Četru dienu foruma programma piedāvāja ieskatu Ukrainas kolēģu šobrīd aktuālajos jautājumos un atklāja daudzas paralēles ar Eiropas bibliotēkām. Tēmas ietvēra kultūras nozīmi kara laikā; kultūru, literatūru un bibliotēkas kā nacionālās drošības sastāvdaļu; bibliotēku lomu digitālajā pratībā, kopienas noturības stiprināšanā un atveseļošanās atbalstā; atmiņas trajektoriju bibliotēku dimensijā, tostarp bibliotēkas kā atmiņas vietas un to pieredzi Krievijas Federācijas kara noziegumu dokumentēšanā; bibliotēku un informācijas izglītības nākotnes perspektīvas (jauni standarti un kompetences, jauni izaicinājumi un normas); bibliotēkas mākslīgā intelekta laikmetā (tiesības, tehnoloģijas, inovācijas); lasīšanas tendences sabiedrībā.

Māra Jēkabsone

Foruma sesijā “Eiropas bibliotēku attīstības trajektorijas” 17. septembrī EBLIDA ELAN Kultūras diplomātijas ekspertu grupas priekšsēdētāja, Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Jēkabsone akcentēja tēmu “Bibliotēkas un demokrātija: iespējas, pienākumi, kompromisi”. Prezentācijā galvenā uzmanība tika pievērsta bibliotēku lomai demokrātijas veicināšanā un aktīvai un proaktīvai bibliotekāru attieksmei un atbildībai šajā procesā. Tika demonstrēti Latvijas bibliotēku piemēri un akcentēti arī diskutabli un neērti jautājumi, piemēram, vai demokrātijai ir robežas.

Katrīna Kukaine

EBLIDA izpildkomitejas locekle, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine iepazīstināja Ukrainas kolēģus ar nesen publicēto Eiropas Savienības Atvērtās koordinācijas metodes ziņojumu “Eiropas stiprināšana ar publisko bibliotēku starpniecību”, izceļot tā aktualitāti Ukrainas bibliotēkām un valsts bibliotēku sektora attīstībai. Ziņojums tika atzinīgi novērtēts kā noderīgs resurss, tostarp saistībā ar Ukrainā notiekošo darbu pie bibliotekāru ētikas kodeksa pārskatīšanas.

Sesijā tika arī pētīts, kā Eiropas bibliotēkas reaģē uz digitālo transformāciju un plašākiem sociāliem, informatīviem un ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Diskusijās tika pievērsta uzmanība bibliotēku pieaugošajai lomai kā uzticamām informācijas telpām, kopienu centriem un partneriem valdībai, pašvaldībai un pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī tam, cik svarīga ir brīva piekļuve zināšanām un noturīgas bibliotēku ekosistēmas.

Ikrīta klusuma minūte kritušo piemiņai

Vizītes pirmajā dienā plkst. 9.00 Latvijas kolēģi pievienojās Ukrainas kolēģiem, ik rītu klusuma minūtē visai valstij ieturot pauzi kritušo godināšanai. Šo brīdi ukraiņu bibliotekāri izmantoja arī, lai demonstrētu plakātus, kuros nosodīti uzbrukumi Ukrainas kultūrai un uzsvērta kultūras loma miera un demokrātijas uzturēšanā.

Māra Jēkabsone piedalījās vienā no foruma paralēlajām sesijām Ļvivas Amerikāņu namā “Grāmatas bibliotēkām: atlase un atbildība”, gūstot tiešu ieskatu jautājumos, kas kara apstākļos visvairāk skar Ukrainas bibliotekārus. Krievijas Federācija realizē apzinātu Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšanu – ar mērķtiecīgiem uzbrukumiem tiek iznīcināti ne tikai kultūras pieminekļi, bet arī bibliotēkas un izdevniecības kopā ar to krājumiem un infrastruktūru. Krievijas uzbrukumu rezultātā Kijivā un Harkivā izvietotajām loģistikas noliktavām 2026. gada jūlijā un augustā vien sadega vairāk nekā 14 miljoni grāmatu no gandrīz visām Ukrainas izdevniecībām. 2026. gada 1. augustā Krievijas droni uzbruka izdevniecības “Ranok” automatizētajam loģistikas centram, kas kalpoja arī kā “KnygoLand” ķēdes izplatīšanas centrs. Šis uzbrukums iznīcināja vairāk nekā 8 miljonus grāmatu, tostarp aptuveni 600 000 mācību grāmatu, kuras bija paredzētas skolēniem mācību gada uzsākšanai. Diemžēl, vienkārši darot savu ikdienas darbu, dzīvību zaudējuši arī daudzi bibliotekāri. Foruma norises vietā bija iekārtota izstāde, kas veltīta vairākiem kara laikā dzīvību zaudējušiem bibliotekāriem.

Vizītes otrajā dienā EBLIDA ELAN Kultūras diplomātijas ekspertu grupas pārstāves apmeklēja divas bibliotēkas Ļvivā, lai tuvāk iepazītu Ukrainas bibliotēku darbu kara apstākļos.

Ļvivas Mākslas bibliotēka ir viena no 49 Ļvivas pilsētas bibliotēku tīkla filiālbibliotēkām. Tā ir konceptuāla bibliotēka, kas veltīta mākslai, kultūras mantojumam un literatūrai. Dienā tā uzņem aptuveni 20 apmeklētājus, un tajā ir 3000 pastāvīgo lasītāju. Bibliotēka maksimāli izmanto savu iekārtojumu atjaunotā jūgendstila dzīvoklī un tās tuvumu mākslas skolām, galerijām un grāmatnīcām pilsētas mākslinieciskajā kvartālā, kur tā atrodas. Bibliotēka ir gan miera sala, kur apmeklētāji var lasīt, pētīt vai klausīties dzeju kasetēs, gan rosīga pasākumu, izstāžu, lasīšanas priekšnesumu un koncertu norises vieta.

Ļvivas reģionālā bērnu bibliotēka ir nozīmīgs reģionālais bērnu literatūras centrs, kas apkalpo ne tikai ģimenes, bet arī studentus un pētniekus, kurus interesē bērnu literatūras attīstība un lasīšanas veicināšana Ukrainā. Bibliotēka atrodas vēsturiskās Ļvivas sirdī un uzņem ap 200 apmeklētāju dienā. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā lasītāju skaits ir gandrīz dubultojies, jo bibliotēka tagad apkalpo arī no Ukrainas austrumu reģioniem pārvietotās ģimenes. Bibliotēku speciālisti īpaši uzsver tehnoloģiju lomu jauno lasītāju piesaistē, piedāvājot programmēšanas nodarbības jau no piecu gadu vecuma, Lego robotiku, makerspace pakalpojumus un STEM laboratoriju. Bibliotēkas pakalpojumos ieviesti arī mākslīgā intelekta asistenti, un bibliotēkas katalogs ir īpaši pielāgots bērnu auditorijai. Diemžēl bibliotekāriem ikdienas darbā nākas saskarties ar gaisa trauksmes signāliem, kas nozīmē uzņemties atbildību ne tikai par saviem kolēģiem, bet arī apmeklētājiem, īpaši bērniem. Kara klātbūtne bija jūtama arī bibliotēkā ierīkotajā maskēšanās tīklu izgatavošanai veltītajā stūrītī, kur šos tīklus darina gan bibliotekāri, gan apmeklētāji.

Ukrainas bibliotēkas cīnās ar finansējuma trūkumu grāmatām, un daudzu bibliotēku telpu stāvoklis ir kritisks. Arī kara laikā ir svarīgi turpināt atjaunot un attīstīt bibliotēku infrastruktūru un saturu. Tomēr vislielākā nepieciešamība ir stiprināt pašus bibliotekārus – viņu kompetences, noturību un pārliecību turpināt darbu pastāvīgas trauksmes un draudu apstākļos.

Ukrainas bibliotekāri augstu novērtēja EBLIDA ELAN Kultūras diplomātijas ekspertu grupas pārstāvju piedalīšanos forumā un uzsvēra, ka starptautiskais atbalsts viņiem ir ļoti svarīgs, jo tas uztur viņu profesionālo pārliecību un liek justies piederīgiem Eiropas bibliotēku kopienai. Tāpat sarunā ar Ukrainas kolēģiem tika uzsvērts, cik svarīgi ir turpināt profesionālo sadarbību un starptautiskos sakarus kara laikā.

Vizīte piedāvāja dziļāku ieskatu Ukrainas bibliotēku labākajā praksē un jautājumos, ar kuriem šobrīd saskaras Ukrainas bibliotekāri. Jomas, kurās Ukrainas kolēģu pieredze var interesēt citas Eiropas bibliotēkas, ir šādas:

  • bibliotēkas kā atmiņas saglabātājas, vācot vēstures liecības un mūsdienu stāstus, t. sk. kara realitātes fiksāciju;
  • bibliotēku loma kopienu noturībā un kultūras mantojuma un identitātes saglabāšanā;
  • atbalsts mazaizsargātām grupām krīzes laikā, tostarp darbs ar veterāniem un garīgās noturības stiprināšana;
  • digitālo pakalpojumu attīstība un jauno tehnoloģiju izmantošana, lai sasniegtu visas paaudzes.
Latvijas pārstāves kopā ar Ukrainas Bibliotēku asociācijas prezidenti un Ukrainas Nacionālās bibliotēkas ģenerāldirektora vietnieci Oksanu Brui

Dalība forumā bija daļa no EBLIDA ELAN Kultūras diplomātijas ekspertu grupas darba, stiprinot informācijas apmaiņu ar Ukrainas bibliotēku kolēģiem un izceļot viņu pieredzi un praksi plašākā starptautiskā redzējumā. Dalību finansēja “Radošā Eiropa” projekts ELAN, ko īsteno EBLIDA.

Foto: Ukrainas bibliotēku asociācija un Ivars Kukainis

Rakstu sagatavoja:
Katrīna Kukaine
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktore
EBLIDA izpildkomitejas locekle

Māra Jēkabsone
Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore
EBLIDA ELAN Kultūras diplomātijas ekspertu grupas priekšsēdētāja