Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
No šā gada 3. novembra līdz 30. novembrim Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) ikvienam interesentam būs iespēja aplūkot Kultūras ministrijas rīkotā ideju konkursa par Radošā kvartāla Miera ielā attīstību iesniegtos pieteikumus jeb projektu izstrādātās vizuālās vīzijas.
Radošais kvartāls Miera ielā 58 nākotnē plānota kā vieta kultūras un radošo industriju sinerģijai, kā arī atbalsta un izglītības centrs radošo industriju pārstāvjiem no visas Latvijas.
LMA rektors, profesors Aleksejs Naumovs atzīmē, ka šādi radošie un kultūras kvartāli, kas Eiropā guvuši plašu atzinību un panākumus, piedāvā daudz iespēju radošo nozaru attīstībai ilgtermiņā un individuālu talantu izkopšanai. LMA ir gandarīta par iespēju sniegt studentiem un ikvienam apmeklētājam iespēju iepazīties ar ideju konkursa darbiem un ir ieinteresēta turpmākā sadarbībā Radošā kvartāla attīstības ietvaros, kļūstot par atbalsta punktu jaunu ideju un projektu izstrādē un īstenošanā.
Konkursa laureātu darbi iepriekš tika izstādīti tirdzniecības centrā “Galleria Riga” Dzirnavu ielā, taču tagad visi 12 konkursa pieteikumi būs aplūkojami LMA 2. stāva vestibilā darba dienās no plkst. 10:00 – 18:00. Ieeja izstādē bez maksas.
Radošā kvartāla attīstībai tiks veidota uzraudzības padome no Kultūras ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un augstskolu pārstāvjiem, piesaistīs konsultantus no citiem Eiropas radošo industriju centriem, lai palīdzētu izstrādāt ilgtspējīgu Radošā kvartāla apsaimniekošanas vīziju. Lai izstrādātu ilgtspējīgu Radošā kvartāla attīstības plānu, ir izveidota atvērta darba grupa uzvarētāju komandas “Stacija” līdera Oļega Ņikitina vadībā.
Kvartālu paredzēts attīstīt kā daudzfunkcionālu un inovatīvu kultūras un radošo industriju pārstāvju mājvietu, radošās uzņēmējdarbības telpu, kultūras un radošās izglītības vietni, kā arī sabiedrībai kopumā atvērtu un pieejamu kultūras un radošuma centru, tā pildot sociālu un dzīves kvalitāti uzlabojošu funkciju. Konkursā savu ideju varēja iesniegt jebkura juridiska vai fiziska persona vai to grupas.
Kultūras ministrijas rīkotajā ideju konkursā par Radošā kvartāla Miera ielā attīstību pirmo vietu ieguva projekts “Stacija” (autori – Oļegs Ņikitins, Liene Kuplā, Fions Dobins, Nataļja Doždeva un Aleksejs Birjukovs). Konkursā tika piešķirtas trīs otrās vietas: projekta “Izdzīvošanas laboratorija” autoru grupai Sandrai Muižniecei, Asnatei Bočkis, Ilgvaram Gravniekam. Tāpat otrā vieta tika piešķirta projektam “Nemiernīca” – Kristapam Gulbim un Ilze Miķelsonei, kuru idejas priekšlikumu izstrādāja biedrība “Pilsoniskās iniciatīvas centrs” un SIA “Taktila” sadarbībā ar biedrību “Lauska”, biedrību “Karogs”, biedrību “Papardes zieds” un Solvitu Rūju. Otro vietu ieguva arī projekta “Maikapara fabrika” izstrādātāji SIA “Pakalpojumu dizains” – Mantens Devrīnts (Manten Devriendt), Liene Jākobsone, Emīls Rode.
