Atskats uz semināru “Lauzt robežas – meklēt identitātes”
Sniedzot iespēju Latvijas bibliotekāriem pilnveidot savas zināšanas un prasmes ar jauniešu auditoriju, 2022. gada 8. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) konferenču telpās Bibliotēku attīstības centrs (BAC) rīkoja semināru bibliotekāriem, kuri strādā ar jauniešu auditoriju.
IFLA vadlīnijās bibliotēku pakalpojumiem bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem, tiek pausts, ka: “Lai bērnu bibliotēkas strādātu efektīvi un profesionāli, ir nepieciešami izglītoti un apņēmīgi bērnu bibliotekāri, kas izstrādā, plāno, organizē, īsteno, vada un novērtē pakalpojumus un programmas ar mērķi apmierināt bērnu un viņu ģimenes vajadzības, t. sk. atbalstot bērnus, kuriem dažādas grūtības rada sociālekonomiskie apstākļi, kultūru un valodu atšķirības, dzimumidentitāte, seksuālā orientācija, spējas un citas atšķirības”.
Semināra mērķis bija aktualizēt jauniešu auditorijas kā bibliotēkas apmeklētāju nozīmīgumu, izprast jauniešu vecumposmam raksturīgākās iezīmes, iedvesmot bibliotekārus strādāt ar šo auditoriju, veicināt partnerību veidošanos bibliotēkām ar jauniešu nevalstiskajām organizācijām, kā arī pārņemt citu bibliotēku un sadarbības partneru pieredzi un īstenot to savā bibliotēkā.
IEVADLEKCIJAS
Semināru atklāja LNB BAC nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem Madara Freivalde, kura moderēja semināru. Semināra ievadā Madara informēja, ka semināra organizēšanā un īstenošanā ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas pārvaldības 2. kursa studenti, kuri palīdzēja pie semināra dalībnieku reģistrācijas, semināra fotografēšanas, pusdienu pārtraukuma nodrošināšanas, apliecinājumu izsniegšanas, TikTok video izveides un citos darbos. LNB BAC vārdā sakām lielu paldies studentiem.
Ievadrunas turpinājumā semināra moderatore iepazīstināja semināra dalībniekus ar atbildēm, kuras viņi bija snieguši, piesakoties pasākumam tiešsaistes anketā. Tika vaicāts, kādi ir lielākie izaicinājumi darbā ar jauniešiem? Semināra dalībnieki, atbildot uz šo jautājumu, minēja jauniešu neparedzamību un nenoteiktību, iespējas izsekot jauniešu vajadzībām un aktualitātēm, spēju jauniešus uzrunāt, atrast pareizo pieeju, kā viņus ieinteresēt bibliotēku pasākumos utt. Pārsvarā visas atbildes bija ar emocionālu nokrāsu, parādot to, ka bibliotekāriem šī auditorija ir kā neizprotama mīkla, taču nepazūd cerība, ka ar laiku izdosies sasniegt katru jaunieti individuāli. Otrs jautājums bija par to, kas sniedz gandarījumu, strādājot ar jauniešiem? Bibliotekāri minēja, ka tā ir spēja palīdzēt kādā dzīves jautājumā, sajūta, ka esi spējis raisīt interesi par grāmatām, jauniešu atgriezeniskā saite pēc pasākumiem un pats galvenais – justies jaunam!
Semināra pirmā lektore bija Luīze Utāne, Ropažu novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste, kura uzstājās ar priekšlasījumu “Jauniešu piesaiste bibliotēkām”. Luīze aicināja bibliotekārus veidot sadraudzības ar audzināšanas skolotājiem, kultūrizglītības skolotājiem, skolēnu pašpārvaldēm, jauniešu domi un jaunatnes lietu speciālistiem. Kā labu prakses piemēru Luīze ieteica, ka ir vērtīgi ar jauniešiem slēgt brīvprātīgo darba līgumus un aicināt iegūt darba pieredzi bibliotēkā. Jaunieši lasa ar acīm, tāpēc ir būtiski veidot vizuāli pievilcīgu saturu gan sociālajos tīklos, gan drukātajos materiālos. Luīze minēja divus piemērus, organizējot pasākumus jauniešiem. Kā negatīvo pieredzi viņa izcēla pasākumu, kas tika rīkots plkst. 16.00 nedēļas nogalē ar ļoti vispārīgu pasākuma nosaukumu. Informācija par to tika publicēta sociālajos tīklos. Likumsakarīgi uz pasākumu ieradās vien pāris jaunieši. Savukārt otrs pasākums norisinājās plkst. 12 arī nedēļas nogalē, bet bija skaidri nodefinēts pasākuma nosaukums. Uz šo pasākumu ieradās jau vairāk jauniešu.
Ievadprezentāciju noslēgumā semināra moderatore Madara Freivalde informēja dalībniekus par Veselības ministrijas īstenoto kampaņu “Ieskaties acīs! Ņirgāšanās – nav smieklīgi!”. Veselības ministrijas mājas lapā ikvienam ir brīvi pieejama informācija par kampaņu, materiāliem un arī video, kas tapuši kampaņas laikā.
JAUNIEŠI – VECUMPOSMS
Strādājot ar jauniešiem, ir nepieciešamas zināšanas par viņu vecumposmu īpatnībām, vajadzībām un rīkiem, kas varētu noderēt, lai viņus uzrunātu un sasniegtu.
Elīna Bārtule, klīniskais psihologs, “Bērnu un pusaudžu resursu centra” Izglītības programmas vadītāja, semināra dalībniekiem pastāstīja par resursu centra darbību, to, ka ar katru gadu pieaug pieprasījums no jauniešu puses saistībā ar resursu centra sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī to, ka resursu centri ir pieejami vairākās Latvijas pilsētās. Elīna uzsvēra, ka veiksmes atslēga ir resursu centra pieejamība (ne tikai klātienē), jo pusaudži labprāt izmanto iespēju sazināties Whatsapp. Liela daļa pusaudžu iesaka citiem vienaudžiem griezties pēc palīdzības resursu centrā, līdz ar to pieprasījums pēc centra pakalpojumiem ir liels. Resursu centrs ir izstrādājis dažādus materiālus, kurus var atrast Bērnu un pusaudžu resursa centra mājas lapā. Straumēšanas vietnē Spotify ir pieejami klausāmi materiāli. Elīna atgādina, ka, jo pieejamāki būsiet jauniešiem, jo jaunietim būs vieglāk jūs sasniegt.
Turpinot runāt par jauniešu vecumposmu, Līga Strode, mediatore, lektore, vecāku un jauniešu grupu vadītāja, biedrības “Meditācijas telpa” projektu vadītāja, uzstājās ar priekšlasījumu “Komunikācijas brīnumzāles”. Līga pastāstīja, ka jaunieši bieži vien varbūt nemaz nezina, kā rīkoties kādā situācijā, jo viņam nav parādīts vai pastāstīts, ko darīt konkrētajā situācijā. Šajā brīdī var rasties konflikts, taču, lai to novērstu, bibliotekāram ir jābūt pacietīgam un jāsaprot, ka mēs katrs raugāmies uz pasauli citādāk. Līga arī atbildēja uz jautājumu, kāpēc jaunietis varētu neapmeklēt bibliotēku? Atbilde ir pavisam vienkārša – jaunieša pieredze, uztvere, vajadzības. Tāpēc ir svarīgi bibliotekāram paplašināt savu sadarbības loku, lai sasniegtu jauniešus un informētu par bibliotēkas sniegtajām iespējām. Lektore minēja arī trīs brīnumzāles, kas var palīdzēt veidot labāku kontaktu ar jaunieti.
JAUNIEŠI – LASĪTPRASME
Bieži vien dzirdam, ka jaunieši nelasa, taču to nevar apgalvot tik vispārināti. Lasīt var arī informāciju platformā TikTok, taču bibliotekārus tik un tā satrauc grāmatu nelasīšana jauniešu vidū.
Aicinājām dalīties pieredzē izdevniecības “liels un mazs” pārstāvi Kristīni Jonušu ar priekšlasījumu “Literārā akupunktūra jeb pieskārieni jauniešu dzīves jūtīgajos punktos”. Kristīne pauda viedokli, ka jauniešu auditorijas uzticību iegūt nav viegli, taču tas ir iespējams, piedāvājot kvalitatīvu un par aktuālām tēmām izdotu grāmatu. Kristīne piedāvā trīs realizējamus piemērus, kā uzrunāt jauniešus lasīt. Pirmkārt, savā kopienā atrast jauniešus, kuri ir aktīvi un varētu iedvesmot un ieinteresēt citus jauniešus pievērsties lasīšanai vai iesākumā – apmeklēt bibliotēku. Otrkārt, jāizmanto protesta gars, kurš mīt jauniešos un jārunā par viņiem aktuālām tēmām. Treškārt, jāsaprot, ka jauniešu periodā jaunietis ir pasaules centrs un viņš mēģina sevi identificēt caur grāmatās izlasīto. Lektore informēja, ka izdevniecība “liels un mazs” piedāvā ierosmes materiālus, kuri tiek veidoti balstoties uz izdevniecībās izdotajām grāmatām. Tie var noderēt, lai uzsāktu sarunu ar jaunieti par konkrēto grāmatu. Materiāli ierosmes sadaļā ik pa laikam tiek papildināti.
Aija Bremšmite, Ogres Centrālās bibliotēkas galvenā bibliotekāre un raidieraksta “Piedzīvot lappuses” veidotāja semināra dalībniekus uzrunāja ar savu priekšlasījumu “Es lasu. Tu lasi. Viņš, viņa (ne)lasa”. Grāmatu blogere par jauniešu lasīšanu skolās un bibliotēkās. Aija savā Instagram kontā raksta, ka sevi dēvē arī par pašpasludinātu bērnu un jauniešu literatūras vēstnesi. Šo faktu nevar noliegt, jo lasa viņa daudz un stāsta citiem par izlasīto. Aija ir bijusi skolotāja, un prezentācijā dalījās ar savu personīgo stāstu par pieredzi skolotājas amatā un piedzīvotajām neveiksmēm ieinteresēt jauniešus lasīt grāmatas. Lai piedāvātu jauniešiem saistošu literatūru, ir nepieciešams justies brīvi jauniešu literatūras klāstā un pašam jālasa jauniešiem paredzētā literatūra. Lektore sniedza vairākus vērtīgus padomus, kā veicināt jauniešos vēlmi lasīt, piemēram, izveidot klasē bibliotēku, izveidot plakātu ar tām grāmatām, kuras skolotāja pati šobrīd lasa un ko lasīs pēc tam, izveidot izlasīto grāmatu sienu klasē, kā arī – ieteica izveidot klases lasīšanas noteikumus. Visas šīs aktivitātes var veikt arī bibliotēkā.
JAUNIEŠI – DIZAINS – TELPA
Semināra sākumā jau dzirdējām, ka jaunieši lasa ar acīm un ir svarīgi veidot vizuāli pievilcīgu saturu. Par dizainu aicinājām runāt dizaineri Beatrisi Lasmani, kura caur ļoti personīgu stāstu pastāstīja, kā viņa veido ne tikai produktu dizainu, bet arī grafisko dizainu. Beatrise pati nesen vēl piedzīvojusi iekšējo cīņu par to, kāda ir viņas vērtība šajā pasaulē, un caur šo prizmu deva ieskatu, kā jaunietis varētu domāt un justies. Personīgā pieredze viņai ir ļāvusi izprast pasūtītāja vēlmes pakalpojumiem, kas paredzēti tieši jauniešiem. Šī gada 1. oktobrī notika Saeimas vēlēšanas. Lai arī bērnos un jauniešos veicinātu pilsonisko līdzdalību sabiedrības aktivitātēs, dizainere kopā ar Ullu Ozollapu īstenoja ideju “Demokrātija sākas ģimenē”. Šobrīd izstrādes procesā ir karjeras spēle jauniešiem “Augšup”. Dizainere noslēgumā atgādina, ka jaunieši ir paaudze, kas nav piedzīvojuši ikdienu bez interneta, tāpēc sabiedrībai ir jābūt saprotošai un nevajadzētu pārmest, ka viņi ļoti daudz laika pavada telefonos. Tas tieši ir izaicinājums – izdomāt aizraujošu aktivitāti, kur var izmantot viedierīces.
Lai jaunieši bibliotēkā justos gaidīti un ērti, ļoti būtiski ir atvēlēt kādu telpu/vietu, kura būtu paredzēta tikai jauniešiem. Protams, ne visiem šāda iespēja ir, taču arī kāds pufs starp grāmatu plauktiem iesākumā būs labs risinājums.
Lai iedvesmotu bibliotekārus padomāt par konkrētām aktivitātēm, seminārā aicinājām pastāstīt par pasākumiem jauniešiem LNB Uzziņu un informācijas centra (UIC) projektu koordinatori Ivetu Krūmiņu, kura uzstājās ar priekšlasījumu “Jaunatnes gads Telpā -15+ : jaunais un normālais”. Iveta akcentu lika uz jauniešu karjeras izglītību, jo telpā -15+ notiek dažādi pasākumi, kuri palīdz jaunietim iepazīt dažādās karjeras iespējas. Telpā -15+ ir pieejama UIC veidota profesiju spēle, kurā ir citāti no grāmatām par dažādām profesijām un jauniešiem ir jāuzmin, kāda profesija slēpjas zem citāta. Pandēmijas laikā tika izveidots lekciju cikls jauniešiem “Pielaiko profesiju”, lai varētu iepazīt dažādu profesiju pārstāvjus, kuri strādā LNB.
Ogres Centrālās bibliotēkas Jauniešu lasītavas galvenā bibliotekāre Eva Hmeļņicka priekšlasījumā “Savā pasaulē” dalījās pieredzē, kā Ogrē tiek strādāts ar jauniešu auditoriju. Eva minēja, ka bērnu nodaļas aktivitātes tiek pielāgotas jauniešiem, tādā veidā tiek veidotas dažādas grūtības pakāpes uzdevumi. Lai izprastu jauniešu vēlmes un redzējumu par Jauniešu lasītavu, tika veikta anketēšana. Anketā sniegtās atbildes palīdzēja veidot vēl labākus pasākumus un aktivitātes. Pavisam jauna aktivitāte ir lasītāju klubiņš “Lasītdrosme”, kurā tiek lasītas lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu, vecāku žūrijas” 15+ kolekcijas grāmatas. Eva pastāstīja, ka Jauniešu lasītavā ir pieejama vērtību siena, kurā ir uzskaitītas vērtības Jauniešu literatūras lasītavā.
JAUNIEŠI – MEDIJPRATĪBA
Latgales Centrālās bibliotēkas ASV Informācijas centra vadītāja Diāna Romanovska iepazīstināja semināra dalībniekus ar jauniešu medijpratības projekta MediaLab īstenošanu un rezultātiem. Diānas stāstījums parādīja, ka ar lielu vēlmi darboties var sasniegt augstas virsotnes un arī paplašināt sadarbības loku un piesaistīt finansējumu. Diāna pastāstīja arī par to, ka jauniešus ir jāuzrunā individuāli vai caur jauniešu organizācijām, jo reklāmas sociālajos tīklos strādā ļoti retos gadījumos. Bibliotēkas veiksmes atslēga ir sadarbība ar jauniešu nevalstisko organizāciju New East, kā rezultātā tapa vairākas MediaLab aktivitātes. Jo aktīvāk notika sadarbība, jo vairāk jauniešu vēlējās iesaistīties projekta aktivitātēs. Jaunieši stāstīja viens otram par īstenotajiem pasākumiem un paši vēlējās iesaistīties.
JAUNIEŠI – LOKĀLĀ KULTŪRVIDE
Pēdējos gados ir parādījusies tendence, ka bibliotēkas aktīvāk iesaista jauniešus lokālās kultūrvides jeb novadpētniecības aktivitātēs. Ņemot vērā šo tendenci, semināra dalībniekiem bija iespēja dzirdēt divus veiksmes stāstus, kuros lokālās kultūrvides objekti tika izmantoti, lai radītu ko jaunu.
Kuldīgas Galvenās bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciāliste Itija Vespere pastāstīja par digitālā resursa “Kuldīgas ebreju vēsture digitālajā vidē” izmantošanu bibliotekāro nodarbību realizēšanā. Itija pastāstīja, ka ēkā, kurā šobrīd atrodas Kuldīgas Galvenā bibliotēka (kopš 2022. gada), 1875. gadā bija Ebreju sinagoga, 1956. gadā atradās kinoteātris. Izmantojot stāstu par bibliotēkas atrašanās vietu, tika izveidots digitālais resurss, kuru var izmantot nodarbībās gan tiešsaistē, gan klātienē. Nodarbību uzdevumi ir ar dažādām grūtības pakāpēm, lai pielāgotu visām vecuma grupām.
Inga Surgunte, Eduarda Veidenbauma memoriālā muzeja “Kalāči” projekta “Vairāk gaismas!” vadītāja, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja priekšlasījumā “Vairāk gaismas! Jaunieši Eduarda Veidenbauma muzejā” pastāstīja par projektu un tā ietvaros veiktajām aktivitātēm. Inga dalījās pieredzē par to, ka nav nepieciešams izcelt jauniešus kā īpašu auditoriju, jo tas liek viņiem juties vēl sarežģītāk un viņi nesaprot, kāpēc tik lielu uzmanību pēkšņi jauniešiem kāds grib veltīt. Projekta sākumā jaunieši iepazinās savā starpā un tikai tad, kad bija iepazinušies vairāku mēnešu garumā, iesaistījās speciālisti, kuri palīdzēja jauniešiem izprast sevi, mentālo veselību un kā veicināt labbūtību.
NOSLĒGUMA PREZENTĀCIJA
Kā ķirsītis uz kūkas bija Helma Elvīra Križevica, Nacionālās skaļās lasīšanas sacensības 2021. gada uzvarētāja un Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Bērnu direktore” iedvesmotāja 2021./2022. gadā, kura ar ļoti iedvesmojošu stāstu radīja smaidu lielai daļai semināra dalībnieku. Helma pastāstīja, ka, uzsākot skolas gaitas, skolotāja viņu aizveda uz skolas bibliotēku, kur viņa iepazina brīnišķīgus autorus, grāmatas un viņas viedoklis tika uzklausīts. Skolotāja aizveda Helmu ne tikai uz skolas bibliotēku, bet arī aicināja piedalīties “Nacionālajās skaļās lasīšanas sacensībās”. Diemžēl, Helma uz finālu Rīgā netika, jo bija apslimusi, tāpēc bija jāpiedalās attālināti un gala rezultātā viņa ieguva pirmo vietu. Helma pastāstīja arī par savu Youtube kanālu “Helma stāsta”, kuru izmanto skolotāji, vecāki un diasporu centri.
SECINĀJUMI
Seminārs bija informācijas pārbagāts un iedvesmas pilns. Ir jāatceras, ka jauniešu vecumposms ir izaicinājumu pilns, taču ļoti svarīgs cilvēka attīstībā, tāpēc ir apsveicami, ja jaunietis izvēlas pavadīt laiku bibliotēkā, piedalīties bibliotēkas veidotajās aktivitātēs un tikties ar vienaudžiem.
Vaicājiet jauniešu viedokli par to, kā viņi saredz bibliotēkas sniegtos pakalpojums, runājiet ar jauniešiem individuāli, veiciniet savstarpēju uzticēšanos.
Lektori minēja, ka ne vienmēr jauniešus uzrunā sociālajos tīklos izvietotās pasākuma afišas. Lai arī tās ir vizuāli pievilcīgas, jaunieši tik un tā neapmeklē bibliotēku. Lai jaunieši ierastos bibliotēkā, ir nepieciešams uzrunāt individuāli, piemēram, izveidojot WhatsApp grupu, kurā ik pa laikam bibliotekārs nosūta informāciju par bibliotēkā plānotajiem pasākumiem. Lai pasākums izdotos un tas tiktu apmeklēts, ir ļoti svarīgi nodefinēt skaidru pasākuma nosaukumu un mērķi, jo jaunietis labprāt apmeklēs pasākumu, ja viņam būs skaidrs, kas viņu sagaida.
Semināra lektori vairākkārt pieminēja, ka ir svarīgi veidot sadarbību ar dažādām nevalstiskajām organizācijām, kurās darbojas jaunieši, izveidot kontaktus ar priekšmetu skolotājiem, kuri varētu jauniešus informēt par bibliotēkas piedāvātājiem pakalpojumiem, kā arī sadarboties ar lokālajiem jauniešu centriem, jaunatnes lietu speciālistiem, brīvprātīgajām organizācijām utt. Izdevniecības “liels un mazs” pārstāve Kristīne Jonuša aicināja sameklēt vietējos jauniešus-līderus, kuri var būt lielisks starpnieks starp jauniešiem un bibliotekāru.
Lai veiksmīgāk izprastu jauniešus un viņu skatījumu uz pasauli, ir vērts pārzināt tiem pieejamo literatūru. Nav noslēpums, ka jauniešiem patīk lasīt literatūru angļu valodā, tāpēc arī bibliotekāram ir jāzina, kādas grāmatas ir pieejamas bibliotēkā svešvalodās, lai tās varētu piedāvāt.
Semināra laikā varēja dzirdēt dažādas idejas, kā uzrunāt jauniešus, kādus pasākumus viņiem piedāvāt un bija dzirdami arī sliktie piemēri. Lektoru pieeja rūpīgai tēmas sagatavošanai pirms semināra un profesionālais stāstījums bija pierādījums tam, ka jauniešu tēma ir aktuāla ne tikai bibliotekāriem, bet arī starpnozaru kontekstā.
SEMINĀRA IZVĒRTĒJUMS
Seminārā piedalījās 85 dalībnieki. Semināra dalībniekiem pēc semināra tika nosūtīta tiešsaistes anketas ar mērķi noskaidrot dalībnieku domas par semināru.
Semināra dalībnieki pauž atzinību, ka tiek runāts par jauniešu mentālo veselību un labsajūtu arī bibliotekāru vidū. Ļoti noderīgs bija tieši jauniešu skatījums un redzējums par to, kā bibliotekāriem vajadzētu strādāt ar šo auditoriju. Katrs lektors no cita rakursa parādīja iespējas, kā uzrunāt un piesaistīt jauniešus.
ATSAUKSMES NO SEMINĀRA DALĪBNIEKIEM:
“Ļoti iedvesmojoši. Iedrošināja īstenot iepriekš iecerēto. Vērtīgi gan par psiholoģiju, saskarsmi, komunikāciju, jauniešu mentālo veselību. Patika pozitīvie pieredzes stāsti darbā ar jauniešiem un mīlestība pret grāmatām. Sirdsdarbs vienmēr iedvesmo.”
“Paldies par vērtīgo semināru. Īpaši pirmā semināra daļa. Secinājums viens – jāliek galvas kopā, jāģenerē idejas, jāsauc palīgā jaunieši un kopā veidojam pasākumu. Un galvenais nebaidīties no izaicinājumiem.”
“Paldies, šis bija iedvesmojoši un mudina sarosīties aktivitāšu rīkošanai, kas aktuālas jauniešiem. Semināra laikā jau uzrakstīju WhatsAppā ziņu pilsētas jauniešu domes vadītājai, ka mums “jāliek galvas kopā” un jāsadarbojas!”
Atskatu sagatavoja:
Madara Freivalde
Nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
madara.freivalde@lnb.lv