Atskats uz semināru “Jaunieši šeit ir gaidīti!” 

Semināra mērķis bija aktualizēt jauniešu auditorijas nozīmīgumu kā bibliotēkas apmeklētājiem, padziļinātāk izprast jauniešu vecumposmam raksturīgākās iezīmes, veicināt lasītprasmi jauniešu vidū, akcentēt sadarbību kā nozīmīgu instrumentu, lai uzrunātu jauniešus apmeklēt bibliotēku un piedalīties bibliotēkas rīkotajās aktivitātēs, kā arī pārņemt citu bibliotēku un sadarbības partneru pieredzi.

Semināra programma bija sadalīta divās daļās – pirmā daļa bija teorētiskā daļa un otrā bija pieredzes stāsti no Latvijas bibliotēkām. Visus lektoru priekšlasījumus caurvija tēma “sadarbība”, jo tā ir izšķiroša, lai veidotu saikni ar jauniešiem un iegūtu viņu uzticību.

Betija Lapsa

Betija Lapsa, studente, semināra ievadā pastāstīja, kāda, viņasprāt, ir atslēga veiksmīgai sadarbībai ar jauniešiem. Betija bija veikusi aptauju 12–25 gadus vecu jauniešu vidū par to, kas viņiem asociējas ar vārdu “sadarbība“ un kā viņi to izprot. Vienojošais elements atbildēs bija komunikācija. Betija aicināja bibliotekārus būt atvērtiem, jo, ja jaunietis nāk ar savu iniciatīvu, tajā vajadzētu ieklausīties, nevis pateikt kategorisku “nē”. Jauniešiem ir svarīgi mentori – cilvēki, kuri palīdz un atbalsta. Bibliotekārs arī var būt mentors un būt klātesošs kādam jaunietim viņa ikdienā.

Baiba Kalnciema

Ako Kārlis Cekulis

Pusaudžu un jauniešu vecumposms*

Arī šogad seminārā bija svarīgi iekļaut priekšlasījumus par jauniešu vecumposmu. Baiba Kalnciema, klīniskā un veselības psiholoģe, izglītības un skolu psiholoģe, pastāstīja par to, kas ir jāņem vērā, lai izveidotos veiksmīga komunikācija ar jaunieti. Lektore aicināja bibliotekārus sākt ar pavisam vienkāršām lietām: pievērst uzmanību verbālajai komunikācijai (skatīties jaunietim acīs, būt patiesi klātesošiem), nepieņemt ikdienišķus lēmumus jauniešu vietā, neteikt aizskarošas piezīmes par konkrēto jaunieti, izrādīt izpratni, būt empātiskiem utt. Visas iepriekš minētās darbības veicina uzticības veidošanos. Bibliotēka ir vieta, kur jaunietis var nākt klajā ar idejām bibliotēkas darba pilnveidošanā, palīdzēt dažādu aktivitāšu organizēšanā, sarunāties ar bibliotekāru, veidot vidi, kurā var strādāt grupās vai individuāli, debatēt, diskutēt, veidot jauniešu klubus utt. Lektore ieteica ideju, ka bibliotēkās varētu izveidot un iekārtot vietu, kur meditēt vai pabūt klusumā, jo jauniešiem šis laiks ir gana trauksmains, un vieta, kur pabūt ar sevi, varētu būt noderīga.

2023. gada rudenī bibliotekāriem tika izsūtīta tiešsaistes anketa, kura tapa LNB BAC, sadarbojoties ar “Centrs MARTA”. Tiešsaistes anketā tika vaicāts, kuras ir tās tēmas, kurās bibliotekāri nejūtas tik zinoši saistībā ar jauniešiem. Lielākā daļa bibliotekāru atzina, ka tas ir mobings un – kā to atpazīt. Ako Kārlis Cekulis, “Centrs MARTA” Jaunatnes programmu koordinators semināra dalībniekiem pastāstīja par mobingu bērnu un jauniešu vidū un kā to apturēt. Ako Kārlis iesāka savu priekšlasījumu ar atgādinājumu, ka mobings iet roku rokā ar vardarbību un ka mobings eksistē tur, kur ir grupas. Kā tad atpazīt mobingu? Mobings ir sistemātiska darbība, notiek vienā sociālajā burbulī, konflikts notiek tieši vai netieši, izpaužas caur emocionālu vai fizisku vardarbību, ir novērojamas upura uzvedības un attieksmes problēmas (piemēram, jaunieša uzvedība mainās kādās konkrētās grupās vai kompānijās), tiek izmainīta kolektīva dinamika, tiek apdraudēta cilvēka labklājība. Arī zinot mobinga pazīmes, Latvijas sabiedrība tik un tā nav pietiekami izglītota par šo tēmu, un par to ir jārunā atkārtoti. Ko tad var darīt, lai palīdzētu mobinga upurim? Mobinga gadījumā ir upuris, varmāka un aculiecinieki. Aculiecinieki var izmainīt grupas klimatu gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā, kā arī aculiecinieki var būt tie, kuri atpazīst šo trijstūri un mēģina palīdzēt upurim no tā izkļūt vai varmāku aicina pārstāt būt vardarbīgam. Mobingam ir trīs veidi: fiziskais un verbālais, klusuma mobings un tehnoloģijās balstīts. Jauniešu vidū mobinga iesmeli var būt dažādi, taču viens no galvenajiem – konkrētais cilvēks ir atšķirīgs, viņš it kā neiederas grupā utt.

Ilze Stikāne

Inga Karlsberga

Kvalitatīvas literatūras piedāvājums

Bibliotekāriem interesē, kādu literatūru piedāvāt jauniešiem, kādas ir aktualitātes jauniešu literatūrā, tāpēc aicinājām seminārā piedalīties bērnu un jauniešu literatūras pētnieci un Latvijas Universitātes profesori Ilzi Stikāni. Tendences pasaulē bērnu un jauniešu literatūrā var lasīt divos izdevumos: IBBY (International board on books for young people) Goda saraksts un The White Ravens (“Baltie kraukļi”) katalogā. Ilze Stikāne aicināja jauniešiem dot iespēju lasīt to, kas atbilst viņa pasaules izjūtai. Viena no tendencēm, kas ir novērojama arī pasaulē – zūd robeža starp bērnu un pieaugušo literatūru. Jaunieši informāciju uztver vizuāli, tāpēc ir svarīgi, lai bibliotekārs zina šo aktualitāti un piedāvā jaunietim vizuāli pievilcīgu grāmatu. Zēniem patīk lasīt grāmatas, kurās ir kaut kas par viņu hobijiem – ceļošana, sports, mūzika utt., tāpat zēniem var piedāvāt lasīt komiksus, grafiskos stāstus. Ņemot vērā pēdējo gadu notikumus, jauniešiem interesē grāmatas, kurās ir kaut kas par vēsturi.

Kvalitatīvas literatūras sadaļā aicinājām izdevniecības “Jānis Roze” redaktori, tulkotāju un projektu vadītāju Ingu Karlsbergu pastāstīt par izdevniecības veiksmes stāstu un to, kā tai izdodas sasniegt jauniešu auditoriju. Inga pastāstīja par darbu izdevniecībā, par vērtībām, kuras ir svarīgas un to, kāpēc izdod augstvērtīgu literatūru. Izdevniecības pārstāve minēja, ka ir brīnišķīgi dot iespēju jaunajiem tulkotājiem un redaktoriem strādāt ar kādu grāmatu, jo tas veicina pēctecību. Kā veiksmes atslēgu, lai uzrunātu jauniešus apmeklēt bibliotēku, Inga minēja autoru vizītes bibliotēkās, jo tad bērni un jaunieši var satikt cilvēku, kurš piedalījies konkrētās grāmatas tapšanā.

Anita Smeltere

Māra Jēkabsone un Baiba Zvaigzne

Ērika Korāte

Madara Maslova-Konrāde

Pieredzes stāsti – labās prakses piemēri

Semināra otrā daļa tika veltīta pieredzes stāstiem par to, ko dara bibliotēkas Latvijā, lai sasniegtu jauniešu auditoriju. Kā pirmā runāja LNB Pētniecības un interpretācijas centra muzejpedagoģe Anita Smeltere, kura pastāstīja par to, kā caur dažādiem projektiem un konkursiem sasniedz jauniešus. Anita iedrošināja bibliotekārus iesaistīt jauniešus aktivitātēs, dažādos uzdevumos, piemēram, veidot vizuālos materiālus.

Par Jūrmalas Centrālās bibliotēkas iesaisti Kauguru svētkos jauniešiem pastāstīja Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Jēkabsone un Jūrmalas Centrālās bibliotēkas projektu un sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba Zvaigzne. Sākotnējā ideja bija organizēt Jūrmalas grāmatu svētkus Dubultu kultūras kvartālā, taču, lai sasniegtu lielāku auditoriju un popularizētu bibliotēku plašākā mērogā, sadarbībā ar Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Kultūras nodaļu tapa ideja par bibliotēkas telti Kauguru svētkos. Sadarbībā ar Jūrmalas Valstspilsētas domes Kultūras komiteju tapa ideja par grāmatu telti un bibliotēkas telti Kauguru svētkos. Gala rezultātā bibliotēkas teltī notika intervijas par grāmatām un lasīšanu, radošās darbnīcas, viktorīnas, sadarbībā ar SIA “Latvijas grāmata” bija pieejams grāmatu galds utt. Priekšlasījuma noslēgumā Jūrmalas kolēģes pauda viedokli, ka piedāvātā programma bija pārāk piesātināta un ieteica šāda veida pasākumos dot priekšroku mazākam skaitam, bet rūpīgāk izvēlētām un pārdomātām aktivitātēm.

Liepājas Centrālās Zinātniskās filiālbibliotēkas “Valters” vadītāja Ērika Korāte dalījās pieredzē par to, kā notiek sadarbība bibliotēkai ar bērnu un jaunatnes centru “Laumiņa”. Ērika minēja, ka Liepājā ir daudz un dažādu piedāvājumu bērniem un jauniešiem, tāpēc bibliotēkām ir jābūt gana radošām un inovatīvām, lai piesaistītu jauniešus to apmeklēt. Filiālbibliotēka “Valters” atrodas vienā ēkā ar bērnu un jaunatnes centru, tāpēc veiksmīgas sadarbības rezultātā jaunieši, apmeklējot centru, ir blakus arī bibliotēkai. Kā veiksmes atslēga tika minētas izstādes bibliotēkā, jo tādā veidā tiek popularizēta bibliotēka un organizatoriskajos darbos tiek aicināti piedalīties arī izstāžu autori, t.i., jaunieši.

LNB notikumu cikls “Latviešu grāmatai 500” 2023. gadā izcēla tēmu – tekstu izplatība senāk un tagad (izdevēji). 2024. gada tēma ir bibliotēkas un lasīšana. Lai iedvesmotu citus kolēģus, aicinājām dalīties pieredzē Bauskas Centrālās bibliotēkas galveno bibliotekāri-redaktori Madaru Maslovu-Konrādi, lai pastāstītu par īsgrāmatiņu konkursu bērniem un jauniešiem. Madara iepazīstināja semināra auditoriju ar Andreju Jesenu – nozīmīgu izdevēju, tulkotāju un pedagogu. Jesens bija bērnības atmiņu žanra cienītājs. Madara dalījās pieredzē par to, ka ideju par īsgrāmatiņu konkursu pārņēma no Tiny Books koncepta un pielāgoja to idejai par konkursu bērniem un jauniešiem “Es kā Jesens”. Konkursa ietvaros notika sadarbība ar Bauskas novada Izglītības nodaļu, kuri izsūtīja konkursa nolikumu skolām. Visaktīvākie konkursa dalībnieki bija 5. līdz 7. klašu skolēni.

Secinājumi

Jauniešiem veltītais seminārs norisinājās jau otro gadu, un tēmas, par kurām tika runāts, ir joprojām aktuālas. Prieks, ka bibliotekāri ir atvērti jauninājumiem, patiesi ieklausās savos lasītājos (jauniešos) un mēģināt soli pa solim viņiem pietuvoties.

Semināra pirmajā daļā lektori ļoti labi ieskicēja tendences un tēmas, par kurām bibliotekāram būtu jāizglītojas vairāk, lai iegūtu papildus zināšanas un pieredzi.

Sadarbība ar jauniešiem var būt ļoti dažāda – sākot no nejaušas sarunas bibliotēkā līdz jauniešu iesaistei pasākumu rīkošanā. Aicinām bibliotekārus saprast un izvērtēt savas zināšanas par jauniešiem un atrast vismaz vienu veidu, kā uzrunāt jauniešus – gan tos, kuri apmeklē bibliotēku, gan tos, kuri bibliotēkai paiet garām.
Semināra organizatori pārliecinājās, ka semināra programma bija ļoti veiksmīga, jo tika iekļauta gan teorija, gan labās prakses piemēri. Semināra dalībnieku atsauksmēs un novērtēšanas anketā lasītās atbildes apliecināja, ka labās prakses piemēri ļoti interesē bibliotekārus un ka šos piemērus vēlas dzirdēt pat vairāk.

Diskusija

Bibliotekāru, kuri strādā ar jauniešiem, ikdiena ir gana izaicinoša un ne vienmēr ir uzreiz atrodamas atbildes. Seminārā pārliecinājāmies, ka, zinot un izprotot jauniešu vecumposma īpatnības un intereses, ir vieglāk sarunāties. Esot informētiem par aktualitātēm jauniešu ikdienā un runājot vienā valodā, bibliotekārs ātri vien var iegūt jauniešu uzticību.

Jaunieši ir ļoti noslogoti savā ikdienā, taču viņi zina, kur ir bibliotēka un laiku pa laikam tajā iegriežas. Bibliotekāra uzdevums ir atrast līdzsvaru starp vēlmi noturēt jaunieti bibliotēkā un reizē – nebūt pārlieku uzbāzīgam ar bibliotēkā pieejamajiem pakalpojumiem.

Apzinoties, ka ir pieejami daudzi un dažādi resursi, kuros smelties idejas darbam ar bērniem un jauniešiem, LNB BAC tos ir apkopojis vienkopus un aicina izmantot ikdienā.

Semināra dalībnieku atsauksmes:

“Ļoti patika seminārs. Tagad jāpārdomā uzzinātais un jāķeras klāt saviem darbiem. Sirsnīgs paldies!”

“Paldies. Bija ļoti, ļoti vērtīgi. Noderēja gan kā skolotājai, gan bibliotekārei, gan kā kaislīgai grāmatu lasītājai. Daudz ideju nākamajam gadam un ne tikai.”

“Paldies par saturīgo dienu. Ir iedvesma jaunu lietu realizēšanai, galvā virmo jaunas idejas. ”

LNB Bibliotēku attīstības centra vārdā vēlamies teikt lielu paldies ikvienam semināra dalībniekam par klātesamību, aktīvo jautājumu uzdošanu un iesaisti seminārā. Paldies arī tiem semināra dalībniekiem, kuri aizpildīja semināra novērtēšanas anketu.

Uz tikšanos 2024. gada seminārā!

Video ieraksts no semināra pieejams šeit.

Apkopojumu sagatavoja:
Madara Vīlipa
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības centra
nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem
madara.vilipa@lnb.lv

* Semināra laikā izskanēja jautājums – kā nodalīt pusaudžus un jauniešus (vecumposma jautājumā). Zemāk skatīt Labklājības ministrijas skaidrojumu:

Aicinām lietot vārdu jaunietis, kas ir definēts Jaunatnes likumā – personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem.
Pusaudzis vairāk saistās ar vecumposma apzīmējumu (zīdaiņa vecums, agrīnā bērnība, pirmsskolas vecums, sākumskolas vecums, pusaudžu vecums) – bērns pusaudžu vecumā, tāpēc tas pārsvarā nāk no psihologu, psihoterapeitu pieejas. Arī Eiropas Komisija definē jauniešus no 13 g.v. bet līdz 30 g.v.

Darba likumā ir definēts: Bērns (Darba likuma 37. panta pirmā daļa) ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību, pusaudzis ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu (Darba likuma 37. panta ceturtā daļa).

Aicinām lietot terminu bērns līdz 13 gadu vecumam un tad pāriet uz terminu jaunietis.