Nacionālā bibliotēka uzsāk vairāku gadu notikumu ciklu “Latviešu grāmatai 500”
2025. gadā tiks sagaidīta latviešu grāmatas piecsimtgade. Atzīmējot rakstītā vārda nozīmi un ietekmi sabiedrībā cauri gadsimtiem, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) uzsāk vairāku gadu notikumu ciklu “Latviešu grāmatai 500”. Tā programmu atklās jauna LNB izstāde – “Atgriešanās. Senākā dzīvā grāmata latviešu valodā”, iepazīstinot ar senāko saglabājušos latviešu valodā izdoto grāmatu, kā arī jezuītu ordeni un tā darbību. Līdz ar izstādi tiks atvērts arī LNB bibliogrāfu veidots Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma katalogs.
Digitalizēti akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” sējumi
Latviešu folkloras krātuve (LFK) ir digitalizējusi un izvietojusi publiskai pieejai akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 1.-9. sējumu. Tie iekļauti LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv kā atsevišķa kolekcija “Akadēmiskais izdevums “Latviešu tautasdziesmas””. Tādējādi digitāli pieejams kļuvis aptuveni pusmiljons tematiski kārtotu tautasdziesmu tekstu.
Notiks prozas festivāls “Prozas lasījumi 2021”
Festivāls “Prozas lasījumi” ir kļuvis par noturīgu un gaidītu pasākumu Latvijas literatūras ainavā, kas ik gadu decembra sākumā notiek dažādās Rīgas vietās. Tā ietvaros ir iespēja redzēt un dzirdēt pašu svaigāko, aktuālāko, kas šobrīd top, nesen ir tapis Latvijas literatūrā.
Top jauna digitālā kolekcija par Latvijas industriālo mantojumu
Rūpniecības vēsture Latvijas teritorijā aizsākās 17.gadsimtā ar manufaktūru un kuģubūves uzplaukumu Kurzemes hercogistē. 19.gadsimtā Rīga jau bija nozīmīgs Austrumeiropas un visas cariskās Krievijas industriālais centrs. Tajā laikā plaši bija zināms “Provodņik”, viens no lielākajiem lidmašīnu un automašīnu riepu ražotājiem Eiropā. Cariskās Krievijas tirgum vagonus un automobiļus ražoja “Russo-Balt”. Nevar aizmirst par “Leutner&Co” ražotajiem velosipēdiem, “Lange un dēls” kuģu būvētavu un citiem tā laika lielajiem uzņēmumiem.
Podkāsts par vārda brīvību un literatūru
Biedrība “Latvijas PEN” laidusi klajā podkāstu “Obligātā literatūra”. Podkāsta pieteikumā skaidrots, ka “laikā, kad literatūra kļuvusi aizvien neobligātāka un kultūras vidē priekšplānā iznāk audiovizuālie informācijas nesēji, Latvijas PEN vēlas runāt par rakstnieku darbu, īpašu uzmanību pievēršot starptautiskajiem procesiem, kuri cieši saistīti ar ikviena mūsu dzīvi. Rakstnieki daudzās pasaules valstīs joprojām tiek ierobežoti, vajāti, represēti, sēdināti cietumos un nogalināti, viņu rakstītais tiek aizliegts, cenzēts vai noklusēts.”