Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Ropažu novada Zaķumuižas bibliotēkas vadītāja Ilze Blaua.
Jau pavisam drīz, 2024. gada 8. maijā, LKA Latvijas Kultūras koledža vērs savas durvis, lai dotu iespēju visiem interesentiem gūt priekšstatu par to, kādas profesijas var apgūt kultūras un radošajās industrijās.
No 2024. gada 13. līdz 18. maijam Latvijā noritēs Digitālā nedēļa. Latvijas Nacionālā bibliotēka aktīvi iesaistās e-prasmju veicināšanā un 14. maijā aicina interesentus uz vebināru, lai iepazīstinātu ar Latvijas elektronisko resursu piedāvājumu. Pasākums notiks tiešsaistē platformā ZOOM no 12.00–15.30.
2024. gada 17. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notiks tematisks pasākums “Latīņu drukas aizlieguma atcelšana Latgalē – 120”, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
2011. gada 12. decembrī plkst.18.30 Eiropas Savienības mājā (Rīgā, Aspazijas bulvārī 28), turpinot mākslas tikšanās ciklu “Eiropas gadalaiki: ziema”, notiks pasākums “Puse no…
2011. gada 12. decembrī plkst.18.30 Eiropas Savienības mājā (Rīgā, Aspazijas bulvārī 28), turpinot mākslas tikšanās ciklu “Eiropas gadalaiki: ziema”, notiks pasākums “Puse no visuma. Sievietes par vīriešu dzejas pasauli”, kurā piedalīsies dzejnieki Uldis Bērziņš, Kārlis Vērdiņš un Arvis Viguls, kā arī dzejniece un atdzejotāja Maira Asare un kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere.
Sieviešu un vīriešu dzeja… Emocionāli un jūtīgi pasauli uztver ne tikai dzejnieces – sievietes, bet arī dzejnieki, kas savā dzejā piedāvā neparastus skatījumus un eleganci. Top spēks, kas fascinē dzejas lasītājus. Kā vārds pārvēršas enerģijā, kas rada mūsos visuma/veseluma sajūtu? Sievišķīgas pārdomas par vīrišķīgu dzeju piedāvās un dzejniekus Uldi Bērziņu, Kārli Vērdiņu un Arvi Vigulu iztaujās dzejniece un atdzejotāja Maira Asare un kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere.
Dzejnieks Arvis Viguls, vaicāts par “vīriešu dzejai” raksturīgo, saka: “Tā ir pārāk daudzveidīga, lai to raksturotu vienā teikumā. Vieglāk raksturot dzeju pēc tās autoru piederības kādai paaudzei, laikmetam, stilistikai, nevis dzimumam. Domājot par atšķirībām sieviešu un vīriešu rakstītajā dzejā (vai lasot mums vispār ir būtisks autora dzimums?), manuprāt, Latvijā, tāpat kā jebkur citur, tās vairāk balstās psiholoģiskajā, nevis kādā tikai mūsu reģionam, valstij, kultūrtelpai raksturīgā īpatnībā.”
Uldis Bērziņš piebilst: “Atšķirība starp autoru un autori visskaidrāk iezīmējas, protams, erotiskā dzejā. Nu, paklausieties čehu nobelistu Jaroslavu Seifertu, 70.gadu dzejniecības “Velsasprinčus” Jiržī Žāčeku un Karelu Sīsu, vai – no arābiem – sīriešu klasiķi Nizāru Kabānī vai vēl pajauno ēģiptieti Imādu Fuādu. Autoram maskulīnā erotika padosies, domāju, dabiskāk.”
Dzejnieka Kārļa Vērdiņa komentārs ir īss – tā kā pastāvot vairākas vīrišķības, nevis tikai viena, tad arī vīriešu dzejai esot ļoti daudz veidu. Tur arī tas spēks!
Dzejniece un atdzejotāja Maira Asare nav pārliecināta, ka ir pamatoti un gudri runāt par “vīriešu” un “sieviešu” poēziju. Ir jārunā par “stipriem dzejas tekstiem, kas sakņojas dažādās pieredzēs un dažādos priekšstatos par dzejas būtību.”
Pasākumi Eiropas Savienības mājā interesentiem pieejami bez maksas.
Pasākumu varēs vērot arī interneta tiešraidē www.esmaja.lv.
Papildu informācija:
Liega Piešiņa
Projekta koordinatore
Tālr.: 29452604
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa
Tālr.: 67085425; 67085421
