Kā par iniciatīvu stāsta tās veidotāji UNESCO, MIL Cities fokusu virza uz ikkatru cilvēku kā pilsoni un sabiedrības daļu. Galvenais iniciatīvas mērķis ir radoši iedvesmot ikvienu kopienas pārstāvi pilnveidot savas medijpratības zināšanas, vienlaikus MIL Cities tīklā apvienojot pilsētas no visas pasaules, kas ir nolēmušas īstenot UNESCO medijpratības un informācijpratības pasākumus, tādējādi veicinot pozitīvas pieredzes apmaiņu. MIL Cities iniciatīva mudina veicināt sabiedrības līdzdalību, starpkultūru dialogu, dezinformācijas un naida apkarošanu, kā arī radīt ekonomiskas, sociālas un kulturālas iespējas ikvienam.

Kā pilsētām radīt šīs plašās iespējas? Tam UNESCO izstrādāta padziļināta sadarbības struktūra, kurā iesaistās ne vien ierastās medijpratības izglītībā iesaistītās puses, bet plašs institūciju loks, tostarp pilsētu amatpersonas, mediju pārstāvji, par transporta sistēmām atbildīgie, izklaides industrijā strādājošie, veselības un sociālā sektora darbinieki, muzeji, vides aizstāvības organizācijas, radošās apvienības, nevalstiskās organizācijas un daudzi citi. MIL Cities paredz pēc iespējas lielāku pilsētu iekšējo struktūru mijiedarbību medijpratības un informācijpratības darbā. Tas, savukārt, var tikt veicināts gan iesaistīto profesionāļu radošā darbā, gan īstenojot UNESCO ieteiktos pasākumus. Tā, piemēram, vietējie mediji tiek aicināti vairāk domāt par saturu jauniešu auditorijai, pilsētu amatpersonas mudinātas sasaistīt medijpratību ar pilsētas ilgtspējīgas attīstības plāniem un publiskās vietās, tostarp sabiedriskajā transportā izvietot arvien vairāk informācijas par šiem jautājumiem.

Aktivitāšu saraksts izstrādāts arī individuāli katrai no potenciālajām institūcijām-dalībniecēm MIL Cities iniciatīvā, un tajā aprakstīti medijpratības un informācijpratības pasākumi, kurus var integrēt transporta sistēmā, veselības aprūpē, tehnoloģiju uzņēmumos un citur. Kā tradicionālām medijpratības veicināšanā iesaistītām institūcijām, pilsētu publiskajām bibliotēkām tiek piedāvāts visai daudzskaitlīgs šādu aktivitāšu kopums.

Kā viens no galvenajiem aicinājumiem MIL Cities iniciatīvā ir pilsētu vadībām piedāvāt lielāku atbalstu – tostarp finansiālu – medijpratības un informācijpratības mācībām bibliotēkās. Tas var tikt darīts gan bibliotēku individuālā darbā, gan sadarbību ietvaros. Sadarbības var tikt veidotas, piemēram, ar izklaides industrijas uzņēmumiem, piedāvājot bibliotēkās pasākumus par satura veidošanu – caur praktisku darbu par to, kā audiovizuāls saturs tiek radīts, veicināt izpratni par informācijas apriti ikdienā. Skolas var doties uz bibliotēkām un tur rīkot jauniešu tikšanās ar žurnālistiem, redaktoriem, bibliotekāriem, kas pastāstītu, kā tiek radīta un izplatīta visdažādākā veida informācija. Arī vietējie radošās darbības pārstāvji var biežāk viesoties bibliotēkās ar stāstiem par grāmatu, mākslas darbu un mūzikas kā informācijas vai vēstījuma radīšanu, izplatīšanu un patērēšanu.

Individuāli bibliotēkas var rīkot radošās darbnīcas, kur tiek risinātas ar medijpratību saistītas problēmas, piemēram, dezinformācijas apkarošanas laboratorijas, tekstu un audiovizuāla satura analīzes seminārus, hakatonus. Savukārt bibliotēkas krājums var tikt izmantots grāmatu izstādēm par mediju analīzes tēmām vai arī aktuālu filmu vakariem, kurus papildina kopīga diskusija. Bibliotēku lasītavas var papildināt ar “mediju stūrīti”, kur tiek apkopota jaunākā informācija par nozīmīgām tēmām un piedāvāta bibliotekāra palīdzība tās izpētē. Visbeidzot UNESCO mudina bibliotēkas aktīvi piedalīties starptautiskās medijpratības nedēļas norisē ar vērtīgiem pasākumiem, kas vērsti uz vietējās kopienas izglītošanu un iesaisti. Medijpratības nedēļa ik gadu tiek atzīmēta oktobra beigās.

Nelielā 12 lappušu garā materiālā UNESCO iepazīstina ar MIL Cities iniciatīvu, kā arī jau aprakstītajām aktivitāšu idejām. Tomēr plašākai iniciatīvas pārņemšanai tās izstrādātāji piedāvā dažāda veida atbalstu ar rīkiem, resursiem un individuālām konsultācijām. Vairāk informācijas par MIL Cities var saņemt, rakstot uz e-pastu a.grizzle@unesco.org. Šobrīd izstrādē ir arī ietekmes rādītāji, lai varētu novērtēt iniciatīvā iesaistīto pilsētu veiksmes un pilnveidojamos aspektus tās īstenošanā.

Jāpiebilst, ka jūnijā par MIL Cities 11. Pasaules urbānajā forumā diskutējuši arī Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) pārstāvji.

 

Rakstu sagatavoja:
Emīls Rotgalvis
Medijpratības projektu koordinators
Latvijas Nacionālā bibliotēka / Bibliotēku attīstības centrs
+371 20420628 / emils.rotgalvis@lnb.lv / www.lnb.lv