Lūk, ko autors stāsta par sava ceļojuma plānu un tā realizāciju kādā intervijā: “Nobraukt vairāk nekā 14 tūkstošus kilometru ar automašīnu (kopā turp atpakaļ) līdz pat robežai starp Burjatiju un Zabaikaļskij kraj, šķērsojot Urālus un Rietumsibīriju, un tad ar piepūšamo smailīti (Francijā ražoto vācu firmas piepūšamo Metzeler Trampers) veikt 1100 kilometrus garu ceļu pa viltīgu, bet mežonīgi skaistu Sibīrijas upi. Vitima nav īsti kalnu upe, bet tai ir kalnu upes raksturs.

 

..Tik tālu netiku, aizbraucu pa Vitimu līdz BAM tiltam – apmēram 760 kilometrus. Vietējais mednieks Sergejs, pie kura Romanovkā – vietā, kur laidos upē, atstāju mašīnu, man ieteica braukt tik tālu, sacīja: jums pietiks. Vitima ir paņēmusi ļoti daudzas dzīvības. Viena sieviete Romanovkā mani biedēja pa īstam, teica, ka viņi šādus laivu braucējus saucot par nāviniekiem.

 

To, ka Vitimas raksturs var ļoti mainīties, es piedzīvoju – augšpusē pats meklēju piedzīvojumus, bet lejā tikai domāju par to, kā lai sveiks un vesels tieku galā.”

Laiks paskrēja nemanot, klausoties aizraujošo stāstījumu un skatoties bagātīgo ilustratīvo materiālu.

 

Pēc pasākuma daudzi ieinteresējās par autora grāmatām – tās abas iespējams izlasīt Baložu bibliotēkā.

 

Paldies apgādam “Jumava” un Aināram Kadišam par brīnišķīgo vakaru!

 

Foto no pasākuma šeit (ietver arī autora ceļojuma foto).