Tehnoloģijām, sabiedrībai un laikiem mainoties, Latvijas vārdu pasaulē nes jau citi uzņēmumi un to ražotie produkti, ar kuriem mēs varam lepoties, piemēram, Laimas konfektes, Latvijas balzāms, finieris, šprotes un, protams, Latvijas vārdā nosauktais mikroautobuss. Šie uzņēmumi un produkti ir nozīmīga daļa no Latvijas vēstures, bet cik daudz mēs par tiem zinām? Vai mēs varēsim par šo kultūras mantojumu pastāstīt nākamajām paaudzēm?

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas vadītājam Artūram Žoglam, veidojot un attīstot dažādas digitālās kolekcijas par Latvijas kultūras mantojumu, radās doma izveidot atsevišķu digitālo kolekciju, kas īpaši veltīta Latvijas industriālajam mantojumam. Zīmīgi, ka Enerģētikas muzejs aicināja Latvijas Nacionālo bibliotēku sadarboties, digitalizējot 1736 foto negatīvu uz stikla pamatnes. Sadarbībā tapa neliela E.Krauca fotonegatīvu kolekcija par Ķeguma HES būvniecību. Strādājot pie šīs kolekcijas digitalizācijas, veidojās priekšstats par industriālā mantojuma kolekcijas mērogiem.

2018. gadā Kuldīgā Bibliotēku novadpētniecības konferencē ideja par jaunas digitālās kolekcijas veidošanu sasniedza plašāku auditoriju. Konferences ietvaros sākās pirmie praktiskie darbi, uzrunājot bibliotekārus apzināt novadu ražojošos uzņēmumus, kurus būtu vērts iekļaut jaunajā Industriālā mantojuma digitālajā kolekcijā.

Gadu pēc Bibliotēku novadpētniecības konferences – 2019.gadā līdz ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2.kārta)” uzsākšanu sākās arī aktīvā projekta gaita, kad tika apkopots reģionālo bibliotēku iesūtīto uzņēmumu saraksts, meklēti valsts nozīmes uzņēmumi, kuru produkcija pazīstama pasaulē, Padomju Savienībā, Baltijā vai visā Latvijā. Veidojot sākotnējo uzņēmumu sarakstu, tika izvēlēti dažādu rūpniecības nozaru uzņēmumi no Latvijas reģioniem dažādos Latvijas vēstures periodos.

ERAF projektā ir paredzēts liels digitalizējamo objektu apjoms no muzeju un Latvijas Nacionālā arhīva krājumiem, no kuriem 20 000 muzeju priekšmetu un arhīvu dokumentu tiks iekļauti Industriālā mantojuma digitālajā kolekcijā, bet kopumā pati kolekcija būs daudz plašāka un bagātīgāka, jo tā būs papildināta arī ar muzejos, arhīvos un bibliotēkās iepriekš digitalizētiem objektiem. Lai izveidotu kvalitatīvu digitālo saturu jaunajai kolekcijai, ļoti nozīmīga ir atmiņas institūciju savstarpējā sadarbība.

Pēc uzņēmumu saraksta izveidošanas tika uzrunāti sadarbības partneri – dažādas Latvijas atmiņas un kultūras institūcijas. Saņēmām ļoti lielu atsaucību un ieinteresētību dalībai šajā projektā. Apjomīgais projekts tika sadalīts 4 posmos:

  • Bibliotēkas veido uzņēmumu vēsturiskos aprakstus, meklējot informāciju savos krājumos un novadpētniecības materiālos par uzņēmuma vēsturi, tās darbiniekiem un ēkām;
  • Arhīvi atlasa dažādus dokumentus, video un foto materiālu, kas raksturo uzņēmuma rūpniecisko darbību;
  • Muzeji atlasa muzeju priekšmetus, kas raksturo uzņēmuma ražoto produkciju;
  • Tehniskie risinājumi un digitalizācija.

Mazliet plašāk par katru no posmiem un to realizācijas gaitu.

Pirmais aicinājums bibliotēkām veidot uzņēmumu vēstures aprakstus tika izsūtīts 2020.gada martā. Tika uzrunātas 40 reģionālās bibliotēkas, no kurām liela daļa piekrita veidot uzņēmumu vēstures aprakstus, apkopojot datus par uzņēmumu darbību, darbiniekiem un ēkām. Projekta gaitā ir izveidojusies lieliska sadarbība ar Rīgas Centrālo bibliotēku, kuras kolēģi izveidojuši 39 dažādu uzņēmumu aprakstus. No reģionu bibliotēkām esam saņēmuši 38 reģionālo uzņēmumu aprakstus. Pārējos aprakstus veidoja reģionu muzeji un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolēģi. Bibliotekāri pētīja savus krājumus, novadpētniecības materiālus, sazinājās ar bijušajiem uzņēmumu darbiniekiem un reģionu muzejiem, lai izveidotu kvalitatīvus uzņēmumu aprakstus, kā arī iesūtīja 832 digitālos objektus no savām novadpētniecības datubāzēm. Patentu valdes bibliotēka nodrošinājusi piekļuvi 38 patentiem. Kopumā bibliotēkas izveidojušas vairāk nekā 300 lappušu (600 000 zīmju) lielu informācijas masīvu par dažādu uzņēmumu vēsturi.

Nākošā posma mērķis – aicināt ERAF 2.kārtas projekta ietvaros Latvijas Nacionālo arhīvu atlasīt 50 000 lappušu dažādu arhīva dokumentu digitalizēšanai par vairāk kā 100 dažādiem Latvijā ražojošajiem uzņēmumiem. Latvijas Nacionālā arhīva, zonālo arhīvu, Latvijas Valsts vēstures arhīva un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kolēģi pusotra gada laikā jau ir atlasījuši 45 000 lappušu digitalizācijai un izveidojuši metadatus katrai atlasītajai arhīva lietai. Īpaši izceļams, ka Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs devis piekļuvi gandrīz 400 dažādu uzņēmumu vēsturiskajām kinohronikām, Latvijas Nacionālais arhīvs digitalizējis un nodrošinājis piekļuvi 76 lielformāta rasējumiem. Tie būs unikāli materiāli, kas būs pieejami Industriāla mantojuma digitālajā kolekcijā.

Muzejiem ERAF 2.kārtā paredzēts digitalizēt 15 000 muzeju priekšmetu, ir sākta muzeju priekšmetu atlase. Katrs atlasītais muzeja priekšmets tiek fotografēts no vairākiem rakursiem. Industriālā mantojuma kolekcija tiks papildināta arī ar muzejos iepriekš digitalizētiem objektiem.

Tehnisko risinājumu un digitalizācijas posms ietver sadarbības partneru iesūtīto digitālo objektu un metadatu iekļaušanu digitālo objektu pārvaldības sistēmā (DOM), kā arī pats digitalizēšanas process un tā administrēšana. Digitalizācijas procesam tiks veidota mobilā komanda, kura dosies uz reģionālajiem muzejiem un arhīviem, lai tur uz vietas digitalizētu dažādus priekšmetus un arhīvu dokumentus. Pašlaik norit aktīvs darbs pie Industriālā mantojuma vietnes izstrādnes, kurā būs iespēja izpētīt vairāk nekā 100 Latvijā ražojošo uzņēmumu vēsturi. Kolekcijas apraksti būs pieejami gan latviešu, gan angļu valodās.

Industriālā mantojuma digitālajā kolekcijā būs pieejamas:

  • 50 000 lappuses no Latvijas Nacionālā arhīva un zonālo arhīvu lietām;
  • 15 000 digitalizētu muzeju priekšmetu no dažādiem Latvijas muzejiem;
  • gandrīz 6 000 lappušu no LNB Sīkiespieddarbu lasītavas;
  • vairāk nekā 800 fotogrāfijas un dokumenti no reģionu bibliotēkām;
  • vairāk nekā 600 fotogrāfijas un citi materiāli no LNB digitālajām kolekcijām;
  • gandrīz 400 foto negatīvu no Dienas foto negatīvu arhīva laika periodā no 1996.-1998.gadam;
  • gandrīz 400 kinohroniku sižeti no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva;
  • vairāk kā 300 lappues vēstures aprakstu par 100 Latvijas uzņēmumiem;
  • 76 lielformāta rasējumi no Latvijas Nacionālā arhīva;
  • 38 patenti no Patentu valdes bibliotēkas.

Eiropas digitālo kolekciju vietnē Europeana ir pieejamas nelielas kolekcijas par konkrētu rūpnīcu vēsturi vai strādnieku darba apstākļiem, tomēr nav izveidota vienota kolekcija, kurā būtu apkopots industriālais mantojums. Tas dod mums iespēju būt pirmajiem Eiropā, kuriem ir sava industriālā mantojuma kolekcija.

Kolekciju plānots atklāt 2022. gada 2. ceturksnī, taču arī pēc tam turpināsim kolekciju papildināt ar jauniem uzņēmumiem un materiāliem, tajā skaitā arī no privātkolekcijām un personīgajiem arhīviem.

Mums ir liels prieks par veiksmīgo sadarbību ar dažādām atmiņas un kultūras institūcijām. Esam gandarīti par lielo atsaucību un ieinteresētību piedalīties šajā projektā. Tikai sadarbojoties mēs varam izveidot jaunu digitālo kolekciju.

Attēls: Topošās digitālās kolekcijas “Industriālais mantojums” dizaina skice

 

Informāciju sagatavoja:

Eva Ausēja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas vadītāja