Izpētē izmantoti:

Periodikas rādītājs

Periodiskais izdevums ir noteikta satura un konkrētai mērķauditorijai virzīts preses izdevums (produkts), kurš nāk klajā pēc noteikta laika perioda reizi pusgadā, reizi ceturksnī, reizi divos mēnešos, reizi mēnesī, reizi divās nedēļās, reizi nedēļā un līdz ikdienas iznākšanas perioda. Periodikas izdevumi ir: laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi, gada pārskati.

Pēdējie četri gadi izdevējiem ir bijuši sarežģīti. Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, administratīvi teritoriālā reforma, enerģētikas krīze, iedzīvotāju drukāto mediju lietošanas paradumu izmaiņas, izmaksu pieaugums ir samazinājis viņu ieņēmumus, kļūst sarežģītāk strādāt ar peļņu. Periodisko izdevumu piedāvājuma daudzveidība pēdējos gados gan nav būtiski samazinājusies. Izdevēji meklē jaunus saturiskos risinājumus un veidus, kā nonākt līdz auditorijai.

Izdevējdarbības dati

LNB ikgadējā digitālajā krājumā “Latvijas izdevējdarbības statistika” apkopotā veidā pieejami dati par Latvijā publicētajiem izdevumiem (to skaits, tirāža u.c.). Dati par izdevējdarbību Latvijā tiek apkopoti, balstoties uz izdevēju iesniegtajiem pārskatiem par izdevējdarbību un LNB saņemtajiem obligātajiem eksemplāriem. Par iesniegto datu patiesumu atbildīgi ir paši iesniedzēji.

2022. gada situācija periodikas jomā skatīta, izmantojot Turpinājumizdevumu datubāzes ierakstus un preses izdevēju aptaujas rezultātus. Statistikas dati par izdevējdarbību 2022. gadā tiks apkopoti 2023. gadā.

1. attēls: Laikraksti (2019.–2021.)

 

2. attēls: Žurnāli (2019.–2021.)

2019. gada izdevējdarbības statistika parāda, ka kopumā izdoti 570 dažāda veida periodiskie izdevumi, no tiem 154 laikraksti, 239 žurnāli, kā arī 177 cita veida periodiskie izdevumi, kas atbilst laikraksta vai žurnāla pazīmēm, bet nav reģistrēti Masu informācijas līdzekļu reģistrā. Savukārt 2020. gadā uzrādās 516 periodiskie izdevumi, no tiem 245 laikraksti un 271 žurnāli, bet statistiskas veidotāji nav uzskaitījuši cita veida izdevumus. 2021. gadā periodisko izdevumu kopskaits sasniedz vairs tikai 493, izdoto laikrakstu skaitam samazinoties par sešiem (pavisam 236 laikraksti), bet žurnālu skaitam samazinoties par 14 (pavisam 257 izdevumi). (skat. 1., 2.attēlu).

Periodisko izdevumu tirāžas apjoma kritums liecina par pieprasījuma samazinājumu. Piemēram, 2019. gadā preses izdevumu tirāža bijusi 81 791 224 eksemplāri (no tiem 52 426 937 laikraksti, 21 794 312 žurnāli un 7 509 975 cita veida izdevumi), turpretim 2020. gadā vērojams tirāžas kritums, sasniedzot 61 583 361 eksemplārus (no tiem 43 849 469 laikraksti, 17 733 892 žurnāli). Arī 2021. gada tirāžas rādītāji uzrāda lejupslīdes tendenci – izlaisti 57 014 713 eksemplāri (no tiem 40 847 816 laikraksti un 16 166 897 žurnāli).

2020. gadā pieaudzis izdevēju skaits. Ja 2019. gadā uzskaitīti 224 periodisko izdevumu izdevēji (no tiem 127 laikrakstu izdevēji un 97 žurnālu izdevēji), tad 2020. gadā – 323 izdevēji (210 laikrakstu izdevēji un 113 žurnālu izdevēji). Izdevēju skaits pavisam nedaudz samazinājies 2021. gadā – 313 izdevēji, no tiem 203 laikrakstu izdevēji un 110 žurnālu izdevēji.

Analizējot laikrakstu veidus, redzams, ka lielākā daļa no pieejamā izdevumu klāsta ir pašvaldību informatīvie izdevumi (50%). 18% ir reģionālie laikraksti, 2% – nacionālie laikraksti, bet gandrīz trešā daļa – cita veida laikraksti. Ja 2019. gadā Latvijā tika izdoti četri nacionālie laikraksti, tad kopš 2020. gada tie ir “Latvijas Avīze”, “Diena” un krievvalodīgajai auditorijai paredzētā avīze “Cегодня”, jo laikraksta “Neatkarīgā Rīta avīze” izdevējs “SIA Mediju nams” pieņēma lēmumu pilnībā pāriet tikai uz digitālo formātu.

Pēc tirāžas apjoma pirmo vietu ieņem cita veida laikraksti (43%), kam seko reģionālie laikraksti (24%) un nacionālie dienas laikraksti (22%), pēdējā vietā atstājot pašvaldību informatīvos izdevumus (11%).

3. attēls: Laikrakstu tirāža

Lielāko izdevēju (pēc izdoto laikrakstu numuru skaita) pirmajā trijniekā stabili atrodas izdevniecības SIA “Ventas Balss”, SIA “ADV Service” un A/S “Latvijas Mediji”. Savukārt lielākie žurnālu izdevēji (pēc iznākušo numuru skaita) ir izdevniecības SIA “Rīgas Viļņi”, SIA “Žurnāls Santa” un A/S “Latvijas Mediji”.

Ievērojami lielākā daļa no preses tirgus ir latviešu valodā iznākošie laikraksti (84%), kam seko izdevumi krievu valodā (12%), angļu valodā (~1%), kā arī citās valodās (4%). Līdzīgi kā laikrakstiem, pirmajā vietā ierindojas latviešu valodā izdoto žurnālu piedāvājums (78%), kam seko žurnāli krievu valodā (11%), izdevumi angļu valodā (6%) un citās valodās (5%).

Liela daļa laikrakstu un žurnālu tiek piedāvāti gan drukātā, gan elektroniskā veidā. Reģionālo laikrakstu elektroniskās versijas (2022. gada dati) var abonēt, tās pieejamas lasīšanai arī LNB reģistrētiem lietotājiem, piemēram, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Auseklis”, “Bauskas Dzīve”, “Dzirkstele”, “Ezerzeme”, “Kurzemnieks”, “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, “Rīgas Apriņķa Avīze”, “Stars”. Daļa preses izdevumu izdevēju nodrošina visu drukāto laikrakstu un žurnālu elektroniskās versijas, tomēr ir izdevēji, kas piedāvā tikai drukātos izdevumus.

Izdevniecības Laikraksti Žurnāli Izdevuma forma
Dienas Mediji “Diena”, “SestDiena” “Sporta Avīze” drukāts, elektronisks
Dienas žurnāli   “Citādā Pasaule”, “Ilustrētā Pasaules Vēsture”, “Ilustrētā Zinātne”, “Leģendas”, “Ilustrētā Junioriem”, “Ilustrētā Junioriem Mini” “Dari Pats”, “Dārza Pasaule”, “Dārza Pasaules Bibliotēka” “Veselība”, “Mūsmājas”, “Una” drukāts, elektronisks
Žurnāls Santa “Ievas Padomu Avīze”, “Ievas Padomu Avīzes Brīvā Laika Mīklas” “Astes”, “Annas Psiholoģija”, “Ātrais Mezgls”, “Klubs”, “Ieva”, “Ievas Māja”, “Ievas Virtuve”, “Ievas Dārzs”, “Ievas Mezgls”, “Mezgla Zelta Mīklas”, “Deko”, “Santa”, “Ej”, “Mezgls”, “Pūcīte”, “Pērle”, “Ievas Stāsti”, “Ievas Stāsti Lielās Mīklas”, “Ievas Veselība”, “Privātā Dzīve”, “Mans Mazais”, “Supermezgls”, “Zviedru Mezgls” drukāts, elektronisks
Izdevniecība Rīgas Viļņi “Kas Jauns Avīze”, “Laimīgā Programma”, “Tautas Veselības Avīze” “Kas Jauns”, “Kas Jauns Ekstra”, “Rīgas Viļņi”, “Patiesā Dzīve”, “Laimīgās Mīklas”, “Latvijas Noklusētā Pagātne”, “Dzīvesstāsti”, “Jaunās Mīklas”, “Leģendu Mīklas”, “Lielās Zviedru Mīklas”, “OK!”, “Pastaiga”, “100 Labi Padomi”, “Ko Ārsti Tev Nestāsta”, “Mīklas”, “Likums un Taisnība”, “9 Vīri”, “Retro”, “Sirds Sarunas”, “Дом. Дача. Кухня”, “ Лайма”, “Открыто!” drukāts, elektronisks
Masu Mediju Grupa “Сегодня”, “Сегодня неделя”, “Лавка сканвордов”, “Телек” drukāts
Zīme “Latvijas Mājas Dakteris”, “Латвийские вести”, “Суббота” “Mājas Virtuve”, “Neredzamais Spēks”: laikraksta “Latvijas Mājas Dakteris” pielikums drukāts

Arī augstskolas piedāvā savus preses izdevumus. Lielākoties tie ir zinātniskie žurnāli, kas pieejami gan drukātā, gan elektroniskā formā vai tikai elektroniskā formā, un pieejami tiešsaistē. Piemēram, Latvijas Universitātes žurnāli: “Baltic Journal of English Language, Literature and Culture”, “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”, “Magnetohydrodynamics” (visi drukātā un elektroniskā formā). Rīgas Tehniskās universitātes žurnāli: “The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering” (drukātā un elektroniskā formā), “Complex Systems Informatics and Modeling Quarterly”, “Architecture and Urban Planning” (tikai elektroniskā formā).

Arī bibliotēkas izdod dažādus izdevumus t.sk. periodiskos. Piemēram, LNB piedāvā periodiskos izdevumus e-vidē: “Latvijas izdevējdarbības statistika”, “Latvijas jaunākās grāmatas” “Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbības publiskais pārskats”, “Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunumi”, “Latvijas Nacionālās Bibliotēkas Literatūras Ceļvedis”, “Periodikas rādītājs”. Bauskas Centrālā bibliotēka izdod laikrakstu “100 gadi bibliotēkas” (drukātā formā), Latvijas Neredzīgo bibliotēka – “Bazūne” (drukāts un elektronisks), “Gaisma” (drukāts un elektronisks, MP3 formātā).

Administratīvi teritoriālās reformas ietekme uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem

2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma. Līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā tika izveidotas 43 jaunas pašvaldības. To paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Atbilstoši tam Latvijas Republika iedalīta 7 valstspilsētu pašvaldību teritorijās un 36 novadu pašvaldību teritorijās.

Fakti par Latvijas teritoriālo iedalījumu pēc administratīvi teritoriālā reformas:

  • 15 pašvaldības teritoriālās izmaiņas nav skārušas, jo netika mainītas to robežas – Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Ventspilī, Alūksnes novadā, Gulbenes novadā, Līvānu novadā, Olaines novadā, Salaspils novadā, Valkas novadā, Ventspils novadā un Varakļānu novadā;
  • Jauni novadu nosaukumi, kādi līdz šim nebija – Augšdaugavas, Dienvidkurzemes novadi, Valmieras novads;
  • 25 novadiem nemainās to nosaukumi, tikai teritorija – Aizkraukles, Ādažu, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Ķekavas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Mārupes, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Ropažu, Saldus, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma novadi;
  • Ir 2 novadi, kuru līdzšinējās teritorijas pievienotas citiem novadiem: 3 Aglonas novada pagasti pievienoti Krāslavas novadam, bet Aglonas pagasts pievienots Preiļu novadam; bijušā Inčukalna novada Inčukalna pagasts pievienots Siguldas novadam, bet pilsēta Vangaži – Ropažu novadam.
Latvijas novadu laikraksti

Reformas rezultātā vairs netiek izdoti 70 pašvaldību informatīvie izdevumi. Vairāki izdevumi turpina iznākt kā jaunā novada apkaimju izdevumi, piemēram, “Ērgļu Novada Ziņas” turpina iznākt kā Madonas novada Ērgļu apvienības pārvaldes informatīvais izdevums “Ērgļu Apvienības Ziņas”; “Kārsavas Novada Vēstis” turpinās kā Ludzas novada Kārsavas pilsētas pārvaldes “Kārsavas Vēstis” (Kārsavas pilsētas un apkaimes informatīvais bezmaksas izdevums); “Līgatnes Novada Ziņas” tiek publicētas kā “Līgatnes Ziņas” (Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes informatīvais izdevums); “Priekuļu Novada Vēstis” turpinās kā Cēsu novada Priekuļu apvienības pārvaldes informatīvais izdevums “Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu, Veselavas Pagastu Vēstis”; Ogres novada Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes informatīvais izdevums “Lielvārdes Ziņas” turpina iepriekšējo izdevumu “Lielvārdes Novada Ziņas”.

Citu bijušo novadu pašvaldību informācija tiek publiskota jauno novadu informatīvajos izdevumos, piemēram, “Alojas Novada Ziņas” lasāmas Limbažu novada pašvaldības informatīvajā izdevumā “Limbažu Novada Ziņas”.

Jaunizveidotie novadi kopš 2021. gada nogales vai 2022. gada sākuma izdod jaunus vai turpina iepriekšējos informatīvos izdevumus, papildinot tos ar ziņām par pievienotajām apkaimēm, piemēram, no 2021. gada tiek izdots Dienvidkurzemes novada pašvaldības informatīvais izdevums “Dienvidkurzeme”, Dobeles novada pašvaldības bezmaksas informatīvais izdevums “Dobeles Novada Ziņas”, bezmaksas informatīvais materiāls “Rūjienas Novada Pašvaldības Informatīvais Izdevums”. Kopš 2022.gada “Augšdaugavas Novada Vēstis” turpina izdevumu “Daugavpils Novada Vēstis”.

Preses izdevēju aptaujas par aktivitātēm 2022. gadā un nākotnes iecerēm rezultāti

2022. gada rudenī veikta preses izdevēju aptauja. Aptaujas īstenošanā izmantotas tiešsaistes anketas interneta vidē vietnē “Visi Dati”. Katram respondentam uz elektroniskā pasta adresi tika nosūtīta unikāla saite, lai tiešsaistē aizpildītu aptaujas anketu (kopumā tika izsūtīti 45 aicinājumi piedalīties aptaujā: 25 Latvijas Preses izdevēju asociācijas biedriem, 20 individuālajiem izdevējiem; datu apstrādei un analīzei derīgas bija 20 respondentu sniegtās atbildes).

Preses izdevēju aptauja parāda, ka lielākā daļa izdevēju turpina izdod gan laikrakstus, gan žurnālus drukātā formātā (45%), kā arī šo izdevumu elektroniskās versijas (20%). Salīdzinoši neliels izdevēju skaits izdod elektroniskos žurnālus (10%) un elektroniskos laikrakstus (3%). Tāpat liela daļa aptaujāto izdevusi papildu pielikumus un speciālizlaidumus (17%). Tā, piemēram, izdevniecība “Rīgas Viļņi” ar zināmu regularitāti publicē sabiedriskās dzīves aktuālākajiem notikumiem veltītus speciālizlaidumus. Salīdzinoši mazs izdevēju skaits izvēlējies slēgt laikrakstus vai žurnālus (3%), kā nolēmuši izdevumus apvienot (2%).

Kā viena no tendencēm preses tirgū vērojama atkārtota rakstu pārpublicēšana atsevišķos izdevumos, norādot vai pat izvairoties no autora pieminēšanas. 2022. gadā notikusi arī atsevišķu laikrakstu slēgšana vai apvienošana, tomēr tā nav vērtējama kā vispārēja tendence. Jāmin arī tas, ka savu formātu mainījis Baltijas valstu aktuālajiem politiskajiem un ekonomiskajiem notikumiem veltītais preses izdevumus “The Baltic Times” angļu valodā, kas no laikraksta formāta pārtapis žurnālā. Savukārt Latvijas lielākais laikraksts “Diena” vairs netiek izdots pirmdienās, kā arī samazinājies tā izdoto pielikumu skaits. Pagaidām neviens izdevējs vēl nav pieņēmis lēmumu atjaunot no apgrozības izņemtos periodiskos izdevumus.

4. attēls: Izdevēju aktivitātes

Lielākā daļa aptaujāto nākotnē neplāno nekādas izmaiņas (43%), tomēr daži izdevēji norādījuši, ka mainīs izdevumu iznākšanas biežumu (26%). Tāpat atsevišķi izdevēji iecerējuši izdot elektronisko versiju jau esošam iespiestam laikrakstam vai žurnālam (13%), vai plāno izdot pielikumus vai speciālizlaidumus esošam laikrakstam vai žurnālam (9%). Daļa izdevēju apsver domu izdot jaunu preses izdevumu elektroniskā formātā (9%). Iemesli šādām pārmaiņām lielākoties sakņojas izdevējdarbības izmaksu pieaugumā, bet norādīts arī uz pašvaldību izdevumu negatīvo ietekmi uz mediju tirgu kopumā.

Atbildot uz jautājumu, vai tuvāko divu gadu laikā plānojiet kādu izdevumu slēgt, apvienot ar citu, vai, atjaunot tā izdošanu, lielākā daļa aptaujāto pārliecinoši uzsver, ka izmaiņas neplānojot, tomēr atsevišķos gadījumos varētu izdevumus slēgt, kā iemeslu minot tirāžu samazināšanu un lasītāju skaita kritumu pretstatā piedāvājumam. Atjaunošanas iespēju apsvēris tikai viens izdevējs. Īpaši skeptiskas ir atsevišķu reģionālās preses izdevēju nākotnes prognozes, norādot uz valsts atbalsta nepieciešamību lokālās informācijas aprites nodrošināšanai.

5. attēls: Nākotnes prognozes

Kopumā izdevēju prognozes 2023. gadam viennozīmīgi norāda uz preses izdevumu cenu celšanas tendenci, kas rezultēsies iespiesto preses izdevumu daudzveidības kritumā, kam sekos arī lasītāju intereses mazināšanās. Prognozes brīdina par izdevēju skaita un atsevišķu izdevumu apjoma samazināšanos, tomēr paši izdevēji neuzskata, ka minētie aspekti būtiski ietekmēs konkurenci preses tirgū.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju preses tirgū, izdevēji pieļauj elektronisko izdevumu popularitātes pieaugumu. Neskatoties uz izdevējdarbības sadārdzināšanos, preses izdevēji uzskata, ka iespiestie un elektroniskie izdevumi saglabās līdzvērtīgas pozīcijas. Lai arī elektronisko izdevumu popularitāte saistāma ar ekonomiskajiem apsvērumiem un tehnoloģiju attīstību, katrai piemīt sava specifika, un gados vecākos lasītājus elektroniskās versijas bieži vien neinteresē vai arī ir apgrūtina piekļuve to lasīšanai.

Drukātā preses Latvijā: Enciklopedija.lv

Kas attiecas uz lasītājus interesējošo tēmu loku, vairums izdevēju norāda uz interesi par izklaides presi un ezotēriska rakstura saturu, kas saistāms ar Covid-19 pandēmijas laikā uzplaukušās maģiskās domāšanas fenomenu. Lasītāju vidū vērojama tendence meklēt ātri uztveramu izklaidējoša vai sadzīviska satura informāciju, tomēr vienlaikus pieaug interese arī pēc kvalitatīviem analītiskās žurnālistikas izdevumiem. Samērā nemainīga ir situācija to bērniem paredzēto preses izdevumu klāstā, kuri vēsta par aktuālajām animācijas filmām un rotaļlietām.

Tāpat par stabilu interešu loku stāsta reģionālie izdevēji, uzsverot, ka reģionālās preses lasītājus aizrauj vietējo žurnālistu radītais oriģinālsaturs par lokāliem notikumiem, problēmām un personībām. Stabils savs lasītāju loks ir arī kristīgajai literatūrai. Atsevišķi izdevēji uzsver problēmas ar nozari saistīto kultūras izdevumu nepietiekamajā atbalstā, kas nebūt neveicina šādu izdevumu attīstību vai paplašināšanos.

Laikrakstu un žurnālu tematika

Neraugoties uz finansiāli sarežģīto situāciju kultūras jomā, šīs nozares pārstāvēto izdevēju lasītāju loks ir uzskatāms par samērā stabilu. Tādējādi turpina iznākt lasītāju iecienītais, pārsvarā sabiedrības procesu, kultūras un filozofijas tēmām veltītais žurnāls “Rīgas Laiks”, kā arī latviešu literatūras, publicistikas un vēstures interesantiem radītais literārais žurnāls “Domuzīme”. 2021. gadā jaunas vēsmas izdevējdarbības telpā ienesuši jauni literatūrai, kultūrai veltītie izdevumi, piemēram, žurnāls “Strāva”, tāpat filozofijai veltītais žurnāls “Tvērums”. Stabilu atgriešanos piedzīvojis arī mākslas un literatūras jaunradei veltītais žurnāls “Žoklis”, savukārt 2022. gadā, ar izdevēja Valtera Dakšas gādību, tiek izdots jauns literatūrai veltīts izdevums “Avīzes Nosaukums”. Minētie preses izdevumi veicinājuši jauno dzejnieku un autoru daiļrades atpazīstamību, regulāri iekļaujot saturā, piemēram, jauno dzejnieku veikumu, dažādas kultūras un sociālajai telpai veltītas refleksijas. Ne mazāk nozīmīgi ir Latvijā mazāk pazīstamas ārzemju prozas un dzejas tulkojumi, kas piesaista un paplašina lasītāju loku. 2022.  gadā, sakarā ar Ukrainā notiekošo karadarbību, mākslas un literatūras žurnālos atrodami arī ukraiņu autoru daiļrades tulkojumi, kara pieredzes stāsti.

Pēdējo četru gadu saturiskās tendences parāda, ka lielākais rakstu skaits veltīts ekonomiskajām, politiskajām aktivitātēm un sociāla tipa problēmām dažādā kontekstā. Līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu 2020. gadā, presē pieaudzis ar veselību saistīto rakstu skaits, pievēršoties pandēmijas atspoguļojumam un tās ietekmei uz saistītajām nozarēm, t.sk. tautsaimniecību. Šī tendence vērojama arī 2021. gadā, kad aktīvāk parādījušies tādi raksti, kas veltīti digitālās kultūras jeb e-kultūras uzplaukuma atspoguļojumam pandēmijas laikā. Līdz pat Krievijas iebrukumam Ukrainā 2022. gada 24. februārī, salīdzinoši mazāks rakstu skaits bija veltīts ārpolitikas jaunumiem vai ģeopolitiskajām tendencēm. Savukārt lielākajos žurnālos ierasti atrodamas tēmas, kas saistītas ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku dzīvi un nodarbošanos, tās pārmaiņām Covid-19 laikā, bet 2022.gadā aizvien vairāk ir stāstu saistībā ar Ukrainas karu. Savu aktualitāti nav zaudējuši arī mājsaimniecības tēmām veltītie izdevumi un recepšu žurnāli, tāpat astroloģijas un ezotēriska satura žurnāli.

 

Rakstu sagatavoja:
Gita Mikuda
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliogrāfijas institūts
Turpinājumizdevumu nodaļas turpinājumizdevumu eksperte

Anna Freiberga
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliogrāfijas institūts
Turpinājumizdevumu nodaļas metadatu veidotāja