātu par tām, jautātu, kas viņiem patika un nepatika, kas tajās bija visinteresantākais utt. Un nekad nekritizētu viņu viedokli nekāda iemesla dēļ. Pēc tam bērns lēnām iegūst pārliecību par sevi kā lasītājs, un tāpēc lasīšana ir saistīta ar pozitīvu pieredzi. Protams, ietekme ir arī citai videi – skolai, draugiem, kas var gan stiprināt, gan vājināt interesi par grāmatām, bet, ja mājās ir ielikts spēcīgs pamats, varam sagaidīt, ka bērns izaugs par lasītāju.

Cik iesaistītas ir lietuviešu ģimenes agrīnajā lasīšanā?

Nacionālās bibliotēkas iniciētais un Kultūras ministrijas finansētais agrīnās lasīšanas projekts “Grāmatu starts” norisinās jau gadu un darbojas visā Lietuvā. Katra ģimene ar jaundzimušo saņem somiņu ar pirmo grāmatu, lasīšanas padomiem vecākiem un pirmo bibliotēkas lasītāja karti. Tāpēc katrai ģimenei Lietuvā vismaz ir iespēja iepazīties ar agrīnās lasīšanas priekšrocībām un tās labāko praksi. Es arī minēju, ka mēs redzam lielu progresu šajā jomā – vecāki patiesībā sāk saprast, kāpēc agrīna lasīšana ir tik svarīga. Priecājos, ka vecāki, kuri lasa saviem bērniem, to dara vidēji 20 minūtes; tas ir diezgan labs rezultāts. Lai gan joprojām pastāv dažas kritiskas problēmas: daudzi vecāki nesāk lasīt saviem bērniem līdz vismaz viena gada vecumam, un tēvi tam nevelta pietiekami daudz laika.

Esam ļoti priecīgi par vecāku iesaistīšanos sociālajos medijos – “Grāmatu startam” ir Instagram konts, kurā cenšamies piesaistīt vēl vairāk vecāku. Saņemam lielu interesi par konkursiem un dažādām tiešraides sarunām; ar projektu bieži dalās tālāk.

Cik iesaistītas ir Lietuvas bibliotēkas agrīnās lasīšanas veicināšanā? 

Nesen veicām Lietuvas bibliotēku aptauju, kurā mēģinājām noskaidrot bibliotēku uzskatus un cerības uz agrīnas lasīšanas veicināšanu. Bijām ļoti priecīgi, ka bibliotēkas sevi definēja kā institūcijas, kas ir atbildīgas par agrīnās lasīšanas problēmu risināšanu – tās aktīvi iesaistās agrīnās lasīšanas veicināšanā. Protams, daži arī atzinuši, ka diemžēl trūkst atbilstošu līdzekļu un informācijas, lai to darītu, tāpēc Nacionālās bibliotēkas mērķis ir darīt visu iespējamo, lai novērstu šo plaisu.

Vai bibliotēkās ir īpaši pasākumi ģimenēm? Cik bieži redzat tēvus kā apmeklētājus un dalībniekus?

Iepriekš minētajā aptaujā vēlējāmies arī noskaidrot, cik bieži pašas bibliotēkas organizē aktivitātes ģimenēm ar maziem bērniem? Pirms pandēmijas biežāk apmeklējām savus kolēģus un skaidrāk redzējām katras bibliotēkas paveikto, taču šīs pamatzināšanas jau vairākus gadus ir ievērojami samazinājušās. Tomēr pēc aptaujas sapratām, ka Lietuvas bibliotēkās mazākajiem bērniem domātu aktivitāšu netrūkst (klubiņi, izglītojošas aktivitātes, ģimeņu salidojumi u.c.), un lielāko daļu no tiem iedvesmojis “Grāmatu starts” – esam ļoti priecīgi par to. Tāpēc varu droši teikt, ka mums Lietuvas bibliotēkās ir labs piedāvājums ģimenēm ar mazuļiem, un mēs ceram, ka to skaits tikai pieaugs – tas ir viens no mūsu mērķiem.

Varam apgalvot, ka tēva loma bērna izglītībā Lietuvā, kā arī visā pasaulē, noteikti ir pieaugusi. Un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tagad ir daudz lielāka iespēja redzēt tēvu ar bērnu kādā pasākumā vai citā aktivitātē. Tomēr tas joprojām ir salīdzinoši neparasts skats, tāpēc mums arī turpmāk ir jāuzsver, cik svarīgi ir iesaistīt tēvus bērnu audzināšanā.

Kurus vietējos agrīnās lasīšanas veiksmes stāstus vai projektus jūs vēlētos izcelt?

Lai arī minēju, ka mums jau ir aktivitātes saistībā ar agrīno lasīšanu, par agrīno lasīšanu esam sākuši runāt pavisam nesen, tāpēc nevaram īpaši izcelt nevienu lielu projektu – lielākais pagaidām ir “Grāmatu starts”. Varbūt es varētu izmantot iespēju izcelt vienu aspektu, ko uzskatu par projekta veiksmes stāstu? Kad meklējām pirmo grāmatu, ko pievienot dāvanu maisam, rīkojām konkursu un aicinājām māksliniekus iesūtīt savu nepublicēto grāmatu manuskriptus. Mēs saņēmām desmitiem pieteikumu; bija ļoti grūti izvēlēties. Taču esam priecīgi, ka pārējos manuskriptus tagad jau izdevušas izdevniecības, tāpēc mums šķiet, ka mums ir bijis nozīmīgs ieguldījums šāda veida lietuviešu autoru grāmatu popularizēšanā tirgū – iepriekš tādu bija maz.

Cik cieša un veiksmīga ir sadarbība ar skolu bibliotēkām?

Tas ir ļoti skumji, bet man jāatzīst, ka Lietuvā skolu bibliotēkas ir atstātas malā. Bieži vien skolu bibliotēkas ir vienkārši tā vieta, kur skolēni nāk paņemt līdzi grāmatas, kas jāizlasa saskaņā ar skolas literāro programmu. Bieži vien nav bibliotekāru, kas tam varētu veltīt pietiekami daudz laika – piemēram, grāmatas nereti dāvina mākslas skolotāji. Arī skolu bibliotēku krājumi ir ļoti trūcīgi, un tiem trūkst mērķtiecīga un pietiekama finansējuma. Tā ir problēma, kas ir jāatrisina.

Kādas ir lielākās nepilnības; kas bibliotekāriem visvairāk nepieciešams darbam ar bērniem?

Es neesmu praktiķe, tāpēc, iespējams, nevaru atbildēt uz šo jautājumu kā bibliotekārs, taču no mana viedokļa redzu, ka dalīšanās zināšanās un pieredzē ir visefektīvākā, lai aizpildītu nepilnības. Tāpēc mēs vēlamies pēc iespējas vairāk atvest ārzemju pieredzi un dalīties tajā ar saviem kolēģiem; pieredzi, kas iedvesmo uzsākt jaunas iniciatīvas vai ieraudzīt vecās labās prakses jaunā gaismā. Man arī patiktu, ja bibliotekāra tēls mainītos un bibliotekārs būtu speciālists, kurš varētu konsultēt gan pieaugušos, gan bērnus literatūras un lasītprasmes jautājumos. Tas ļautu bibliotekāram justies pārliecinātākam un motivētākam, kas ir ļoti svarīgi, strādājot ar bērniem. Bērni jau vislabāk jūt, vai bibliotekārs ir ieinteresēts tajā, ko pats dara.

Cik ļoti digitālās tehnoloģijas maina to, kā bērni un pusaudži lasa?

Protams, digitālās tehnoloģijas maina ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo lasīšanas paradumus; tas ir neizbēgami. Pats svarīgākais, manuprāt, ir nepārvērst tehnoloģijas par bubuļiem, kas neizbēgami iznīcinās visas pasaules grāmatas, liekot mūsu bērniem nekad vairs nelasīt. Šis naidīgums pret to mūs – pieaugušos – viņu acīs padara par pretiniekiem. Ir jāapzinās, ka digitālās tehnoloģijas ir ienākušas mūsu dzīvē uz palikšanu, tāpēc ir jāatrod veidi, kā atrast saprātīgu līdzsvaru. Otra lieta ir lasīšana jau no mazotnes.

Protams, tas nenozīmē, ka digitālajām tehnoloģijām nav negatīvas ietekmes uz lasīšanu. Mēs labi apzināmies, ka bērniem mūsdienās ir koncentrēšanās grūtības un citas problēmas, tāpēc vecāku uzdevums ir atrast līdzsvaru. Vērts arī pavērot, vai gan mēs paši neizlemjam vakarā labāk pārlūkot sociālos tīklus, nevis lasīt grāmatu? Bērni ir lielākie atdarinātāji – tas ir jāpatur prātā.

Pērn, decembra sākumā, Viļņā notika ikgadējais agrīnās lasīšanas forums. Kā veicās? 

Es uzskatu, ka mūsu primārais mērķis ir sasniegts. Esam uzsākuši darbu pie dažādiem agrīnās lasīšanas aspektiem, un šis forums ir mūsu centienu izpausme. Ir ļoti svarīgi redzēt, ka esam sasnieguši nevis vienu, bet daudzas mērķauditorijas, kurām lasīšanas tēma rūp  – speciālistus, vecākus un lēmumu pieņēmējus. Ikvienam no viņiem foruma laikā bija iespēja saņemt noderīgu informāciju. Mums bija svarīgi aplūkot dažādas jautājuma šķautnes, rosināt diskusiju un dzirdēt par problēmām, ar kurām iesaistītie saskaras.

Visu pirmo Agrīnās lasīšanas foruma dienu iespējams noskatīties tiešsaistē: 

Kuras mūsdienās ir galvenās pētniecības jomas saistībā ar agrīno lasīšanu? Kādus jaunus un aizraujošus pētījumus jūs vēlētos izcelt?

Lasīšanas speciālisti zina, ka daudzas priekšrocības, kas saistītas ar agrīnu lasīšanu, var izskaidrot ar neirozinātni; mēs varam atrast neskaitāmus pētījumus, kas izskaidro smadzeņu procesus, kādi tiek aktivizēti lasīšanas laikā. Projekta ietvaros esam noskaidrojuši, ka, lai gan mēs to apzināmies, ļoti liela daļa sabiedrības, uzzinot šos faktus, saņem vieglu šoku – kāpēc mums neviens to neteica agrāk? Es atceros, kad es pati tikko sāku pievērsties agrīnās lasīšanas tēmai, lasīju amerikāņu medicīnas doktores Danas Saskindas grāmatu “Trīsdesmit miljoni vārdu” (Dana Suskind, Thirty Million Words: Building a Child’s Brain, 2015), un uzdevu tieši to pašu jautājumu gan citiem, gan sev – kāpēc neviens man to neteica agrāk? Tāpēc domāju, ka mums ir jārūpējas par veikto pētījuma izplatīšanu, kas ir ļoti, ļoti svarīgi.

Kādi ir jūsu nākotnes plāni? Par ko sapņojat darbā ar bērniem un pusaudžiem?

Tuvākajā laikā esam iecerējuši turpināt veicināt agrīno lasīšanu, jo Lietuvā šī tēma vēl ir diezgan jauna, un redzam, ka šajā jomā mums vēl ir daudz darāmā. Mēs vēlamies pēc iespējas vairāk pievērsties arī pusaudžiem, un esam iecerējuši īstenot vairākus projektus, piemēram, literāras debates. Vēlamies, lai viņi lasīšanu saistītu ar interesantām aktivitātēm, jo pētījumi liecina, ka jautrības faktors viņiem ir ļoti svarīgs. Neslēpšu, ka šo mīklu par izpratni, kas pusaudžus interesē, atrisināt nav viegli. Protams, mums ir ļoti svarīgi celt citu profesionāļu kompetenci šajā un citos bērnu un pusaudžu lasīšanas aspektos, un mēs cenšamies darboties kā metodiskais centrs, kaut arī esam neliela nodaļa. Profesionāļiem, kuri satiekas ar citiem augošajiem cilvēkiem, ir jābūt gataviem darīt visu iespējamo, lai palīdzētu viņiem kļūt arī par augošiem lasītājiem, un mums ir jādod viņiem instrumenti, lai to izdarītu. Ir grūti uzskaitīt visus mūsu plānus un mērķus – mums droši vien pietiks vismaz nākamajai desmitgadei, bet – tas mūs virza uz priekšu.

www.lnb.lt

Bibliotēku portāls turpina sadarbību ar vairākiem Latvijas ilustratoriem, kuru darbus publicējam portāla Instagram kontā @biblioteka_lv. Intervijas ilustrācijas autore ir māksliniece Daina Jurķe, kuru visvairāk iedvesmo daba. @daina.jurke

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
LNB Bibliotēku attīstības centrs
portals@lnb.lv

Madara Freivalde
Nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem
LNB Bibliotēku attīstības centrs
madara.freivalde@lnb.lv