#VETmobilitātes: Kultūra un digitālie rīki Florencē, Itālijā 

Raksts turpina jaunu materiālu sēriju #VETmobilitātes, kas noritēs pusotra gada garumā un vēstīs par LNB projekta “Bibliotekāra kompetenču ieguve, attīstība un tālāknodošana” rezultātiem un dalībnieku pieredzēm.

Šī mobilitāte atbilst projekta mērķim “Pedagogu un pieaugušo izglītības speciālistu kompetenču pilnveide”, jo mobilitātes laikā tika iegūtas prasmes klases pārvaldībā, kā arī apgūts plašs digitālo rīku un mākslīgā intelekta (MI) asistentu loks, kā palīgi mācību procesa organizēšanā un realizācijā. Kā salīdzinoši jaunai pedagoģei LNB Kompetenču attīstības centrā, šī mobilitāte būtiski ietekmēja, ar kādiem rīkiem un metodēm turpmāk tiks organizētas mācības.

Kas Tu esi profesionālās tālākizglītības centrā “Latvijas Nacionālā bibliotēka”?

LNB Kompetenču attīstības centrā strādāju jau otro gadu un mācu moduli “Bibliotēkas krājuma saglabāšana un aizsardzība”.

Ko apguvi mācību procesā? Kādas ir galvenās atziņas un ieguvumi?

Apguvu tiešām plašu tematisko aptvērumu, kas saistīts ar klases pārvaldīšanu. No filozofiskas pieejas mācību procesam līdz praktiski izmantojamiem digitāliem rīkiem, kas palīdz gan pedagogam sagatavošanās procesā, gan izglītojamajam apgūt vielu.

Tematiski izteiktākās daļas bija:

• pieeja mācību procesam caur pozitīvās psiholoģijas modeļa “PERMA” prizmu, kas aicina apsvērt izglītojamo motivāciju veicinošos aspektus, apkārtējo kontekstu un paša pedagoga lomu un ietekmes loku tajā. Tā balstās uz 5 principiem, ko patur prātā strādājot ikdienā ar klasi: pozitīvas emocijas, iesaiste, attiecības, nozīme/jēga un sasniegumi;
• paskatīties uz sevi kā klases vadītāju – kādu vadīšanas stilu izmantojam un kāda būtu nepieciešama konkrētajā situācijā vai grupā. Mēs izvērtējām kādas priekšrocības un trūkumi ir autokrātiskam vadītājam, radošajam vadītājam, demokrātiskam vadītājam u.c. vadītāja veidiem, kas ļautu tos izmantot atbilstošā laikā un vietā;
• klases enerģijas regulēšana ar ļoti praktiskām un iesaistošām fiziskām aktivitātēm, kas ir diezgan iekļaujošas, jo pielāgojamas gan sēdošai, gan stāvošai izpildei, nodrošinās iespēju piedalīties visiem. Mācījāmies un izmēģinājām: fizisko aktivitāšu kombinācijas, kas uzmundrina ķermeni un prātu; spēli, kas liek koncentrēties uz tekstu, lai uzlabotu kopēju koncentrācijas spēju klasē; apguvām arī vienkāršu ledlauža metodi, kurā tiek uzdoti pavisam ikdienišķi jautājumi, metot kauliņu, kas gan atbrīvo dalībniekus, gan mudina klausīties vienam otrā;
• digitālie rīki, kas palīdz mums virzīties cauri pedagoģiskajam procesam, sniedzot atbalstu idejiskā, plānošanas, materiālu sagatavošanas, prezentēšanas, uztveres un vērtēšanas procesos, paralēli attīstot mūsu digitālās prasmes – Diffit, Gamma AI, Canva, NotebookLM, Gemini, TED ED, Napkin AI, Classroom Screen u.c.

Apgūtos teorētiskos principus un rīkus noteikti integrēšu kursu lekcijās. Gan teorija, gan prakse šajās mācībās bija diezgan visaptveroša un universāla, kas ļauj pielāgot un izmantot tās metodes vai rīkus, kas nepieciešams tieši mana konkrētā moduļa ietvaros.

Kā mobilitāte attīstīja tavas personiskās prasmes?

Paplašināju savas zināšanas par izglītības un kultūras norisi citās Eiropas valstīs, piemēram, Spānijā un Itālijā par pedagogu kļūt ir pavisam citādāk, kā tas ir Latvijā. Šajās valstīs, lai kļūtu par valsts izglītības iestādes skolotāju, ir jāiztur konkurss, kurā par vietu kādā no iestādēm cīnās visas valsts skolotāji. Tas maina sadarbību pašu izglītības iestāžu iekšienē.

Sanāca attīstīt ar angļu valodas prasmes, jo esmu apguvusi ikdienas valodu un bibliotekārās nozares specifiku, bet mobilitātes laikā nācās strādāt ar izglītības nozares valodu, kā rezultātā apguvu jaunus terminus un atklāju nianses starp dažādiem izglītības konceptiem angļu valodā.

Liela daļa mācību bija par studentu psiholoģiju jeb viņu motivāciju ierasties uz mācībām, iesaistīties stundas aktivitātēs un pildīt uzdotos uzdevumus, kā arī pieskārāmies viņu uzvedībai mācību laikā. Pateicoties šīm zināšanām es varu arī labāk izprast apkārtējos – kas mudina kolēģus strādāt, ko es varu sagaidīt no bibliotēkas apmeklētājiem utt.

Lai izprastu, piemēram, kā bibliotēkas apmeklētājs jutīsies, ierodoties bibliotēkā, jāapdomā: kas viņam nepieciešams (gāmata ikdienas lasīšanai, informācija pētījumam utt.); kāds ir viņa galējais mērķis (pavadīt laiku lasot, izdot publikāciju utt.); kādu rezultātu viņš sagaida no šīs vizītes (aiziet ar grāmatu mājās, iegūt nepieciešamo informāciju utt.). Jo vairāk viņš atdursies pret procesuālajiem vai birokrātiskajiem ierobežojumiem, jo nepatīkamāka būs šis bibliotēkas apmeklējums gan lasītājam, gan darbinieka. Šīs idejas pamats ir, ja tu vēlies klasē vai darbā labāku sadarbību vai vismaz savstarpēju saprašanos, tad jārod kompromiss starp otra vajadzībām vai ekspektācijām un realitāti. Ja darbiniekam nepieciešam motivācijas uzturēšanai un aktīvai iesaistei regulāru atzinību par labi paveiktu darbu, bet pats darba uzdevums ilgs pusgadu, tad ir jāapsver iespēja sadalīt darbu fāzēs vai soļos, tādējādi darbinieks saņem sev nepieciešamo motivāciju, bet vadītājs redz darba virzību.

Pavisam negaidīti radās iespēja iemācīties, kā pašam uztaisīt pastu, karbonaras mērci un gelato profesionālu pavāru uzraudzībā.

Kādas digitālās prasmes Tev trūka pirms mobilitātes? Vai un kā tās tika pilnveidotas?

Ne gluži prasmes, bet drīzāk zināšanas par tiešām lietderīgu digitālo risinājumu un MI rīku eksistenci. Laikā, kad to ir tik daudz, ir grūti tajos orientēties un izvērtēt, bet mācību laikā varējām iepazīties ar vairākiem rīkiem un avotiem, kas ir kvalitatīvi no noderīgi, piemēram, katra mācību stunda kļūs labāka, izmantojot vietņu kā Canva un Classroom Screen piedāvātās iespējas.

MI ir kas salīdzinoši jauns un vēl nepierasts ikdienas izmantošanai, bet esmu pilnveidojusi savas prasmes izmantot tos mācību darba procesos kā asistentu. Kad jāapkopo lielāks informācijas apjoms vai jāveido darba lapa ar uzdevumiem, vairāku stundu vietā, kas man prasītu šo uzdevumu izpildei, ar MI man pietiek tikai stunda. MI šos uzdevumus spēj paveikt minūtēs, viss, kas atliek, ir rezultāta pārbaude, vai tas atbilst mācību kursa saturam un informācija ir uztverama.

Kā lieliskus asistentus mācību darbā varu minēt MI rīkus kā Diffit un NotebookLM. Diffit ir ideāls rīks darba materiālu veidošanai par jebkuru tēmu, savukārt NotebookLM palīdz ar lielu daudzumu informācijas apkopošanu un analīzi, jo informāciju ņem tikai no tevis izvēlētiem avotiem, īpaši lietderīgi tas ir zinātnisko pētījumu analīzei.

Ko mobilitātes laikā novēroji par Erasmus horizontālajām prioritātēm?

Iekļaušana un daudzveidība

Apgūstot dažādas mācību metodes un aktivitātes, mūs mudināja vienlaicīgi ņemt vērā gan izglītojamo kā grupas iesaisti, gan viņu personīgās vajadzības. Iemācījos, ka aktivitātei vienmēr vajadzētu būt maksimāli iekļaujošai, kas nav nemaz tik sarežģīti. Gandrīz katru aktivitāti var pielāgot individuāliem kustību, personīgās telpas, kulturālo normu u.c. ierobežojumiem, piedāvājot vienkāršas alternatīvas.

Vide un cīņa pret klimata pārmaiņām

Mācoties par dažādu aktivitāšu veidiem un pielietojumu, pavisam praktiski visam pamatā bija to realizācija ar digitālajām iespējām – no YouTube vai TED video izmantošanai līdz pat izstrādātām aplikācijām mācību interaktīvai norisei ārpus skolas telpām kā GooseChase, ar kuras palīdzību mums bija iespēja iepazīt vienam otru un mācīties par Florences vēsturi, pildot pasniedzējas uzdotos uzdevumus.

Protams, bija arī aktivitātes ārpus digitālās vides, kuras, savukārt, varēja realizēt ar priekšmetiem, kas atrodas mums apkārt, piemēram, metamos kauliņus no kādas galda spēles vai bumbiņu, vai izmantojot tikai savu ķermeni. Tas izslēdza nepieciešamību pēc papildus materiālu iegādes vai apjomīga papīra resursu patēriņa.

Digitālā pārveide

Pusi no mobilitātes mēs pavadījām mācoties, kā pilnveidot savas mācīšanas prasmes un sagatavošanos stundām, integrējot darba ikdienā dažādus digitālos rīkus. Šajā laikā liels uzsvars bija uz digitālajām iespējām un kā tās spēj mazināt mācībspēka patērētos resursus. Kopš šīs mobilitātes, digitālie rīki kā Canva, Diffit un NotebookLM ir kļuvuši par asistentu un iesaistes veidu mācību realizācijā.

Līdzdalība demokrātiskajā dzīvē, kopējas vērtības un pilsoniskā iesaistīšanās

Mēs mācījāmies rosināt savos studentos kritisko domāšanu, kā arī pašiem neaizmirst izvērtēt informāciju, kas šajā laikā ir īpaši svarīgi, lai rūpētos par demokrātijas stiprināšanu savās kopienās.

Arī kulturālā daudzveidība ļāva saprast, ka ne visās ES valstīs pieeja demokrātiskiem procesiem ir vienāda. Šīs pieeju atšķirības uztveramas kā valstu individualitātes vai reģionālās kultūras saglabāšana, bet tajā pašā laikā mums ir vienota izpratne par demokrātiju un tās saglabāšanas būtiskumu.

Kā iegūtās zināšanas izmantosi pedagoga darbā un izplatīsi tālāk?

Šī mobilitāte ir pavērusi ļoti daudz iespēju digitālo rīku izmantošanai mācību procesā, kā arī ir radušās neskaitāmas idejas, kā veidot interesantu un aicinošu mācību stundu ar dažādām digitālām un praktiskām aktivitātēm.

Sākumā noteikti apdomāšu savu darbību un pasniegšanas stilu, veidojot savas stundas tā, lai tās atbalstītu nepieciešamo spējīga klases vadītāja ideju un sadarbību ar studentiem. Es varu izmantot autokrātisku vadītāja pieeju, būt demokrātiska, varbūt vairāk kā atbalstošā persona – nav laba vai slikta vadības stila, ir tikai jāspēj pielāgoties un jāsaprot, kurā vietā, grupā, laika periodā tos izmantot, lai mācību process veiksmīgi ritētu uz priekšu.

Noteikti mainīsies veids, kā prezentēšu tēmas, lai veicinātu studentu iesaisti. Iekļaušu vizuālos efektus un analīzes metodes, kas ļaus piesaistīt uzmanību tēmai un niansēm.

Sākšu vairākas reizes mācību stundu laikā izmantot dažādus klases aptaujas rīkus, ar kuriem spēšu iegūt tūlītēju atgriezenisko saiti par apakštēmām un to uztveri. Šādi būs iespējams izvairīties no “caurumiem” studentu zināšanās un uzlabot manu tēmas izklāstu.

No mobilitātē apgūtajiem psiholoģiskajiem aspektiem varēšu pasīvi vērot klases enerģiju un pielietot dažādas aktivitātes, lai veicinātu studentu ieinteresētību un motivāciju turpināt būt aktīvam stundas dalībniekam.

Ko vēl vēlies pastāstīt par savu pieredzi?

Došanās šāda veida mobilitātē, kur mērķis ir apgūt konkrētu kursu, neaprobežojas tikai ar informācijas iegūšanu par konkrētu tēmu. Ceļš un vakari svešā kultūrā ir tikpat liels ieguvums kā zināšanas no mācībām. Tas liek iziet no komforta zonas un pavērties apkārt – kāda ir citu ikdiena, kā vietas gadu tūkstošiem ilgā attīstības vēsture ir veidojusi tās mūsdienu tēlu, kā dažādas kultūras un nacionalitātītes mijiedarbojas un veido vienu ekosistēmu. Tik daudz personīgās izaugsmes ir iespējams gūt, vien pasēžot uz soliņa lidostā, vilciena stacijā vai pilsētas centrā. Iesaku visiem, dodoties mobilitātē, rezervēt laiciņu, lai pavērotu apkārtni, cilvēkus un ikdienu.
Mācību procesa laikā sapratu, ka, lai gan apguvām visi vienu un to pašu, mūsu kultūras un reģionālajām saknēm būs liela loma, kā mēs šīs zināšanas izmantosim vai cik lielā mērā tās varēs integrēt katra specifiskajā kopienā vai auditorijā.

Varbūt ne viss mobilitātes laikā novērotais vai apgūtais ir attiecināms uz katru mobilitātes dalībnieku vai pašlaik izmantojams, bet tas nepadara informāciju mazāk svarīgu, jo tā pilnveido mūs kā izglītotājus, ļauj saredzēt jaunas iespējas arī darbā kopā ar kolēģiem, sniedz atbalstu tālākai karjeras attīstībai un papildina to, kas mēs esam.

Foto no Kerīnas personīgā arhīva.

Aicinām lasīt:
#VETmobilitātes: Kultūra un digitālie rīki Florencē, Itālijā
#VETmobilitātes: Bibliotekāres pieredze Francijā – kompetenču pilnveide Bordo un Senonā
#VETmobilitātes: Bibliotekāra pieredze Spānijā – kompetenču pilnveide Gvadiksā un Granadā
#VETmobilitātes: Neformālās izglītības mācību metodes Boloņā, Itālijā
#VETmobilitātes: Vērtēšanas un atgriezeniskās saites prasmju “slīpēšana” Boloņā, Itālijā
#VETmobilitātes: Bibliotēku un IT kopīgās attīstības nākotnes izpēte Berlīnē, Vācijā
#VETmobilitātes: Aktīva klausīšanās Porto, Portugālē

Erasmus+ programmas VET sektora mobilitātes projekts “Bibliotekāra kompetenču ieguve, attīstība un tālāknodošana” (Acquisition, development and transfer of librarian competencies) Nr. 2025-1-LV01-KA122-VET-000332362.

Informāciju apkopoja un sagatavoja:
Kerīna Venskus
Galvenās krātuves centra
Grāmatu krātuves krājuma eksperte
Latvijas Nacionālā bibliotēka
kerina.venskus@lnb.lv