Šoreiz Livonijas Indriķa diena saturiski iekļaujas valstī notiekošā notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” 2023. gada tematikā “izdevējdarbība un tekstu izplatība senāk un tagad”, uzmanību pievēršot Rubenes vācu izcelsmes luterāņu mācītāja, literāta, grāmatu iespiedēja Kristofa Hardera (1747–1818) devumam grāmatniecībā, īpaši izceļot praktisko padomu literatūru – piemēram, no vācu valodas tulkoto “Tā pirmā pavāru grāmata no vāces grāmatām pārtulkota”, ko uzskata par pirmo latviski izdoto drukāto pavārgrāmatu. Kristofs Harders to iespiedis Rubenes mācītājmuižā 1795. gadā. Tulkojis un sacerējis laicīgus un garīgus darbus latviešu valodā, zināms arī kā pirmās latviešu matemātikas mācībgrāmatas autors, aizsācis latviešu kalendāra izdošanu Vidzemē.

Līdztekus mācītāja darbam Harders interesējās par latviešu folkloru un valodniecību, darbojies vairākos tautas apgaismības žanros, galvenokārt pievērsdamies izglītojošiem tematiem. 1784. gadā viņš publicēja latviešu ābeci – pirmo ābeci latviešu valodā, kurai pievienota reizrēķina tabula. 18. gadsimtā šī ābece vēl divreiz pārpublicēta jaunos izdevumos. 1804. gadā Harders tulkoja “Likumus priekš Vidzemes zemniekiem”, tā turpinādams juridiskās tautas apgaismības tradīciju, kuru bija aizsācis savā kalendārā. 1806. gadā Harders publicēja pirmo matemātikas mācību grāmatu latviešu valodā “Rēķināšanas grāmatiņa”.

Livonijas Indriķa dienas ietvaros Kocēnu pagasta Rubenes baznīcā no plkst. 15.00–16.30 izskanēs divi priekšlasījumi: LNB Letonikas un Baltijas centra vadītājas Kristīnes Zaļumas priekšlasījums “Vidzemnieks Harders Rubenē”, kurā izgaismosies grāmatniecības atspulgi Vidzemes lauku gaisotnē 18. gadsimta beigās un tiks izceltas tā laika Rubenes personības, ievērojamākā no kurām, neapšaubāmi, bijis Rubenes draudzes luterāņu mācītājs Kristofs Harders, nereti dēvēts arī par “Vidzemes Stenderu”.

Jau vairāk nekā 200 gadus iznāk arvien jaunas latviešu pavārgrāmatas. Vienlaikus tiešajam uzdevumam tās kalpo kā laikmeta pārmaiņu spogulis: jaunu produktu un tehnoloģiju ienākšana, jaunas estētiskās tradīcijas un izmaiņas vērtību sistēmā. Pavārgrāmatās iekļauto ēdienu pagatavošanas sarežģītību ietekmē arī to gatavošanai atvēlētais laiks. Priekšlasījumā “Par skaisto un sarežģīto: pavārgrāmatas Latvijā” ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna atklās pavārgrāmatu zināmās un mazāk zināmas aizkulises.

 

Priekšlasījumi notiek VKKF atbalstītā projekta “Ceļā uz “Latviešu grāmatai 500” Latvijas reģionos: izdevējdarbība un tekstu izplatība senāk un tagad” ietvaros. Projektu realizē Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Valmieras bibliotēku.

Sekojiet jaunumiem arī tīmekļvietnē www.gramatai500.lv un “Latviešu grāmatai 500” Facebook lapā.

 

Informāciju sagatavoja:
Valmieras integrētā bibliotēka
biblioteka.valmiera.lv