#EsEsmuLNB: Agija Ābiķe
2025. gadā ikmēneša sarunās #EsEsmuLNB Latvijas Bibliotēku portāla lasītājus iepazīstinājām ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) departamentu direktoriem un izpilddirektori. 2026. gadā sēriju turpinām ar departamentu darbiniekiem. Katru mēnesi viens departaments izvēlēsies vienu pārstāvi, kurš piedalīsies interviju sērijā. Turpinām ar Komunikācijas departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāju Agiju Ābiķi.
Pastāsti par savu darbu LNB! Kādi ir Tavi galvenie pienākumi?
Esmu Komunikācijas departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja. Mani galvenie amata pienākumi ir publicitātes ziņu un komunikācijas materiālu veidošana, preses relīžu sagatavošana, rediģēšana, attiecības ar medijiem, reprezentācijas pasākumu vadīšana, LNB aktualitāšu izziņošana, kopā ar kolēģi arī sociālo mediju materiāla veidošana. Tāpat būtisks amata pienākums ir visdažādāko tekstu korektūra – jebkāda veida reprezentācijas, vizuālās komunikācijas materiāliem. Neatņemama darba daļa ir gan konsultatīvais atbalsts kolēģiem, gan kopīgi veidoti visdažādākās tematikas un satura materiāli. LNB ir liels kolektīvs – teju 370 darbinieku, kā arī daudzveidīgi un atbildīgi darbības virzieni: līdzās nacionālā krājumam glabāšanai ir ļoti plašs pakalpojumu klāsts, tāpat LNB ir valsts nozīmes kultūrvieta ar fundamentālu lomu ne tikai Latvijas iedzīvotāju kultūras identitātē, bet arī starptautiskā mērogā un atpazīstamībā – LNB ir daļa no Latvijas valsts tēla visā pasaulē. LNB ir zinātniskās darbības institūcija, izdevējs ar prestižiem zinātniskiem un populārzinātniskiem, apbalvotiem izdevumiem, izstāžu centrs ar konkurētspējīgām, izcilām, ekspertu veidotām izstādēm, arī izglītības institūcija – ar būtiskām mācību un profesionālās pilnveides iespējām.
Atbildīgs un precīzs komunikācijas darbs skar ikvienu no LNB darbības jomām.
Kāds ir bijis Tavs ceļš līdz darbam LNB?
Mana profesionālā pieredze ir saistīta ar darbu kultūras jomā un Eiropas struktūrfondu jomā labklājības un izglītības nozarēs. Mana pirmā pamatīgā darba pieredze bija “mūžīgo vērtību karalistē”, kā rakstījis kritiķis Vilnis Vējš, tobrīd atjaunotajā Venēcijas renesanses palaco stila arhitektūras pērlē Doma laukumā – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departamentā Mākslas muzejā “Rīgas Birža”, neilgu brīdi kā izstāžu uzraudzei un tad teju četru spožu un ļoti vērtīgu gadu garumā kā muzeja vadītājas asistentei. Reizēm pie sevis smejos, ka mentāli joprojām jūtos kā muzeja darbiniece. Zinu, ko nozīmē kultūras institūcijas mērķis apvienot likumā un reglamentā noteikto ar misiju būt šādai kultūru un sabiedrības tikšanās vietai, cilvēka paradumam – tā ir arī LNB misija būt par paradumu, atbalstu un vērtību ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvē.
Neliela, bet ļoti zīmīga krājuma darba pieredze man bijusi Imanta Ziedoņa muzejā, kas ir liecība milzīga entuziasma spēkam, ko iemieso šī muzeja komanda. Sastapšanās ar Imanta Ziedoņa mantojumu, šķiet, ir atsevišķas sarunas vērta tēma, tik neaprakstāmi tas ir bijis, kad atrodies pietuvinājumā ģeniālas autorpersonības, laikmeta ikonas, paveiktajam, idejām un to pārmantojamībai. Imants Ziedonis ir veidojis manu identitāti, atceros sevi padsmit gados, kad aizrautīgi lasīju Ziedoņa dzeju un epifānijas, savukārt klasesbiedri Ventspils 4. vidusskolā mani sauca par Raini, jo literatūra bija mans mīļākais mācību priekšmets. Likumsakarīgi, ka arī turpmākās studijas bakalaura, maģistra un pēcāk arī doktorantūras programmu līmenī bija tieši literatūrzinātnē.
Savukārt turpmākās darba gaitas Nodarbinātības valsts aģentūrā un pēcāk Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā man ir bijušas nozīmīgas izpratnē par valsts iestādes, kā arī Eiropas sociālā fonda projektu darbu, tajā, cik liela nozīme ir Eiropas finansējumam un projektu iespējām Latvijas cilvēku labklājības stiprināšanā. Sociāla fonda projektu atbalsts cilvēkiem, kas nonākuši nelabvēlīgā dzīves situācijā, var izmainīt dzīvi, dot cerību un pamudinājumu reālām pārmaiņām.
Savā darba pieredzē pie abiem darba devējiem es novērtēju iespēju strādāt sakārtotā struktūrā, kā arī uztvēru, ka tā ir mana misija – ar savu darbu apliecināt valsts pārvaldes darba nozīmi, un arī – lauzt stereotipu par neatsaucīgajiem ierēdņiem un formālajiem birokrātiem.
Lai arī mana karjera nav lineāra, atskatoties uz līdz šim paveikto, secinu, ka katra darba pieredze kaut kādā mērā bijusi kā manu vēlmju un interešu piepildījums. Īpaši ir bijuši ļoti daudzi darba vidē sastaptie cilvēki, kurus atceros ar pateicību.
Komunikācijas darba aktivitātes vienmēr bijušas daļa no maniem pienākumiem teju ikvienā manā pieredzē, un nu šis klusais sapnis piedzīvojis īstenojumu. Šī viennozīmīgi ir vissarežģītākā darba pieredze milzīgā informācijas apjoma, kā arī darba dinamikas, tematiskās sazarotības, augstās operativitātes dēļ. Taču LNB kolektīvs ir unikāls – šī ir vissaliedētākā, inteliģentākā, daudzos jautājumos arī kvalificētākā un cilvēciski visgaišākā komanda, kādā esmu strādājusi. Cilvēcisko attiecību skaistums ir visaugstākā dzīves vērtība, ko ir iespējams iemantot. Ja to var piedzīvot darba vidē – tā ir dzīves balva.
Atklāj kaut ko par sevi! Hobiji, intereses, aizraušanās?
Nebūšu oriģināla – literatūra un lasīšana ir mans lielākais hobijs, kam cītīgi cenšos atvēlēt vairāk laika, jo steidzīga un informatīvi pārblīvēta laikmeta problemātika skar arī mani. Īpaši mani saista gan agrāko periodu, gan arī jaunākā latviešu un latviski tulkotā dzeja. Regulāri arī recenzēju vai populārzinātniski apskatu kādu no jaunākajiem krājumiem, labprāt to darītu biežāk. Poētika un poētiskais kā kategorijas, šķiet, raksturo arī manu personību, ne tikai literatūras izvēli.
Tāpat būtiska manas dzīves daļa ir māksla – mēdzu apmeklēt arī jaunākās izstādes muzejos un galerijās, jo tas, ko dzīvē var ienest māksla, ir mūžības klātbūtne ikdienišķajā, cita veida enerģija. Vienmēr mani interesējusi arī kultūras vēsture, arhitektūras elementi. Ja sastopat Rīgas ielās cilvēku ar sapņainu skatu uz torņiem un kupoliem, fasāžu rotājumiem – tā esmu es.
Noteikti jāpiemin kustība un daba, ik nedēļu vingroju profesionālu speciālistu vadībā un pārliecinos par pareizu kustību brīnumaino spēku, kas kardināli spēj mainīt ikdienu. Tāpat manas ikdienas nodarbes ir arī pastaigas Rīgas parkos, mežā un botānika iesācēja līmenī, mana tālruņa atmiņa allaž ir pārpilna ar dažādu augu un ziedu tuvplānu kadriem un studijām, varu priecāties par tiem nemitīgi. Mūsdienu cilvēks nereti aizmirst, ka dabas klātbūtne ir dzīves līdzsvara pamatā.
LNB Gaismas pils ēkai ir jau vairāk nekā 10 gadi. Kādas ir Tavas pirmās atmiņas par to?
LNB atklāšanu atminos kā svētkus, un pirmie iespaidi, nākot uz LNB kā lasītājai, bija patiesa sajūsma par šo estētisko, pārdomāto vidi un iespējām, šī “ārzemju sajūta” tepat pie mums un bez maksas man ir neaizmirstama. Studējot visbiežāk izvēlējos Galvenās krātuves centra Krātuves izsniegšanas punkta lasītavu 3. stāvā – ar skatu uz Daugavu un Rīgas ainavu var ne tikai studēt, bet arī sapņot lielus sapņus. Mani vienmēr iepriecināja laipnais un pretimnākošais personāls. LNB ir bijusi manas dzīves daļa jau no jaunās ēkas atklāšanas gada. Tāpat ar lielu prieku apmeklēju LNB izstādes un bieži kā suvenīrus paņēmu līdzi dizainētās skrejlapiņas, kuras reklamē bibliotēkas krājumu. Kas to būtu domājis, ka reiz pati būšu daļa no šiem procesiem un Gaismas pils? Dzīve ir brīnumu pilna!
2025. gadā ar kulminācijas pasākumu “Cauri tumsai ar grāmatu” atzīmējām pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgadi un ir publicēts “Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests”. Kādi, Tavuprāt, būtu būtiski vēstījumi, kam būtu jāizskan par grāmatām un lasīšanu?
LNB kolēģi un nozares eksperti jau daudz par šo runājuši un turpina to darīt. Vēlos atgādināt ikvienam, kurš lasīs šos vārdus – Latvijas un latviešu valodas, kultūras, grāmatniecības pastāvēšana un attīstība ir mūsu katra atbildība! Mēs kā spēcīga izdzīvotāju nācija, domājot par vēsturisko mantojumu, esam vienīgie, kas var ko darīt šo mūsu kultūras lielumu vārdā. Mūsu valoda un kultūra nav ekstra vai kas otršķirīgs, tā ir mūsu pastāvēšanas, mūsu identitātes pamats! Darīšana sākas ar maziem soļiem un paradumiem. Tev nav jāuzraksta eposs vai jābūt zinātnes ģēnijam, lai spētu mainīt procesus – pietiek ar to, ka šovakar uz mirkli noliksi telefonu, paņemsi grāmatu un palasīsi. Lasīšana maina dzīvi. Tāpat aicinu ikdienā vairāk lepoties ar mūsu tautas un kultūras vērtībām. Latvija ir kultūras lielvalsts, tas ir fakts. Kultūra ir mūsu asinsrite.
Kādos gadījumos vērsties tieši pie Tevis?
Lasītājus un interesentus gaidīšu vienmēr, kad nepieciešams uzzināt, kas notiek LNB vai jebkurā citā bibliotēkas darba jautājumā – ja nezināšu atbildi, noteikti zinu kādu, kuram tā zināma, esmu ieinteresēta atrast atbildi! Savukārt kolēģus gaidu vienmēr visos jautājumos, kas skar publicitāti, komunikāciju vai vienkārši pēc kāda padoma. Pie manis vienmēr var vērsties, ja vēlies aprunāties par darba jautājumiem vai dzīvi. Rakstiet agija.abike@lnb.lv.
Novēlējums bibliotekāriem!
Jūsu darbs ir nenovērtējams un izšķirīgi nozīmīgs – laipns, zinošs un draudzīgs bibliotekārs ir labākais padomdevējs un atbalsts lasītājam. Saglabājiet savu erudīciju un iekšējo gaismu, lasītājs to vienmēr novērtēs!
Paldies!
Aicinām lasīt:
2026
#EsEsmuLNB: Bibliogrāfijas institūta Turpinājumizdevumu nodaļas vadītāja Ilona Dukure
#EsEsmuLNB: Digitālās attīstības departamenta Digitalizācijas sektora vadītāja Marika Karlsone
#EsEsmuLNB: Komunikācijas departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja Agija Ābiķe
2025
#EsEsmuLNB: Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine
#EsEsmuLNB: Bibliogrāfijas institūta direktors Ansis Garda
#EsEsmuLNB: Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere
#EsEsmuLNB: Komunikācijas departamenta direktore Ieva Gundare
#EsEsmuLNB: Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis
#EsEsmuLNB: Pakalpojumu departamenta direktore Anda Lamaša
#EsEsmuLNB: Saimniecības departamenta direktors Juris Ģiedris
#EsEsmuLNB: Speciālo krājumu departamenta direktore Marika Selga
#EsEsmuLNB: Tehnoloģiju krājumu departamenta direktors Jānis Freimanis
#EsEsmuLNB: Izpilddirektore Gundega Jēkabsone
Interviju sagatavoja:
Latvijas Bibliotēku portāla redakcija
portals@lnb.lv