Pasākums notiks no 11:30 līdz 15:00 pēc Latvijas laika. Simpoziju organizē Public Policy Exchange, kas nodarbojas ar regulāru konferenču un sarunu rīkošanu par britu sabiedrībai akūtām tēmām.

Galvenie dalībnieki:

  • Laura Swaffield, Bibliotēku kampaņas vadītāja;
  • Adam Tulloch, ASCEL (Lielbritānijas nacionālais pārstāvju tīkls bērnu, valsts un skolu bibliotēku pakalpojumu jomā) izpilddirektors;
  • Cllr Peter Golds CBE, Lielbritānijas Pašvaldību asociācijas Kultūras, tūrisma un sporta pārvaldes priekšsēdētāja vietnieks;
  • Caroline Ball, Dērbijas Universitātes akadēmiskā bibliotekāre (uzņēmējdarbība, tiesības un sociālās zinātnes).

Nepieciešama reģistrācija (par maksu)

Statistika:

Saskaņā ar Chartered Institute of Public Finance and Accountancy (CIPFA) datiem, bibliotēku apmeklējumu skaits Anglijā, Velsā un Skotijā pandēmijas laikā strauji samazinājās, sasniedzot tikai 59,7 miljonus apmeklējumu gadā (skaitot līdz 2021. gada martam), salīdzinot ar 214,6 miljoniem gadu iepriekš. Salīdzinājumam – bibliotēku apmeklējums 2005. gadā sasniedza pat 335 miljonus.

Krasi samazinājies arī izsniegto (un arī izdoto) grāmatu skaits. 2020. un 2021. gadā tika izdoti 72,9 miljoni grāmatu salīdzinājumā ar 165,9 miljoniem gadu iepriekš, kas ir samazinājums par 56 procentiem. Salīdzinājumam – 2005. gadā tika aizdoti 323 miljoni grāmatu. Turklāt kopējais grāmatu skaits Apvienotās Karalistes publiskajās bibliotēkās ir samazinājies no 103 miljoniem 2005. gadā līdz 75 miljoniem 2019. gadā.

Samazinājies arī to cilvēku skaits, kuriem ir bibliotēkas lasītāja karte: no 60 procentiem iedzīvotāju 2012. gadā, līdz 51 procentam 2016. gadā. Tikmēr bibliotēku apmeklējumu skaits tiešsaistē ir turpinājis augt, 2020./2021. gadā pieaugot par 18 procentiem, t.i., līdz 154,7 miljoniem minētajā periodā.

Daudzām bibliotēkām ir grūti atļauties pieņemt darbā darbiniekus, un tās paļaujas uz brīvprātīgo darbu. Bet 2020./2021. gadā brīvprātīgo skaits samazinājās par gandrīz 50 procentiem.

Valsts atbalsts bibliotēku pakalpojumiem samazinājās no 1 miljarda mārciņu 2009./2010. gadā līdz nepilniem 750 miljoniem mārciņu 2019./2020. gadā.

2019./2020. gadā Apvienotajā Karalistē tika slēgtas aptuveni 773 bibliotēku filiāles, kopējam publisko bibliotēku skaitam samazinoties līdz 3667. Savukārt 2020./2021. gadā publisko bibliotēku skaits mazliet palielinājās par 5 procentiem, sasniedzot skaitu – 3842 bibliotēkas.

Samazinājies arī bibliotēku publisko datoru skaits – no 42 125 datoru 2011. gadā līdz 36 564 datoru 2019./2020. gadā.

Saskaņā ar Anglijas Mākslas padomes datiem 77 procenti iedzīvotāju uzskata, ka bibliotēkas viņu kopienai ir ļoti svarīgas. Turklāt bibliotēku apmeklējums ir pozitīvi saistīts ar labklājību, jo bibliotēkas uzlabo digitālo un veselības pratību un atbalsta pašaprūpi un kopienas medikamentu izrakstīšanu, tādējādi ietaupot Nacionālajam veselības dienestam NHS vismaz 27,5 miljonus mārciņu gadā, liecina Chartered Institute of Library and Information Professionals (CILIP) dati.

1964. gada Publisko bibliotēku un muzeju likums nosaka, ka Anglijas un Velsas vietējām varas iestādēm (ar līdzīgiem tiesību aktiem Skotijā un Ziemeļīrijā) ir “jānodrošina visaptverošs un efektīvs bibliotēku pakalpojums”. Tomēr jēdziens “visaptverošs un efektīvs” nav definēts, tāpēc katrai vietējai pašvaldībai pašai ir jāizlemj, kā nodrošināt publisko bibliotēku pakalpojumus vietējo vajadzību kontekstā. Digitālo, kultūras, plašsaziņas līdzekļu un sporta lietu valsts sekretārs var pasūtīt izmeklēšanu, ja pastāv bažas, ka pašvaldība nepilda likumā noteiktos pienākumus, taču tas nav noticis kopš 2009. gada.

Valdība 2015. gadā izveidoja Bibliotēku darba grupu, lai veicinātu bibliotēku vērtību sabiedrībā. No 2017. līdz 2018. gadam valdība arī izstrādāja fondu “Iespējas ikvienam” (Opportunities for Everyone), lai atbalstītu bibliotēkas nelabvēlīgos reģionos, lai labāk izglītotu savus apmeklētājus, un ir piešķīrusi papildu līdzekļus, lai palīdzētu bibliotēkām meklēt alternatīvas pakalpojumu sniegšanas metodes.

Bibliotēku izmantošanas samazināšanās iemesli, neskaitot pandēmiju, ir bibliotēku tīkla modernizācijas izgāšanās, bibliotēku budžetu samazinājumi, kā arī digitālo un tiešsaistes platformu lomas pieaugums. CIPFA dati liecina, ka publisko bibliotēku izmantošanas samazināšanās tendence tomēr nav viendabīga un ka, iespējams, bibliotēkas var veikt pasākumus, lai atdzīvinātu savus pakalpojumus. Bibliotēku pakalpojumos ir vērojamas būtiskas atšķirības. Vairāk nekā viena ceturtdaļa no visiem bibliotēku pakalpojumiem ir t.s. “tendences apkarotāji”, kas nozīmē, ka gada laikā pirms pandēmijas un/vai pēdējās desmitgades laikā konkrēto pakalpojumu izmantošana ir pieaugusi, nevis kritusies. Ir vērojamas pazīmes, ka tālredzīga vadība, kā arī politiskais atbalsts un iepirkumu elastība, kas nepieciešama, lai ieviestu jauninājumus, reaģējot uz strukturālām pārmaiņām, ir ļoti svarīgi nozares atjaunošanai.

Pieaugot dzīves dārdzības krīzei un digitālajai plaisai, kas nelabvēlīgi ietekmē vecāka gadagājuma cilvēkus, lauku iedzīvotājus un mazāk pārtikušas kopienas, bibliotēkas ir svarīgākas nekā jebkad agrāk. Šis vebināra formāta simpozijs piedāvā bibliotekāriem, vietējām un valsts iestādēm, kopienu kohēzijas grupām un citām ieinteresētajām personām iespēju apspriest jautājumus, kas apdraud bibliotēku nākotni, un risinājumus, kas jāizstrādā visos līmeņos, lai nodrošinātu, ka bibliotēkas joprojām ir nozīmīgas britu kopienas dzīvē.

Programmas pieturpunkti:

  • pārdomāt, kā pandēmija un dzīves dārdzības krīze ir ietekmējusi bibliotēkas un cilvēku attieksmi pret tām;
  • izpētīt novatoriskus soļus, ko bibliotēkas jau veic, lai nodrošinātu piekļuvi visiem sabiedrības slāņiem;
  • attīstīt izpratni par to, kā bibliotēkas var kļūt par iekļaujošiem kopienas kohēzijas centriem, un novērst digitālo plaisu;
  • analizēt labākās pieejas, lai nodrošinātu, ka vietējās bibliotēkas var apmierināt arvien digitalizētākas sabiedrības vajadzības;
  • iesaistīties ar jaunām idejām, lai palīdzētu bibliotēkām palielināt un dažādot ieņēmumu plūsmas
  • apspriest Bibliotēku darba grupas lomu un novērtēt tās kopējo ietekmi uz bibliotēku stāvokli;
  • analizēt valdības plānus saistībā ar bibliotēku nākotni un to, kā tās plāno tās popularizēt;
  • izpētīt, ko valdība var darīt, lai aizsargātu un atbalstītu Apvienotās Karalistes bibliotēku pakalpojumus;
  • novērtēt, kā pieaugošā paļaušanās uz brīvprātīgajiem ir ietekmējusi bibliotēku nozari;
  • izpētīt, kā palielināt bibliotēkas darbinieku un brīvprātīgo skaitu;
  • apsvērt stratēģijas, lai nodrošinātu, ka bibliotēkas joprojām sekmīgi veicina bērnu lasītprasmes izaugsmi;
  • attīstīt izpratni par materiālu digitalizācijas galveno lomu bibliotēku pārvaldības nākotnē.

Mērķauditorija:

  • vietējās varas iestādes;
  • bibliotēku vadītāji;
  • bibliotēku nozares profesionāļi;
  • vietējās pašvaldības bibliotēkas darbinieki;
  • bibliotēku, kultūras un izklaižu iestāžu darbinieki;
  • nevalstiskās organizācijas;
  • politikas vadītāji;
  • Nacionālās attīstības aģentūras;
  • finanšu direktori;
  • sociālās integrācijas darbinieki;
  • sociālo dienestu pārstāvji;
  • pieaugušo un bērnu pakalpojumu vadītāji;
  • karjeras attīstības organizācijas;
  • personāla atlases un nodarbinātības speciālisti;
  • akadēmiķi un pētnieki;
  • u.c.

www.publicpolicyexchange.co.uk

 

Informāciju no preses relīzes materiāliem sagatavoja:
Anna Iltnere
Bibliotēku portāla redaktore
LNB Bibliotēku attīstības centrs
portals@lnb.lv