Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padomes žūrija ir izvērtējusi no 2010. gada 31. maija līdz 2011. gada 31. maijam iznākušās bērnu grāmatas un paziņojusi šā gada starptautiskos laureātus.
Jau ceturto gadu Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome Baltvilka balvu piešķir vienam Baltijas jūras reģiona rakstniekam un viņa darba tulkotājam. 2011. gada laureāti pārstāv Igaunijas bērnu literatūru – tie ir igauņu rakstnieks Andruss Kivirekhs (Andrus Kivirähk) (1970) un tulkotājs Guntars Godiņš. Jāņa Baltvilka balvu viņi saņem par apgāda “Zvaigzne ABC” izdoto Kivirekha grāmatu “Lote no Izgudrotāju ciema” (2010) Godiņa lieliskajā tulkojumā no igauņu valodas. Balva tiks pasniegta 24. jūlijā, Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā.
Andruss Kivirekhs ir viens no asprātīgākajiem un populārākajiem igauņu rakstniekiem, kas saņēmis visas iespējamās Igaunijas literārās prēmijas un balvas. Latviešu publikas atsaucību jau guvuši vairāki viņa darbi: grāmata bērniem „Sirli, Sīms un noslēpumi” (“Liels un mazs”, 2009), romāni – pseidovēsturiskās fantāzijas “Rijkuris jeb Novembris” (“Latvijas Avīze”, 2009) un “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus”(“Latvijas Avīze”, 2011), Valmieras teātrī uzvestā luga “Igauņu bēres” un Latvijas Radio iestudētā raidluga “Svētais Grāls”.
Popularitāti pieaugušo auditorijā viņš galvenokārt iemantojis ar grotesko un ļoti igaunisko humoru, kas izrādījies visai saprotams arī latviešiem, un skarbi ironisko attieksmi pret nacionālajiem mītiem un aizspriedumiem.
Kivirehka bērnu grāmatās kā no pilnības raga birst brīnumaini atgadījumi, negaidītas un smieklīgas situācijas, asprātīgi dialogi. “Pasakā valdzina Lotes dzīvespriecīgais asums, kas lieliski iederas un arī izceļas unikālajā Izgudrotāju ciemā, kur visi dzīvo atraktīvi un radoši, un risināt visas problēmas ar entuziasmu, labestību un gudrību ir parasta lieta,” teikts Baltvilka balvas žūrijas verdiktā.
Lielu popularitāti guvusi Janno Peldmā un Heiki Ernita pilnmetrāžas animācijas filma “Lote no Izgudrotāju ciema” (2007), kas tapusi Latvijas studijā “Rija” sadarbībā ar Igaunijas “Eesti Joonisfilm”. Augusta beigās Latvijā gaidāma jaunas animācijas filmas “Lote un Mēness akmens noslēpums” pirmizrāde.
Dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, kura veikuma augsti profesionālajam līmenim atzinību izteikusi Baltvilka balvas žūrija, šogad saņēma arī Latvijas un Igaunijas ārlietu ministriju piešķirto tulkotāju balvu par triju igauņu autoru grāmatu tulkojumu latviešu valodā. Viens no tiem bija “Lote no Izgudrotāju ciema”.
Iepriekš Starptautisko Baltvilka balvu saņēmuši igauņu rakstniece Aidi Vallika, lietuviešu ilustrators un rakstnieks Ķestutis Kasparavičs, tulkotājas Maima Grīnberga, Mudīte Treimane un Indra Brūvere.
Jāņa Baltvilka balva notiek kopš 2004. gada. Tās uzdevums ir fokusēt sabiedrības uzmanību uz pozitīvu mērķi – bērnu, kurš lasa interesantu un skaistu grāmatu latviešu valodā.
Programmas “Baltā Vilka grāmatas” pasākumu norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Ventspils starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja, Jaunais Rīgas teātris, Igaunijas Republikas vēstniecība Latvijā, Lux Express, Dylan Distribution, Latvijas Literatūras centrs. Informatīvais atbalstītājs LETA.
Papildu informācija:
E-pasts: ibby.lv@gmail.com
