Standarta tulkojums latviešu valodā sagatavots atbilstoši Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) apstiprinātajam standartam 21110:2019 “Information and documentation — Emergency preparedness and response”. To izstrādājusi ISO/TC 46/SC 10, kas nodarbojas ar dokumentu glabāšanas prasību un saglabāšanas nosacījumu standartizācijas jautājumiem. Standarts “Informācija un dokumentācija. Gatavība un reaģēšana ārkārtas situācijās” sniedz ieskatu ārkārtas situāciju gatavības, reaģēšanas un atkopšanas procesu īstenošanas principos, ko piemēro visu veidu arhīvu, bibliotēku un muzeju krājumiem. Tas uzskatāms kā papildinājums citiem katrā atmiņas institūcijā spēkā esošiem plāniem. Standarta mērķis ir mudināt mērķauditoriju attīstīt savas spējas, lai labāk sagatavotos ārkārtas situācijām un spētu operatīvi un koordinēti darboties noteiktās situācijās. Tas sniedz vienota kopskata kartējumu palīdzības sniedzējiem un citiem iesaistītajiem. Šajā standartā nav aplūkoti kāda ārkārtas situāciju izraisoša notikuma konkrētie cēloņi, bet gan sekas un to ietekme plašākā kontekstā. Tajā ir izklāstīts plāna izstrādes, īstenošanas un pārskatīšanas cikls. Standarts pēc tā izstrādātāju domām nav uzskatāms par veicamo darbību rokasgrāmatu, jo nepastāv vienota pieeja, kas atbilstu katras konkrētās vietas un situācijas vajadzībām, kā arī nepastāv viens organizatorisku pasākumu kopums, kas būtu piemērots katram konkrētajam ārkārtas situācijas veidam. Tomēr tas var kalpot par pamatu dažādu rokasgrāmatu izstrādei ārkārtas situāciju risināšanas plānu veidošanai atmiņas institūcijās.

Pie standarta tulkojuma sagatavošanas strādāja nozares ekspertu darba grupa. Viena no tās ekspertēm, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine, uzsver paveiktā nozīmi un standarta noderību plašā kontekstā: “Gan ģeopolitisko notikumu kontekstā, gan pieaugot bažām par klimata pārmaiņām un dabas katastrofām, pieaug arī atmiņas institūciju nepieciešamība pilnveidot savu noturību un spēju aizsargāt kolekcijas krīzes situācijās. Standarts noteikti palīdzēs bibliotēkām, muzejiem un arhīviem efektīvāk plānot savu gatavību glābt un aizsargāt kolekcijas dažāda līmeņa ārkārtas situācijās. To var izmantot kā rokasgrāmatu institūciju līmenī ārkārtas situāciju plānu izstrādei, reaģēšanas un arī atkopšanas pasākumu organizēšanai savu krājumu glābšanai. Standartā ietvertie principi tieši šobrīd ir nozīmīgi Latvijā arī plašākā kontekstā, Kultūras ministrijas paspārnē izstrādājot kultūras mantojuma glābšanas plānu krīzes situācijās.” Jāpiebilst, ka gan LNB, gan LR Kultūras ministrijā (KM) tiek strādāts pie jautājuma par darbības plānu izstrādi ārkārtas situāciju gadījumos. Šim nolūkam LNB darbojas Ārkārtas plāna izstrādes darba grupa, savukārt KM kopš 2022. gada marta darbojas darba grupa plāna kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās izstrādei.

Standarts “Informācija un dokumentācija. Gatavība un reaģēšana ārkārtas situācijās” sastāv no divām tekstuāli un informatīvi bagātīgām daļām – vienā tiek runāts par plānošanas aspektiem, savukārt otrā tiek detalizēti skaidroti reaģēšanas un atkopšanas aspekti dažādās ārkārtas situācijās. Plānošanas daļā sniegta detalizēta informācija un vērā ņemamie aspekti par sagatavošanās procesiem, ietverot ārkārtas situāciju komisijas un dokumentētas programmas izveidi, kā arī gatavības un reaģēšanas plāna mērķu noteikšanu. Tāpat ietvertas sadaļas par ārkārtas situāciju apzināto risku un to ietekmes noteikšanu, to līmeņu un posmu noteikšanu, izstrādātā plāna sastatīšanu ar citiem spēkā esošiem plāniem, kā arī detalizēta plāna izstrādi, domājot par reaģēšanas un atkopšanas prioritātēm, par tiesisko, finanšu un administratīvo regulējumu kontekstu, fizisko telpu un aprīkojumu sagādi, kā arī atbilstošās dokumentācijas sagatavošanu. Plānošanas daļā tāpat tiek runāts par atbildību sadalījumu un mācību nepieciešamību, kā arī par izstrādāto plānu testēšanu un pielāgošanu. Savukārt standarta daļā par reaģēšanu un atkopšanu uzsvērta uz efektīviem principiem balstītas rīcības, pārvaldības un koordinēšanas nepieciešamība, tiek rosināts domāt par atbilstošu darbību plānošanu seku mazināšanai, finansiāliem aspektiem atkopšanas organizēšanai un veikuma novērtēšanai. Standartā iekļauti dažādi pielikumi, lai informētu un skaidrotu iesaistīto pušu lomas ārkārtas situāciju laikā, iezīmētu galvenos pieturpunktus ārkārtas situāciju plānošanā. Pielikumi ietver arī dažādu atbilstošu plānu un veidlapu paraugus. Tāpat par būtisku ir uzskatāms noslēgumā pieejamais izmantotās literatūras saraksts, jo tas ietver materiālus, kas varētu būt sevišķi noderīgi jomas speciālistiem redzesloka paplašināšanas nolūkā.

Šo un citus standartus elektroniski iespējams lasīt:

Standartus iespējams iegādāties standartu e-veikalā vai SIA “Latvijas standarts” (LVS) lasītavā Krišjāņa Valdemāra ielā 157 (pēc iepriekšēja pieraksta).

Arhīvi, bibliotēkas un muzeji, reģistrējoties www.lvs.lv kā juridiskas personas un iepriekš informējot par to LVS darbiniekus (tālr. 27880050; e-pasts if@lvs.lv), standartu iespiestā formā var iegādāties ar 75% atlaidi no noteiktās standarta pamatcenas.

Plašāka informācija par darbu ar standartiem un to iegādi pieejama “Latvijas standarts” tīmekļvietnē.

Plašāka informācija par bibliotēku nozares standartizāciju un konkrētiem standartiem pieejama Latvijas Bibliotēku portālā.

 

Informāciju sagatavoja:
Aija Uzula
Standartizācijas eksperte
Latvijas Nacionālā bibliotēka
standarti@lnb.lv