Pastāsti par savu darbu LNB! Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?

Mans darbs ir ļoti daudzveidīgs un ļauj darboties vairākās lomās. Es vadu LNB Pētniecības un interpretācijas centru, kurā strādā lieliski profesionāļi ar ļoti atšķirīgām kompetencēm – no grāmatniecības vēstures pētniekiem līdz muzejpedagogiem. Mans uzdevums ir palīdzēt šīm kompetencēm satikties un domāt, kā pētniecības rezultāti var iegūt jaunu dzīvi izstādēs, izglītības programmās un publikācijās.

Pati pēdējos gados esmu pievērsusies mūsdienu lasīšanas paradumu pētniecībai. Jūtos vēl pašā ceļa sākumā, bet esmu patiesi aizrāvusies – mainās gan lasīšanas paradumi, gan mūsu priekšstati par to, kas ir lasīšana un kāda ir tās vērtība. Šoruden esmu sākusi doktorantūras studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, lai šos jautājumus pētītu padziļināti, un ļoti novērtēju LNB vadības atbalstu.

Vēl viena man īpaši mīļa darba daļa ir izstāžu veidošana. Kuratora darbs ļauj apvienot pētniecību ar radošu iespēju uzbūvēt savu, nelielu pasaules modeli. Viens no man nozīmīgākajiem darbiem ir kopā ar Paulu Daiju veidotā izstāde “Tiesības uz bibliotēku”, kas palīdzēja arī pašai skaidrāk formulēt savu attieksmi pret bibliotēku un lasīšanas nozīmi sabiedrībā.

Bērnībā es spēlējos izdevniecībās – rakstīju un ilustrēju grāmatiņas, bet man bija svarīgs arī ražošanas vēriens, tāpēc man bija pašai sava izdevniecība. Tagad LNB varu piedalīties īstu grāmatu radīšanā – gan kā sastādītāja un autore, gan koordinējot izdevējdarbības projektus. Arī pati rakstu. Tiesa, rakstīšana man padodas mokoši lēni, bet vienmēr tiecos uz mērķi, lai tekstā šīs mokas neredz.

Man ļoti patīk arī vadīt diskusijas un izdomāt pasākumu koncepcijas un scenārijus. Tā nu mana ikdiena LNB ir gan administratīva, gan intelektuāla, gan radoša, gan cieši saistīta ar cilvēkiem. Un parasti tas viss notiek vairāk vai mazāk vienlaicīgi.

Piedaloties sarunu festivālā “Lampa” diskusijā “Vai lasīšana veicina demokrātiju?”, 2026. No kreisās: Nellija Ločmele, Edgars Korčagins, Maija Treile, Annija Bergmane un Dina Gailīte. Foto: Ineta Vaivode

Kāds ir bijis Tavs ceļš līdz darbam LNB?

Pēc izglītības esmu teātra un drāmas teorētiķe. Vairākus gadus darbojos kā teātra kritiķe, rakstīju recenzijas, aktieru portretus un citus ar teātri saistītus tekstus. Paralēli strādāju arī Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā, kur galvenokārt nodarbojos ar tekstu sacerēšanu un rediģēšanu, arī sabiedriskajām attiecībām, bet guvu arī pirmo pieredzi izstāžu veidošanā un pasākumu vadīšanā.

Kad ieraudzīju sludinājumu, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas tobrīd tikko bija pārcēlusies uz jauno ēku, meklē kuratoru pastāvīgajai ekspozīcijai par grāmatniecības vēsturi Latvijā, uzreiz sapratu, ka gribu pieteikties. Iespēja veidot plašu izstādi vienā no iespaidīgākajām Latvijas kultūras vietām bija ļoti vilinoša. Vēlējos arī pamēģināt stāstīt stāstu ne tikai rakstveidā, bet arī telpā.

Šī interese ir saistīta arī ar manām interesēm teātra nozarē. Mans maģistra darbs bija veltīts postdramatiskajam teātrim – laikmetīgā teātra formām, kurās tradicionālais, lineārais stāsts zaudē savu dominējošo lomu un līdzās tekstam arvien lielāku nozīmi iegūst vizuālā, telpiskā un ķermeniskā pieredze. Arī izstādēm ir sava dramaturģija, kurā apmeklētājam ir aktīva loma – viņš pats lielā mērā nosaka tās pieredzēšanas secību un tempu.

Interesanti, ka tagad šīs pašas idejas man palīdz domāt arī par mūsdienu lasīšanu. Fragmentārisms, īsāki formāti, mainīgas attiecības ar tekstu un pieaugoša vizuālās un ķermeniskās pieredzes nozīme ir procesi, kurus savulaik pētīju teātrī, bet tagad citā kontekstā sastopu lasīšanas paradumu pētniecībā.

Teātra kritiku vēl kādu laiku turpināju arī paralēli darbam LNB, bet pamazām sapratu, ka bibliotēka man sniedz visu to profesionālo daudzveidību, ko agrāk meklēju vairākās darbavietās.

Foto: Kristians Luhaers

Atklāj kaut ko par sevi! Hobiji, intereses, aizraušanās?

Es īpaši nedomāju par vaļaspriekiem, vismaz es tos tā nesaucu. Man ir radošs darbs un arī radoša dzīve, līdz ar to robežas starp darbu, interesēm un aizraušanos nemaz nav tik viegli novelkamas. Mana galvenā aizraušanās ir pati dzīve un tās daudzveidība.

Viens no maniem personiskajiem izaicinājumiem ir nepazaudēt dzīves daudzdimensionalitāti – neļaut, lai kāds viens mērķis, lai cik nozīmīgs tas būtu, aizēno visu pārējo. Reiz, kad kādam cilvēkam sūdzējos par pārstrādāšanos un izdegšanu, viņš atstāstīja sava mentora jautājumu līdzīgā situācijā: “Bet vai tu šodien pasmaržoji kādu puķīti?” Kopš tā laika šo jautājumu ik pa brīdim sev atgādinu.

Man patīk mazie ikdienas rituāli, piemēram, regulāra rīta vingrošana vai brīvdienu rīti kopā ar ģimeni. Esmu apzināti iezīmējusi savā dienā laiku drukātu grāmatu lasīšanai gan no rīta, gan vakarā – es to nevis vienkārši kaut kad daru, bet mazliet ritualizēju un padaru par prioritāti. Man patīk apmeklēt muzejus gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai gan arī šeit robeža starp darbu un personiskajām interesēm ir visai nosacīta, jo, protams, ka es analizēju kuratoriālo darbu, kā tiek veidota apmeklētāja pieredze, kā iestāde pozicionē savas vērtības.

Toties esmu priecīga, ka teātra izrāžu apmeklēšana man tagad patiešām ir brīvā laika pavadīšanas veids, nevis profesionāls pienākums. Savulaik, strādājot “Spēlmaņu nakts” žūrijā, nācās noskatīties vairāk nekā simts izrāžu gadā, tas nebija viegli, pat, ja piekrītu uzskatam, ka no sliktām izrādēm, filmām un grāmatām var ļoti daudz mācīties. Ne vienmēr to gribas. Tagad varu izvēlēties izrādes, kuras tiešām vēlos apmeklēt.

Ļoti svarīgi man ir cilvēki – ģimene, draugi un labas sarunas, arī ar kolēģiem, kuri kļuvuši par tuviem sarunbiedriem. Un reizēm nekas nav labāks kā vienkārši iesēsties automašīnā un doties pa lauku ceļiem bez īpaša mērķa, nekur nesteigties, neko lietderīgu nepaveikt un kopā ar vīru smieties par pilnīgi muļķīgiem jokiem, kurus, iespējams, neviens cits nemaz nesaprastu.

Ar Latvijas muzeju biedrības balvu izstādei Tiesības uz bibliotēku, 2026. Kopā ar kolēģiem Paulu Daiju un Andu Bolužu
Ar Latvijas muzeju biedrības balvu izstādei Tiesības uz bibliotēku, 2026. Kopā ar kolēģiem Paulu Daiju un Andu Bolužu
Daļa no Latviešu grāmatai 500 komandas, saņemot Ministru kabineta Atzinības rakstu par LNB norišu ciklu Latviešu grāmatai 500, 11.11.2026., no kreisās: Aiva Rozenberga, Ineta Vaivode, Marika Selga, Maija Treile, Dagnija Baltiņa, Madara Lesīte-Volmane, Alīse Vorobeja, Evija Vjatere. Foto: Patrīcija Elza Imša
Daļa no Latviešu grāmatai 500 komandas, saņemot Ministru kabineta Atzinības rakstu par LNB norišu ciklu Latviešu grāmatai 500, 11.11.2026., no kreisās: Aiva Rozenberga, Ineta Vaivode, Marika Selga, Maija Treile, Dagnija Baltiņa, Madara Lesīte-Volmane, Alīse Vorobeja, Evija Vjatere. Foto: Patrīcija Elza Imša

LNB Gaismas pils ēkai ir jau vairāk nekā 10 gadi. Kādas ir Tavas pirmās atmiņas par to?

Manas pirmās atmiņas par jauno Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku ir no bērnības, kad tās vēl nebija. Atceros, ka laikrakstos bija publicētas Birkerta skices un ģimenē par šo ieceri runājām. Es uzaugu ar apziņu, ka Rīgā reiz taps kaut kas ļoti vērienīgs. Jāatzīst, ka sākotnēji ēkas simboliskā nozīme mani īpaši neuzrunāja, brīžiem pat šķita mazliet patētiska. Taču mani ļoti vilināja jaunās vietas mērogs un iespējas. Man vienmēr ir patikušas jaunas lietas un vērienīgas ieceres, un iespēja būt daļai no šī procesa šķita ļoti pievilcīga. Interesanti, ka gadu gaitā mana attieksme ir mainījusies. Īpaši kopš esmu pievērsusies lasīšanas pētniecībai un tās nozīmei sabiedrībā, arvien vairāk novērtēju arī to, ka šī ēka ir simbols, nevis tikai funkcionāla arhitektūra. Šodien man šķiet svarīgi, ka mums ir ēka, kas uzsver bibliotēkas, zināšanu un lasīšanas virsvērtību.

Foto: Ineta Vaivode
Foto: Ineta Vaivode
Vadot simpoziju Tiesības uz lasīšanu, 2025. Kopā ar Mārtiņu Meieru. Foto: Kristians Luhaers
Vadot simpoziju Tiesības uz lasīšanu, 2025. Kopā ar Mārtiņu Meieru. Foto: Kristians Luhaers

2025. gadā ar kulminācijas pasākumu “Cauri tumsai ar grāmatu” atzīmējām pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi un ir publicēts “Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests”. Kādi, Tavuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?

Lielos vilcienos visu, ko vēlējos pateikt par lasīšanas nozīmi sabiedrībā, esmu jau pateikusi manifestā “Tiesības uz lasīšanu”, ko rakstījām kopā ar LNB direktori Dagniju Baltiņu. Esmu ļoti pateicīga par iespēju būt daļai no programmas “Latviešu grāmatai 500”, iesaistīties simpozija “Tiesības uz lasīšanu” veidošanā un manifesta tapšanā. Tā bija iespēja domāt un runāt par lasīšanu patiešām lielā mērogā.

Bet šajā brīdī es gribu pateikt kaut ko daudz personiskāku. Laikā, kad digitalizācija maina mūsu attiecības ar tekstu, mani arvien vairāk interesē arī lasīšanas jutekliskā puse – tas, kā mēs piedzīvojam grāmatu, kādas attiecības ar to veidojam. Es novēlētu ikvienam piedzīvot šo mīlestību, lai kādā formā tā izpaustos.

Man pašai vienmēr ir bijis mazliet žēl, ka cilvēkam dota tikai viena dzīve. Lasīšana ir viens no brīnišķīgākajiem un drošākajiem veidiem, kā šo ierobežojumu kaut nedaudz apiet. Grāmatas ļauj man dzīvot daudz vairāk nekā vienu dzīvi, paplašina manu pieredzi un piešķir tai arvien jaunas dimensijas. Varbūt tieši tāpēc mani lasīšana tik ļoti aizrauj.

Maija uz skrejriteņa. Foto: Oskars Uldriķis

Kādos gadījumos vērsties tieši pie Tevis?

Vislabāk – ar interesantu jautājumu par lasīšanu. Īpaši, ja uz to nav vienas pašsaprotamas atbildes un ir iespēja kopā padomāt, padiskutēt vai pat pastrīdēties.

Novēlējums bibliotekāriem!

Novēlu bibliotekāriem drosmi mainīties, kad tas ir nepieciešams, un tikpat lielu drosmi nemainīties, kad svarīgi nosargāt kaut ko būtisku. Un gudrību atšķirt vienu no otra.

Paldies!

Aicinām lasīt:

2026
#EsEsmuLNB: Bibliogrāfijas institūta Turpinājumizdevumu nodaļas vadītāja Ilona Dukure
#EsEsmuLNB: Digitālās attīstības departamenta Digitalizācijas sektora vadītāja Marika Karlsone
#EsEsmuLNB: Komunikācijas departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja Agija Ābiķe
#EsEsmuLNB: Nacionālās enciklopēdijas redaktore Ieva Heimane
#EsEsmuLNB: Attīstības departamenta Projektu attīstības vadītāja Ilze Strazdiņa
#EsEsmuLNB: Pakalpojumu departamenta Nozaru literatūras centra vadītāja Inga Grīnfelde
#EsEsmuLNB: Saimniecības departamenta Apsaimniekošanas un apgādes nodaļas vadītāja Iveta Kalniņa

2025

#EsEsmuLNB: Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine
#EsEsmuLNB: Bibliogrāfijas institūta direktors Ansis Garda
#EsEsmuLNB: Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere
#EsEsmuLNB: Komunikācijas departamenta direktore Ieva Gundare
#EsEsmuLNB: Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis
#EsEsmuLNB: Pakalpojumu departamenta direktore Anda Lamaša
#EsEsmuLNB: Saimniecības departamenta direktors Juris Ģiedris
#EsEsmuLNB: Speciālo krājumu departamenta direktore Marika Selga
#EsEsmuLNB: Tehnoloģiju krājumu departamenta direktors Jānis Freimanis
#EsEsmuLNB: Izpilddirektore Gundega Jēkabsone

Interviju sagatavoja:
Latvijas Bibliotēku portāla redakcija
portals@lnb.lv