Ar izglītību IT tiesībzinībās un darba pieredzi valsts sektorā, pievēršoties darba procesa attīstībai, izmaiņu vadībai un klientiem draudzīgu IT risinājumu pārvaldībai, Martins Ēvels ir piedalījies Igaunijas IT politikas veidošanā visaugstākajā līmenī. Vērā ņemama pieredze arī izglītības jomā – vairākus gadus secīgi strādājis par divu Igaunijā lielāko vidusskolu (Tabasalas un Keilas) direktoru, trenē jauniešu florbola komandas, Tartu Universitātē lasa lekcijas par sabiedriskajiem e-pakalpojumiem. 

Latvijas Bibliotēku portāls sveic Igaunijas Nacionālo bibliotēku ar jauno direktoru un pateicas komandai par ātri noorganizētu interviju, lai ar gaidāmajām pārmaiņām, izaicinājumiem un atziņām iepazīstinātu arī Latvijas nozares pārstāvjus.

Jau divus mēnešus esat Igaunijas Nacionālās bibliotēkas direktors. Kā jūtaties?

Jūtos saviļņots, ka esmu pievienojies nozarei, kas piedzīvo tik milzīgas pārmaiņas. Digitālās transformācijas procesā visai bibliotēkas kopienai ļoti lielā mērā sevi ir jāizgudro no jauna. Kopā ar Igaunijas brīnišķīgo profesionāļu kopienu mums tagad ir jārisina izaicinājums padarīt mūsu arvien plašāk digitalizēto saturu pēc iespējas vieglāk un ērtāk pieejamu.

Kas šodien ir bibliotēka? Kāda ir tās loma mūsdienu sabiedrībā? Kāda ir nacionālās bibliotēkas loma?

Iespējams, mūsdienu bibliotēku vislabāk varētu raksturot kā kultūras atpūtas vietu, kur, izmantojot grāmatas vai mākslas darbus, cilvēkiem ir iespēja piekļūt vislielākajam un kvalitatīvākajam stāstu klāstam, kāds vien iespējams, kā arī apgūt jaunas prasmes un izglītojošu saturu, pateicoties gan īpaši veidotajām, gan pasīvām programmām.

Turklāt bibliotēka savā būtībā ir augstas kvalitātes oriģinālo datu mezgls. Aplūkojot to no šāda aspekta, rodas vēl viena milzīga iespēja. Bibliotēku varētu iedomāties kā vidi, kurā, izmantojot mūsu krājumā esošos datus, esošo kultūras slāni varētu apvienot ar jaundarbiem, veidojot “remiksu” kultūru. Bibliotēka kā vieta dialogam vai tiltam starp pagātni un nākotni.

Daudzviet pasaulē nacionālās bibliotēkas kļūst arvien atvērtākas sabiedrībai, radot pievilcīgus pakalpojumus un padarot krājumus pieejamākas, un līdz ar to tradicionālā bibliotēku hierarhija top arvien neskaidrāka. Taču līdztekus nacionālās bibliotēkas normatīvajos aktos definētajiem uzdevumiem šobrīd esam punktā, kur nacionālās bibliotēkas arvien vairāk kļūst par digitālo pakalpojumu un krājumu centriem gan bibliotēku tīklam, gan lasītājiem.

Uzskatu, ka nacionālajai bibliotēkai ir liela atbildība veidot lietotājam draudzīgu un viegli pieejamu digitālo vidi, lai visi esošie un topošie lietotāji varētu piekļūt plašiem nacionālajiem (un nākotnē, iespējams, arī starptautiskajiem) krājumiem. Somijas veiksmes stāsts finna.fi ar vairāk nekā 40 miljoniem apmeklējumu gadā un pavisam nesen atklātā Latvijas digitalabiblioteka.lv apliecina minētās pārmaiņu vēsmas. Igaunijas projekts MIRKO (Mana e-Bibliotēka) vēl ir tikai sākumstadijā, taču mērķis ir līdzināties iepriekšminētajiem veiksmes stāstiem.

Kādu jūs redzat savu potenciālo ieguldījumu Igaunijas Nacionālās bibliotēkas attīstībā? Kādas ir jūsu prioritātes?

Sev esmu izvirzījis mērķi darīt visu iespējamo, lai atbalstītu visu bibliotēku tīklu, tai skaitā nacionālo bibliotēku, lai bibliotēkas kļūtu arvien aktuālākas mūsu iedzīvotājiem. Īsāk sakot, mūsu komanda koncentrējas uz apmeklētāju un izsniegumu skaita pieaugumu, un tas attiecas gan uz klātienes, gan e-pakalpojumiem. Visi pārējie rādītāji galu galā novedīs pie šiem diviem.

Otrs darba aspekts ir spēt nodrošināt Igaunijas bibliotēkām tik kvalitatīvus pakalpojumus, lai pakalpojums pats sevi varētu “pārdot”. Patlaban Igaunijas bibliotēku tīkls joprojām ir nedaudz sašķelts, un iesaistītie diezgan bieži pretojas idejai par centralizētu modeli. Tomēr uzskatām, ka ir grūti pretoties kaut kam, kas objektīvi ir labākais iespējamais risinājums, un tāpēc mums ir jākoncentrē pūles, lai to sasniegtu. Daudz darba šajā ziņā vēl ir priekšā.

Jums ir pieredze moderno tehnoloģiju izstrādes jomā. Kā tas ietekmēs vai palīdzēs jūsu jaunajā amatā? Vai mākslīgais intelekts tiks integrēts Igaunijas Nacionālās bibliotēkas ikdienas darbā?

No iepriekšējās pieredzes IT jomā varu rezumēt, ka mūsdienu tehnoloģijas ir noderīgi instrumenti, bet ar vienu piebildi. Tie ļauj mums pilnībā no jauna izgudrot procesus, ne tik daudz attīstīt jau esošos, un dod unikālu iespēju pilnībā pārveidot veidu, kā strādājam. Ja tehnoloģijas pielieto pareizi, izmantojot labāko praksi un procesā uzdodot sev pareizos jautājumus, rezultāti var būt patiešām ietekmīgi. Cenšoties pārcelt uz digitālo vidi ierastās darba metodes, rezultāti labākajā gadījumā būs vien viduvēji.

Igaunija ir labi pazīstama ar augstas kvalitātes e-pakalpojumiem. Kultūras sfēra mūsu valstī varbūt ir nedaudz iepalikusi (ar dažiem izņēmumiem). Tomēr gūtā pieredze ļauj arī mums likt lietā jau pārbaudītus produktus. Mākslīgais intelekts ir lielisks piemērs – Igaunijas Ekonomikas ministrija ir ieguldījusi lielus līdzekļus “Kratt” stratēģijas īstenošanā, un esam noskaidrojuši un pat pārbaudījuši, kā izmantot mākslīgā intelekta rīkus mūsu labā. Piemēri ir “Bürokratt” un “Mākslīgais intelekts labākai kataloģizācijai un teksta atpazīšanai”, ko esam veiksmīgi izmēģinājuši un secinājuši, ka mākslīgais intelekts spēj uzlabot mūsu pakalpojumu efektivitāti.

Pēdējos gados esat strādājis par skolas direktoru un trenējis arī jauniešu florbola komandu. Kas ir vērtīgākais, ko esi ieguvis, strādājot skolās, un kas jūs iedvesmo jauniešos? Kāda varētu būt saikne starp jauniešiem un nacionālās bibliotēkas darbu?

Īsāk sakot, iedvesmo viss. Jaunība = neierobežotas iespējas. Daudzējādā ziņā jaunieši ir kā balts audekls, un mēs, pedagogi, varam palīdzēt audeklam kļūt par šedevru vai, darot mazāk, cerēt tikai uz labāko.

Darbs ar jaunatni vismaz man ir visvērtīgākā profesionālā pieredze, kādu vien var iegūt. Ir grūti aprakstīt svētlaimi, ko jūtat, kad redzat, ka jaunietis ir guvis labumu no jūsu pūlēm un spēj turpmāk izdarīt labākas izvēles vai darbības. Pedagoģija pēc būtības ir mācīšana makšķerēt tā vietā, lai pasniegtu jau gatavu zivi.

Esmu stingri pārliecināts, ka jaunieši ir vissvarīgākā bibliotēku klientu grupa, jo līdztekus mūsu pašreizējiem lasītājiem viņi ar laiku kļūs par visām pārējām mūsu klientu grupām (pieaugušie, seniori). Tādējādi, veicinot to, lai auditorija uzklausa stāstus, kurus stāstām ar mūsu bibliotēkas pakalpojumiem, galvenokārt grāmatām, ikviens bibliotēku nozarē ir atbildīgs par gudru un zinošu sabiedrību. Jo sabiedrības bagātība ir informācijas bagātība pretstatā informācijas nabadzībai (kas ietver arī informatīvā trokšņa patēriņu un neobjektivitāti medijpratības trūkuma dēļ).

Principā bibliotēkas galvenais izaicinājums ir uzvarēt sacencībā par laiku, jo laiks ir panākumu valūta. Mūsu tiešo konkurentu vidū ir megakorporācijas ar lietotājiem draudzīgiem pakalpojumiem, kuru izstrāde balstīta psiholoģiskos pētījumos un algoritmos. Citu lomu un pakalpojumu vidū nacionālā bibliotēka ir atbildīga arī par mūsu digitālās bibliotēkas izveidi, kurai vajadzētu sniegt lasītājiem augstāku pievienotu vērtību nekā citi iespējamie laikietilpīgie traucēkļi. Ja tas izdosies, mūsu sabiedrības nākotnes bagātība tiks nodrošināta.

Skolu bibliotēkas ir jūtīga tēma Latvijas bibliotēku sistēmā. Skolu bibliotekāri ne vienmēr jūtas piederīgi bibliotēku tīklam. Pasaulē skolu bibliotēkas bieži pat tiek slēgtas. Kāda ir situācija Igaunijā? Kādus iespējamos risinājumus saredzat?

Vietējais līmenis, vai tā būtu skolas vai pagasta bibliotēka, daudzējādā ziņā ir vissvarīgākais līmenis. Vairumā gadījumu tas ir līmenis, kurā lasītājs vispirms kļūst par lasītāju. Pārraujot kādā punktā ciešo tīklu, mēs samazinām “ievades kanālu” skaitu un tādējādi sabojājam sistēmu kopumā.

Tomēr, tāpat kā ar visiem pakalpojumiem, to nepieciešamība ir ļoti cieši saistīta ar pakalpojuma kvalitāti. Ja ir nepietiekams finansējums vai darbaspēks ir nekompetents, lietotāji vienkārši “nobalsos ar kājām”, un tad vietējai pašvaldībai patiešām kļūs politiski viegli slēgt neatbilstošu pakalpojumu sniedzēju.

Paradokss ir tāds, ka, lai patiešām iegūtu izcilu kvalitāti, ir nepieciešams finansējums, un to ir grūti iegūt, ja pakalpojums kādu laiku zaudē savu nozīmi (samazinās lasītāju skaits, izsnieguma skaits utt.). Tātad ātri vien var rasties negatīva spirāle.

Kopumā es nedomāju, ka ir tāda zelta atslēdziņa, kas varētu atrisināt problēmu vispārēji. Tomēr ir labās prakses, no kurām smelties iedvesmu. Slepenā sastāvdaļa ir aizrautība. Pat nenoteiktības apstākļos ar dedzību vien var panākt ļoti daudz. Proaktīva pasākumu rīkošana radīs plašāku interesi, kas savukārt dos lielāku teikšanu vietējā līmenī, un tas savukārt var vainagoties ar finansējuma piešķiršanu, lai uzlabotu situāciju, un tā vietā, lai bibliotēku slēgtu, notiktu tieši pretējais.

Varu padalīties ar piemēru no savas pieredzes. Keilas skolā, kurā strādāju par tās direktoru, ir trīs bibliotēkas (un vairāk nekā 1700 skolēnu) trīs dažādās ēkās. Mums izdevās nolīgt patiesi kaislīgu un profesionālu bibliotekāri Varje Mägi, lai vadītu 1.–4. klašu bibliotēkas nodaļu. Viņa sāka rīkot pasākumus, no sirds pievērsās ikkatram skolniekam, un nebija ilgi jāgaida, kad bibliotēka kļuva pārsteidzoši populāra. Tas piesaistīja manu kā skolas direktora uzmanību, un līdz tam laikam arī skolas bibliotekārei bija jau gatava attīstības vīzija un stratēģija. Rezultātā viņa tagad vada visas trīs skolu bibliotēkas un ir jau ieguvusi daļu nepieciešamā finansējuma, lai bibliotēkas paceltu jaunā līmenī.

Vizualizācija topošajai Igaunijas Nacionālās bibliotēkas ēkai. Attēls no bibliotēkas arhīva

Šobrīd notiek darbs pie Igaunijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības. Tas noteikti ir nozīmīgs notikums. Vai vietējie iedzīvotāji par to runā? Vai ir zināms, kad bibliotēka varētu tikt atvērta lietotājiem? Un kā šobrīd rit bibliotēkas dzīve pagaidu telpās?

Patiešām, rekonstrukcijas projektu var saukt par megaprojektu, jo ēka ar vairāk nekā 45 000 kvadrātmetru ir valstī lielākā sabiedrisko pakalpojumu ēka. Kā jau tas bieži notiek ar tik lielu projektu, tas ir raisījis lielu ažiotāžu. Diemžēl diskusija galvenokārt ir par finansējumu, ne tik daudz par lielisko saturu, kas projektā iekļauts. Iemesls ir tāds, ka sākotnējie budžeta aprēķini ir izrādījušies daudz mazāki nekā pašreizējās izmaksas, kas celtniecības laikā ir ievērojami palielinājušās. Tā kā ir daudz neatbildētu jautājumu par finansējumu, atklāšanas datums vēl nav izziņots.

Ļoti ceram drīz atgriezties mājās un atklāt bibliotēku kā īstenu kultūras pili, tāpēc tas, kur šobrīd atrodamies, tiešām ir vien pagaidu telpas. Galvenās ēkas trūkums nepārprotami ir iedragājis mūsu fizisko pakalpojumu atbilstību, jo lietotāju skaits ir samazinājies par gandrīz 3-4 reizēm, bet par laimi mums kā komandai rokas ir pilnas ar digitālās transformācijas projektiem un aktivitātēm, kas saistītas ar Igaunijas bibliotēku reformu.

Vai bērnībā sapņojāt kļūt par nacionālās bibliotēkas direktoru? Vai jums bija sava mīļākā bibliotēka?

Bērnībā es sapņoju kļūt par sacīkšu braucēju, tā ka… Njā. Tomēr man tuvākā un arī mīļākā bibliotēka, kuru ļoti bieži apmeklēju, tik tiešām bija Igaunijas Nacionālā bibliotēka. Tikai gadu desmitus vēlāk sapratu, ka tā man nozīmē daudz vairāk nekā tikai to, ka ir patiešām lieliska bibliotēka.

 

Interviju sagatavoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka 
anna.iltnere@lnb.lv