Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Ropažu novada Zaķumuižas bibliotēkas vadītāja Ilze Blaua.
Jau pavisam drīz, 2024. gada 8. maijā, LKA Latvijas Kultūras koledža vērs savas durvis, lai dotu iespēju visiem interesentiem gūt priekšstatu par to, kādas profesijas var apgūt kultūras un radošajās industrijās.
No 2024. gada 13. līdz 18. maijam Latvijā noritēs Digitālā nedēļa. Latvijas Nacionālā bibliotēka aktīvi iesaistās e-prasmju veicināšanā un 14. maijā aicina interesentus uz vebināru, lai iepazīstinātu ar Latvijas elektronisko resursu piedāvājumu. Pasākums notiks tiešsaistē platformā ZOOM no 12.00–15.30.
2024. gada 17. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notiks tematisks pasākums “Latīņu drukas aizlieguma atcelšana Latgalē – 120”, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) informē, ka pirmo reizi vairāk nekā puse no oficiālajiem pārskatiem par valstu centieniem īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kas iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijā, attiecas uz bibliotēku ieguldījumu.
2023. gada jūlijā IFLA ir publicējusi ziņojumu “Bibliotēkas brīvprātīgajos nacionālajos pārskatos 2023” (Libraries in Voluntary National Reviews 2023). Ziņojumā tiek analizēti pārskati no 36 valstīm, kuras jau paguvušas šīgada pārskatus iesniegt, pētot, kā tiek atspoguļots bibliotēku pienesums.
No Baltijas valstīm ir pārstāvēta Lietuva. Latvija un Igaunija šīgada ziņojumā neparādās. Latvija savu pārskatu sniedza 2022. gadā un pagājušā gada IFLA ziņojumā tika bagātīgi pieminēta. Igaunija līdz šim pēdējo pārskatu iesniedza 2020. gadā.
Par IAM
lgtspējīgas attīstības jēdziens definēts 1987. gadā Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā “Mūsu kopējā nākotne” (Report of the World Commission on Environment and Development: Our Common Future) un starptautiski tiek lietots kopš 1992. gada ANO konferences Riodežaneiro “Vide un attīstība”, kur tika pieņemts “Rīcības plāns 21. gadsimtam” (Agenda 21). Ilgtspējīgas attīstības pamatideja aicina nodrošināt šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai.
2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā tika pieņemta rezolūcija Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam jeb Dienaskārtība 2030 (Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development, Agenda2030). Tā nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (The Sustainable Development Goals) un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. IAM tiek līdzsvaroti trīs dimensijās: ekonomika, sociālie aspekti un vide. IAM turpina Tūkstošgades attīstības mērķu (Millenium Development Goals) uzsākto darbu.
IAM ir aktuāli visām valstīm un sasniedzami tikai kopīgiem spēkiem, vienlaikus daļa no IAM lielā mērā saskan arī ar valstu nacionāla līmeņa izaicinājumiem un mērķiem.
Bibliotēkas atbalsta un veicina ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu ar bibliotēku sniegtajiem pakalpojumiem, veidojot drošu un iekļaujošu vidi un telpu ikvienam, nodrošinot piekļuvi visa veida un satura informācijas resursiem, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (t. sk. datoriem un internetam), piedaloties sabiedrības izglītošanā, veicot kultūras mantojuma apzināšanu, uzkrāšanu un saglabāšanu, zināšanu pārnesi, lasīšanas un rakstpratības veicināšanu utt.
Kopš 2015. gada bibliotēku lomu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā aktualizē un akcentē IFLA. Daudzi IFLA programmas “Starptautiskā bibliotēku interešu aizstāvības programma” (International Advocay Program, IAP) projektu konkursa projekti un semināri ir veltīti tieši darbam ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. 2017. gada Pasaules bibliotēku un informācijas kongresā (World Library and Information Congress, WLIC) tika atklāta IFLA Pasaules bibliotēku karte (Library Map of the World), kuras viena sadaļa veltīta ilgtspējīgas attīstības mērķu stāstiem. IAM stāsti parāda, kā bibliotēkas dažādās valstīs dod ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un darbojas kā partneri vietējo attīstības vajadzību apmierināšanā.
Vairāk par IAM un bibliotēkām, kā arī Latvijas bibliotēku iesaisti lasiet Bibliotēku portāla sadaļā “Ilgtspējīgas attīstības mērķi”, aicinām apmeklēt arī Ilgtspējīgas attīstības mērķu tīmekļvietni un vietni latviski.
Vairāk par IFLA Pasaules bibliotēku karti, kuru koordinē latviete Kristīne Pabērza-Ramiresa, lasiet intervijā.
Informāciju, izmantojot IFLA preses relīzi un Bibliotēku portāla publikācijas, sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
portals@lnb.lv
