Viens no uzņēmējiem, kurš dzīvo Slovjanskā un ir kapelāns, Andrejs Barila, pastāstīja par to, kāda bijusi situācija 2014. gada aprīlī – sabraukuši kaut kādi cilvēki vecās automašīnās, un neviens nav sapratis, kas notiek, uztvēruši notiekošo kā spēli, līdz tika ieņemts Ukrainas drošības dienests. “Pēc pāris nedēļām Eiropas centrā, 21. gadsimtā, starp Ukrainu un Krieviju sākās kara darbība, sākās reāls karš,” notikumus Ukrainā raksturo ukraiņu karavīrs. Viņš pastāstīja, ka iedzīvotājiem, tostarp bērniem, ir jāslēpjas pagrabos, no apšaudes savādāk nav iespējas izvairīties, šādās apšaudēs pazuduši daudzi cilvēki, daudzi spīdzināti un nogalināti, apsūdzot par spiegošanu, nošautie rindā aprakti bedrēs, bez zārka… Ir sabrukuši tilti, mājas, sadedzinātas automašīnas, sabombardētas fabrikas. Aprakstot visu, kas noticis savā acu priekšā, A.Barila aicināja mīlēt savu valsti, novērtēt to, lūgt par savu valsti un tās vadītājiem, spēcināt vienam otru un būt spēcīgiem un vienotiem kā tautai, lai nevienam un nekad nevajadzētu izbaudīt to, kas ir noticis un notiek Ukrainā, un uzsvēra, cik ļoti šie notikumi vienojuši ukraiņus, stiprinājuši viņu ticību un garu, kuras vārdā viņi turpina aizstāvēt savu valsti. “Mūsu uzdevums šeit nav noskaņot kādu pret kaut ko, bet gan pastāstīt taisnību,” uzsvēra ukraiņu karavīri.

 

Pasākumā piedalījās arī Elmārs Pļaviņš, Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns, Latvijas baptistu draudžu savienības mācītājs, kurš vairākas reizes ir apmeklējis pasaules “karstos punktus”, tostarp vairākkārt pabijis Ukrainā un ticies ar karavīriem un komandieriem. Viņš paskaidroja, ka šos viesus Latvijā uzņem Nacionālās aizsardzības akadēmijā sadarbībā ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. “Mēs dzīvojam informācijas vakuumā un nezinām, kas notiek tepat mums kaimiņos, ir daudz melīgas informācijas. Ar vienu šādu ukraiņu grupu mēs jau pavasarī braucām pa Latviju, Kurzemi, kur pēc iedzīvotāju un pašas armijas cilvēku reakcijas sapratām, ka viņiem pieejamā informācija ir skopa, kas apliecināja, cik svarīgi to iegūt no tiešiem avotiem, rādot fotogrāfijas, video, stāstot, kas patiesībā ir noticis un notiek Ukrainā. Ar šo ukraiņu grupu mēs pa Latviju ceļojam jau kopš 22. oktobra, bijām Latgalē. Ar Ogres mēru Egilu Helmani bijām kopā Ukrainā, kurš arī, esot tur un pats visu redzot savām acīm, notikumus Ukrainā uztvēra pavisam savādāk. Pārrunājot redzēto ar viņu, sapratu, ka pats jau spēju no tā norobežoties un ka civiliedzīvotājiem par to ir jāstāsta un jārāda. Tāpēc arī esam Ogrē, un sadarbība ar Ogri turpināsies, jo novembrī Ogres novada pašvaldība uzņems vairāk nekā 20 ukraiņu bērnus, kuru tēvi ir gājuši bojā karā Ukrainā. Tas ir cēls žests, veids, kā parādīt, ka mēs neesam vienaldzīgi tam, kas ir noticis.”

 

E. Helmanis Ukrainā ir bijis vairākkārt. Kopā ar Kultūras ministriju izstrādāts projekts un piesaistīts finansējums, lai no 10. novembra līdz 19. novembrim Ogrē uzņemtu 22 bērnus un pavadošās personas no Ukrainas karadarbības skartās zonas. E.Helmanis atzīst, ka iedzīvotājiem Latvijā ir grūti iedomāties, kādos apstākļos – pagrabos, pussagrautās mājās – jau gadiem tur dzīvo cilvēki, nesalīdzināmi ir arī apstākļi abu valstu karavīriem, bet jāapzinās, ka ukraiņi, cenšoties atrisināt situāciju savā zemē, rāda piemēru pasaulei, kā nepadoties.

 

Šī tikšanās bija iespēja ikvienam uzzināt par kara nodarīto postu Ukrainā, par cilvēku ikdienas dzīvi neziņā militārā konflikta teritorijā, par nopostītajiem tīrumiem, sagrautajām mājām, ciemiem, pilsētām, rūpnīcām, bērnudārziem, slimnīcām, par ukraiņu tautas ticību savas valsts nedalāmībai.

 

*Informācija pārpublicēta no www.ogresnovads.lv