Ziņojums atspoguļo dažādos kontekstus un izaicinājumus, ar kuriem valstis saskaras, nodrošinot iekļaujošu izglītību. Tajā lēsts, ka mazāk nekā 10% pasaules valstu ir likumdošana, kas pilnībā atbalsta iekļaujošu izglītību, un, lai gan 68% pasaules valstu ir definējušas, kas ir iekļaujoša izglītība, tikai 57% no šīm definīcijām aptver vairāk nekā vienu atstumto grupu.

Ekspertu skatījumā izcelsme, identitāte un spējas (piemēram, dzimums, vecums, dzīves vieta, nabadzība, invaliditāte, reliģija, migranta statuss, seksuālā orientācija u.c.) vēl aizvien nosaka daudzu bērnu un jauniešu izglītības iespējas. Piemēram, visās pasaules valstīs, izņemot tajās Eiropas un Ziemeļamerikas valstīs, kurās ir augsts vidējo ienākumu līmenis, attiecībā uz katriem 100 turīgiem skolēniem tikai 18 nabadzīgie pabeidz vidusskolu. Vismaz 20 pasaules valstīs (lielākoties tajās Āfrikas valstīs, kas atrodas Subsahārā) gandrīz neviena nabadzīga jauna sieviete no lauku teritorijām nepabeidz vidusskolu.

“Ziņojumā atrodami arī statistikas dati par situāciju ar izglītības pieejamību Latvijā un sasniegto ceļā uz 4. Ilgtspējīgas attīstības mērķi – “Kvalitatīva izglītība”., kā arī tematiski aplūkots jautājums par pieaugušo izglītību. Ziņojuma autori ir konstatējuši, ka Baltijas valstīs sieviešu iesaistes rādītāji pieaugušo izglītībā ievērojami pārsniedz vīriešu (par 14 procentpunktiem Igaunijā, par 9 procentpunktiem Latvijā). Līdzīgas tendences ir arī Skandināvijas valstīs: 12 procentpunktu atšķirība Somijā un 9 – Zviedrijā. Kā potenciālais iemesls ziņojumā minēta dzimumu segregācija izglītībā un nodarbinātības jomā,” skaidro UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa.

Ziņojumā teikts, ka kopumā pasaulē 258 miljoni bērnu un jauniešu neiegūst izglītību, un galvenais iemesls tam ir nabadzība, taču ir vēl vairāki faktori, kas liedz piekļuvi izglītībai. Piemēram,117 valstīs ir atļautas bērnu laulības, bet 20 valstis nav ratificējušas konvenciju, kas aizliedz bērnu darbu. Vairākās Centrālās un Austrumeiropas valstīs Roma tautības bērniem nav iespējas iet parastās skolās, savukārt OECD valstīs vairāk nekā divas trešdaļas no skolēniem, kuri nāk no imigrantu ģimenēm, mācās skolās, kur vismaz puse bērnu ir imigranti, tādējādi mazinot viņu iespējas gūt augstus akadēmiskos panākumus. Katrā ceturtajā valstī ar likumu ir noteikts, ka bērniem ar invaliditāti jāmācās atšķirti no citiem bērniem.

Ziņojumā analizēts, kā mācību programmu izstrādē tiek ievēroti iekļaušanas principi, iesaistot dažādas ieinteresētās puses, ekspertus un kopienas. Tas pievērsies arī mācību līdzekļu saturam, ņemot vērā to, ka izglītojošo materiālu diskriminējošais vai stereotipiskais saturs var palielināt izolētību, īpaši attiecībā uz meiteņu un sieviešu lomu sabiedrībā. Piemēram, Bangladešā un Pakistānā (Pendžābas provincē) mācību grāmatās attiecīgi tikai 37% un 24% teksta un bilžu bija saistīti ar sievietēm un meitenēm. Savukārt 23 no 49 Eiropas valstu mācību grāmatās netika skarti seksuālās orientācijas, dzimumu identitātes vai izpausmes jautājumi.

Ne tikai mācību grāmatas, bet nereti arī skolotāji nav gatavi iekļaujošai izglītībai. Piemēram, 2018. gadā veiktā pētījumā 43 pasaules valstīs ar galvenokārt vidēji augstu un augstu vidējo ienākumu līmeni katrs trešais skolotājs atzina, ka mācību procesā neņēma vērā skolēnu kultūras daudzveidību. Cits ziņojumā aplūkotais pētījums liecina, ka katrs ceturtais skolotājs vēlas iegūt papildu zināšanas un prasmes darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Autori uzsver, ka ir būtiski, lai visu skolotāju sagatavošanas programmas ietver iekļaujošas izglītības jautājumus un visi skolotāji varētu mācīt visus bērnus.

Ziņojumā aplūkots arī jautājums par kopienas iesaisti, atbalstu iekļaujošai izglītībai un šķēršļiem. Sabiedrības diskriminējošā attieksme pret dzimumu, invaliditāti, rasi vai reliģiju var ne tikai neļaut bērniem apmeklēt skolu, bet arī ietekmēt viņu drošību.

Globālo izglītības monitoringa ziņojumu izstrādā neatkarīga ekspertu komanda UNESCO uzdevumā. Ziņojuma sagatavošanā tiek izmantots plašs datu loks, tostarp UNESCO Statistikas institūta, Pasaules Bankas, UNICEF un citu ANO aģentūru, kā arī OECD dati, sniedzot ieskatu situācijā visos pasaules reģionos. Kopš 2002. gada iznākuši jau 16 ziņojumi, kas veltīti dažādām izglītības tēmām, piemēram, izglītības kvalitātei, pārvaldībai, jauniešiem un prasmēm, dzimumu līdztiesībai, skolotājiem, bet šis ir ceturtais ziņojums sērijā, kas paralēli tematiskajam fokusam – iekļaujošai izglītībai – uzrauga arī sasniegto 4. Ilgtspējīgas attīstības mērķa “Kvalitatīva izglītība” jomā.

Ziņojums lejuplādējams https://en.unesco.org/gem-report/report/2020/inclusion

 

Informāciju sagatavoja:

Kitija Balcare
UNESCO LNK komunikācijas konsultante