IFLA Zaļās bibliotēkas balva: 6 iedvesmojoši projekti 

Kamēr daba patlaban zaļo, plaukst, zied un smaržo un tepat ir gada zaļākais gadalaiks un – lai vienkopus redzētu, cik dažādas un arī viegli īstenojamas ir konkursā izcelto projektu idejas, piedāvājam visus sešu sarunu apkopojumu. Pasaules publisko bibliotēku kartē atzīmējam zaļos punktus no Kijivas līdz Losandželosai, no sēklu bibliotēkas aplikācijas Slovēnijā līdz kopienas ledusskapim Islandē. Intervijas ne tikai atklāj projektu tapšanas impulsus un kopienas atsaucību, bet arī iedrošina ar vārdiem, kas atkārtojas gandrīz katrā no sarunām: mēģiniet, dariet!

Šīgada martā tika publicēti IFLA Zaļās bibliotēkas balvas 2026. gada labākie projekti garajā sarakstā, un kuru katru brīdi tiks izziņoti konkursa finālisti.

1. Sēklu bibliotēka Nova Goricā, Slovēnijā

Ilgtspējība un videi draudzīga domāšana kļūst arvien nozīmīgāka arī bibliotēku darbā, un lielisks piemērs tam ir Frances Bevka publiskās bibliotēkas īstenotā Sēklu bibliotēka Nova Goricā, Slovēnijā. Sēklu bibliotēkas iniciatīva ne tikai veicina vietējo iedzīvotāju izpratni par bioloģisko daudzveidību un pārtikas pieejamību, bet arī piedāvā praktisku iespēju apgūt dārzkopības prasmes un kļūt pašpietiekamākiem. Kopš Sēklu bibliotēkas atvēršanas tā ir guvusi lielu atsaucību un iedvesmojusi arī citas bibliotēkas Slovēnijā un ārpus tās.

Sāciet ar to, kas ir nepieciešams jūsu kopienai. Nav vajadzīgs liels budžets, lai sāktu.

ENSULIB sekcijas pārstāve un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra (BAC) bibliotēku attīstības eksperte Kristīne Deksne par slovēņu projektu saka: “Frances Bevka publiskās bibliotēkas iniciatīva nav tikai sēklu bibliotēka! Tā ir ļoti nozīmīga, jo palīdz ne tikai saglabāt ģenētisko materiālu no augiem, kas ir īpaši piemērojušies vietējiem apstākļiem un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību, bet tā ir arī svarīga kultūrvēsturiskā aspektā – šajās sēklās tiek saglabātas vietējās tradīcijas, kultūra, zināšanas un identitāte. Svarīgi, ka sēklu bibliotēkas lomu izprot un procesā aktīvi iesaistās kopiena, tādejādi veicinot kopienas sadarbību, saliedētību un dodot impulsu arī citiem. Frances Bevka publiskā bibliotēka īsteno globālo izglītību, palīdzot savas kopienas locekļiem izvērtēt skatu uz pasaules notikumiem un iespējām tos ietekmēt. Šī iniciatīva arī parāda, ka ikvienai idejai, kas sākotnēji ir kā maza sēkliņa, nokļūstot auglīgā augsnē ir potenciāls izaugt, kļūt par krāšņu augu un dot augļus.”

Lasīt interviju ar Frances Bevka publiskās bibliotēkas pārstāvi Anu Kosiču

2. Apputeksnētāju dārzs Losandželosā, ASV

Echo Park filiālbibliotēkas iniciatīvas galvenais mērķis ir iedvesmot Losandželosas publisko bibliotēku tīkla visas iesaistītās puses – darbiniekus, apmeklētājus un plašāku sabiedrību – aktīvāk atbalstīt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, apputeksnētāju dārzu izveidi un ilgtspējas principu ieviešanu kopienas dzīvē. Balstoties uz sākotnējo WiLiHaLA dārza projektu, bibliotēkas komanda arvien turpina paplašināt dārza teritoriju un attīstīt izglītojošas aktivitātes, kas veicina sabiedrības izpratni par augsnes veselību, ūdens taupīšanu, atjaunojamo enerģiju, bioloģisko daudzveidību un apputeksnētāju nozīmi. Tiek plānota arī izglītojošu video materiālu izveide un ekskursiju ieviešana, kur dārza norises papildinās informatīvas norādes, ļaujot apmeklētājiem interaktīvā veidā iepazīt ilgtspējas principus. Šis projekts ir nozīmīgs, jo apputeksnētāji (bites, lapsenes, dienastauriņi, naktstauriņi u.c.) ir būtiski pārtikas ražošanā un augu vairošanās procesos arī pilsētvidē. Tie veicina augsnes veselību, uzlabojot tās struktūru, ūdens apriti, skābekļa apmaiņu un bioloģisko daudzveidību.

Sāciet ar mazumiņu. Sāciet ar skaidru vīziju un plānu, kā paplašināties. Ziniet savu “kāpēc” un vienkārši sāciet. Tam nav jābūt perfektam – projektu vienmēr var uzlabot.

ENSULIB sekcijas pārstāve un LNB BAC bibliotēku attīstības eksperte Kristīne Deksne par amerikāņu projektu saka: “WiLiHaLa projekts ir aizraujoša iniciatīva, kas veicina zaļo zonu izveidi un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Losandželosā. Kopumā WiLiHaLa dārza projekts labvēlīgi ietekmē kopienas iesaisti dabas aizsardzībā un ilgtspējīgā dārzkopībā, rosinot zaļo zonu izveidi dažādās tam iespējamās un līdz šim neizmantotās vietās – uz balkoniem, terasēm, neizmantotās dārza teritorijās u.c. Šis ir pierādījums tam, ka pat mazas izmaiņas vidē un telpu iekārtojumā maina atmosfēru bibliotēkā un ietekmē bibliotēkas raksturu, kā arī veicina bibliotēkas darbinieku un kopienas iedzīvotāju paradumu maiņu. Man simpatizē sistemātiskā “soli pa solim” pieeja, kas saistīta ar mērķtiecīgu plānošanu un ir palīdzoša ierobežota un neliela budžeta apstākļos. Šī iniciatīva pierāda, ka ikviena bibliotēka VAR, ja vien ir vēlme un vīzija!”

Lasīt interviju ar Echo Park filiālbibliotēkas atbalsta organizācijas Friends of Echo Park Library prezidentu Džeimsu Kastiljo 

3. Dārzs augiem un lasītājiem Bijeļinā, Bosnijā un Hercogovinā

Bibliotēkas loma sabiedrībā bieži saistās ar mierīgām lasītavām un grāmatu plauktiem, taču Filipa Višņiča Nacionālās bibliotēkas projekts “Dārzā starp augiem un grāmatām” pierāda, cik plaša un dzīvīga var būt bibliotēkas misija ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Projekts parāda, kā bibliotēka var kļūt par vides izglītības platformu, turklāt jebkura vecuma auditorijai. Sadarbībā ar ainavu arhitektes Biljanas Driņičas iniciatīvu “Mazie dārznieki” ir radīta zaļā “laboratorija”, kur bērni un pieaugušie mācās, strādā un lasa zem klajas debess.

Esiet drosmīgi: IAM mērķu kontekstā sliktu ideju nav, jo pat niecīgākais ieguldījums padara mūs par daļu no nākotnes, ko paši vairs nepiedzīvosim. Mēs tajā ieguldām šodien, šeit un tagad.

ENSULIB sekcijas pārstāve un LNB BAC bibliotēku attīstības eksperte Kristīne Deksne par projektu saka: “Aizvien biežāk redzam iniciatīvas, kas pārkāpj tradicionālo bibliotēku robežas. Un tieši šādos gadījumos, kad bibliotēkas savā darbā iekļauj vides un ilgtspējas dimensiju, visbiežāk dzimst patiesi radošas un iedvesmojošas idejas. “Dārzā starp augiem un grāmatām” ir lielisks piemērs tam, kā sirdsdarbs spēj radīt reālu, taustāmu, pozitīvu ietekmi. Šajā projektā mani ļoti patīk tas, ka bibliotēka kļuvusi par platformu, kur mijiedarbojas daba, cilvēks un grāmata. Saikne ar dabu tiek apvienota ar lasīšanu, radot vietu izziņai un iztēlei. Esmu novērojusi, ka cilvēki dabā kļūst mierīgāki, atvērtāki, pozitīvāki. Daba ir iekļaujoša vide, dabā vieta atrodas gan krāšņajām puķēm, gan smalkiem stiebriņiem. Un tāpat ir arī cilvēkiem – mums visiem ir vieta šajā pasaulē. Un ja bibliotēka spēj radīt vidi, kur ikviens jūtas pieņemts, kur izzūd robežas, tad šāda kopā būšana un darbošanās rada spēcīgu kopienas izjūtu, un tas ir absolūti skaisti. Atzinīgi vērtēju izvēlēto mērķgrupu, jo tieši tajā vecumā bērni ir visziņkārīgākie un ir gatavi stundām pētīt katru skudriņu, katru puķīti. Un jāatzīst, ka šī iniciatīva demonstrē arī lielisku pieeju lasīšanas veicināšanai, tā ir dabiska, rotaļīga un patiesa. Esmu sajūsmā par iniciatīvas īstenotāju degsmi, viņu aizrautību un domāšanas veidu. Šajā gadījumā bibliotēkas darbinieks tiešām ir galvenais resurss un projekta sirds, un tieši tāpēc šis projekts ir tik spēcīgs. Šāda pieeja nav tikai par bibliotēku, tā ir daļa no lielāka stāsta par atbildību, iesaisti un kopradi.”

Lasīt interviju ar Filipa Višņiča Nacionālās bibliotēkas bibliotekāri Jelenu Kalajdžiju

4. Ekoloģiskā telpa un ozolu stādīšanas iniciatīva Kijivā, Ukrainā

Ceturtā intervija ir no Kijivas Ukrainā, kur Priorkas Bērnu bibliotēka īsteno projektu “Ekoloģiskā telpa “Zaļā bibliotēka: meklējot eko-varoņus un izeju no ekoloģiskās krīzes”. Bibliotēkas projekts ir īpašs arī ar to, ka tas turpinās kara apstākļos – Krievijas agresija ir smagi skārusi Ukrainu, un tā ne tikai iznīcina cilvēku dzīvības un infrastruktūru, bet arī nodara milzīgu postu videi. Spītējot smagajiem apstākļiem, bibliotēka kļuvusi par vietējo vides izglītības un kopienas līdzdalības centru, kas veicina bērnu un jauniešu izpratni par ilgtspējību un ikdienas paradumu maiņu. Priorkas Bērnu bibliotēka, sadarbojoties ar brīvprātīgajiem, sabiedriskajām organizācijām un ekoloģiskām iniciatīvām, izveidojusi inovatīvu ekoloģisko telpu ar eko-dizainu, kur bērni var mācīties, lasīt, piedalīties meistarklasēs un videi draudzīgās akcijās. Bibliotēka regulāri rīko vides izglītības pasākumus parkā, sadarbojas ar kustību “Vecie ozoli”, audzējot un stādot jaunus ozolus, kā arī īsteno radošus projektus, kas apvieno mākslu un ekoloģisko domāšanu.

Mūsu pieredze rāda, ka panākumus iespējams gūt arī bez lieliem finanšu ieguldījumiem – galvenais ir sapņot, ticēt un rīkoties. Pārmaiņām vajadzīga tikai vēlēšanās. Sāciet ar sevi, rādiet piemēru citiem, mainiet ikdienas ieradumus, samaziniet izdevumus, taupiet resursus, atrodiet domubiedrus.

ENSULIB sekcijas pārstāve un LNB BAC bibliotēku attīstības eksperte Kristīne Deksne par projektu saka: “Šis projekts atspoguļo Priorkas Bērnu bibliotēkas komandas dziļo tēmas un situācijas izpratni, un vēlmi šīs zināšanas nodot tālāk, “ievelkot” ekoloģijas un zaļo bibliotēku kustībā kopienu un citus bibliotekārus. Priorkas Bērnu bibliotēkas pieredze vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir virzīties uz priekšu soli pa solim, vienlaikus veidojot sabiedrības izpratni un pamazām uzlabojot ikdienas paradumus. Tāpat ir jūtama bibliotēkas vadītājas un visas komandas patiesā vēlme strādāt, lai panāktu progresu un veicinātu pozitīvas pārmaiņas. Būtisks veiksmes faktors gan šajā projektā, gan ilgtspējas darbā kopumā, ir sadarbība ar dažādiem partneriem – dažādu jomu ekspertiem, vides un sociālās jomas organizācijām, biedrībām, brīvprātīgajiem utt. Vēlos pateikt lielu paldies Priorkas Bērnu bibliotēkas komandai par nozīmīgo darbu un ieguldījumu sava reģiona un kopumā visas Ukrainas vides saglabāšanā. Šis projekts ir arī atgādinājums ikvienam no mums, ka katra mazā ikdienas darbība, sašķirotais atkritums, ietaupītais resurss, ilgtspējīgāka materiāla izvēle un citas mūsu ikdienas rīcības un lēmumi, ir no svara.”

Lasīt interviju ar Priorkas Bērnu bibliotēkas direktori Hannu Kobecu

5. Ēdenes bibliotēka Pāderbornā, Vācijā

Ēdenes bibliotēka ir izcils piemērs tam, kā vēsturisku arhitektūru iespējams savienot ar mūsdienīgu ilgtspējas pieeju. Bibliotēka atjaunoja ap 460 gadiem senu ēku, izmantojot pārstrādātus materiālus un ražošanas atlikumus mēbeļu izgatavošanai. Tās darbība balstīta uz dalīšanās ekonomikas principiem – te darbojas sēklu bibliotēka, pārtikas apmaiņas programma, apģērbu apmaiņas stends un lietu bibliotēka.

Šajā bibliotēkā nav pastāvīga personāla – viss notiek pašapkalpošanās režīmā. Visas mēbeles ir izgatavotas no ilgtspējīgiem materiāliem, un telpas ir brīvi pieejamas ikvienam. Mēs pilnībā uzticamies cilvēkiem.

ENSULIB sekcijas pārstāve un LNB BAC bibliotēku attīstības eksperte Kristīne Deksne par projektu saka: “Ilgtspējai ir dažādas dimensijas, tā ir ļoti daudzšķautņaina, un katram no mums ir savi aspekti, kas ir īpaši tuvi un būtiski. Man Ēdenes bibliotēka ir ilgtspējas paraugs – ne ko pielikt, ne atņemt. Jau pats fakts, ka tik veca ēka tiek “atdzīvināta” un atkal piepildīta ar cilvēkiem un dzīvīgumu, ir ilgtspējīgas plānošanas pamatā. Tas, kas, manuprāt, šo ilgtspējas iniciatīvu atšķir no daudzām citām, ir ļoti lielā uzticēšanās kopienai un ļaušanās. Šo noteikti nevar saukt par tradicionālu bibliotēku, bet šāda veida elastība rada vietu visiem lietotājiem un, tikai paplašina tradicionālās bibliotēkas funkcijas un priekšrocības. Uzskatu, ka tas ir lieliski, ka kopiena var ne tikai apmeklēt bibliotēku, bet piedalīties tās veidošanā – kopienas iedzīvotāji ir tās īstie saimnieki. Ēdenes bibliotēka noteikti ir manā apmeklējamo bibliotēku sarakstā un ļoti ceru, ka kādu dienu man būs iespēja to visu redzēt savām acīm un tvert ar savām sajūtām.”

Lasīt interviju ar Pāderbornas pilsētas bibliotēkas direktori Katrīnu Štrotu

6. Kopienas ledusskapis Akureiri, Islandē

Akureiri reģionālās bibliotēkas īstenotais projekts “frísskápur” (islandiešu valodā) jeb “freedge” (angļu valodā) – no vārdiem “par brīvu” (free) un “ledusskapis” (fridge) – ir kopienas ledusskapja iniciatīva, kuras mērķis ir samazināt pārtikas izšķērdēšanu un vienlaikus stiprināt vietējo kopienu. Ledusskapis, kas atrodas pie bibliotēkas un ir pieejams visu diennakti, darbojas pēc vienkārša principa – ikviens var atnest pārtiku, kas citādi varētu nonākt atkritumos, un ikviens to var arī paņemt. Projektā iesaistās gan iedzīvotāji, gan vietējie uzņēmumi, veicinot dalīšanās kultūru un savstarpēju atbalstu.

Svarīgākā mācība ir vienkārši pamēģināt. Ja jums rodas ideja ilgtspējības projektam, vienkārši īstenojiet to. Ja nepamēģināsiet, jūs nekad neuzzināsiet, vai tas darbojas.

ENSULIB sekcijas pārstāve un LNB BAC bibliotēku attīstības eksperte Kristīne Deksne par projektu saka: “Akureiri reģionālās bibliotēkas iniciatīva “frísskápur” ir ļoti iedvesmojošs piemērs tam, kā bibliotēka var kļūt par praktisku ilgtspējas un kopienas sadarbības platformu. Šis projekts lieliski parāda, ka bibliotēku loma ilgtspējīgas attīstības veicināšanā neaprobežojas tikai ar informācijas sniegšanu – bibliotēkas var būt arī vieta, kur notiek reāla rīcība, kas samazina pārtikas izšķērdēšanu un vienlaikus stiprina kopienas savstarpējo uzticēšanos. Šīs iniciatīvas burvība ir tās vienkāršībā un pieejamībā. Projekts ir sācies ar ļoti nelieliem resursiem, bet ar spēcīgu kopienas iesaisti, kas ir viens no galvenajiem ilgtspējīgu iniciatīvu veiksmes faktoriem. Bibliotēkām nav jāgaida ideāli apstākļi vai lieli resursi, lai uzsāktu ilgtspējas iniciatīvas. Bieži vien pietiek ar vienu ideju, nelielu eksperimentu un atvērtību sadarbībai ar savu kopienu. Tieši šādi projekti palīdz bibliotēkām kļūt par aktīvām ilgtspējīgu pārmaiņu veidotājām. Un, noslēdzot šo interviju sēriju, galvenais vēstījums, ko vēlos nodot Latvijas bibliotēkām un bibliotekāriem – ir vērts pamēģināt!”

Lasīt interviju Akureiri reģionālās bibliotēkas projektu vadītāju Hronu Sofiju Bjorgvinsdotiru

www.ifla.org/the-green-library-website

Aicinām lasīt:

Bibliotēku portāla sadaļa “Ilgtspējīgas attīstības mērķi”
Zaļie bibliotēku projekti Latvijā
Kas ir Zaļā bibliotēka? IFLA ENSULIB definīcija
Intervija ar labākā Zaļās bibliotēkas projekta 2022 īstenotājiem Parīzē
Paziņoti laureāti IFLA ENSULIB konkursā par gada labāko Zaļo bibliotēku un Zaļās bibliotēkas projektu 2024
Paziņoti 10. IFLA Zaļās bibliotēkas balvas 2025 finālisti
IFLA Zaļās bibliotēkas balva 2026: aicinājums iesniegt pieteikumus
Klajā nācis “Literatūras ceļveža” speciālnumurs: Ilgtspējas lasītava
Zaļā bibliotekāra rokasgrāmata: simfonija ilgtspējas mažorā

Apkopojumu sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
LNB Bibliotēku attīstības centrs
portals@lnb.lv