Vidzemes novadu bērnu un skolu bibliotēku darbinieku 9. konference “Bērni savu nākotni zina, viņi izaugs …” 

Cēsu novada pašvaldības zālē bija pulcējušies 100 bibliotekāri ne tikai no Vidzemes novadiem, bet arī no Latgales bibliotēkām.

Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā konferencē tika aplūkotas tēmas:

 

1. Bērnu tiesību uz informāciju: atslēga jauniem bibliotēku pakalpojumiem. (Marianna Koren – Nīderlandes publisko bibliotēku asociācija).

2. Jauns skats uz bērnu un skolu bibliotēkām – iespēja krīzes laikā. (Silvija Tretjakova – LNB bērnu literatūras centrs).

3. Bērns, kas aug ar grāmatām, un bērns, kas aug bez grāmatām. (Renāte Punka – Grāmatnieku ģilde pārstāve).

4. Pieaugušo loma un vieta bērna dzīvē. (Dzintra Kozaka – Cēsu novada pašvaldības izglītības nodaļas metodiķe).

5. Aktualitātes bērnu tiesību aizsardzības jomā. (Inga Millere – Labklājības ministrijas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore).

6. Mākslas nozīme bērna personības tapšanā un sevis izzināšanā. (Sarmīte Sviķe – Cēsu 2.vakaru maiņu vidusskolas direktore).

7. Kā iedrošināt bērnus un vecākus. (Iveta Berķe – psiholoģe).

Konferences noslēgumā tika atbalstīta un pieņemta rezolūcija, kas nosūtīta  Latvijas Republikas Kultūras ministram Intam Dālderim, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, Latvijas Republikas Labklājības ministram Uldim Augulim, Latvijas Pašvaldību savienības priekšēdētājam Andrim Jaunsleinim, Cēsu novada domes priekšsēdētājam Gintam Šķenderim.

 

 

 

Lai nodrošinātu iedzīvotāju demokrātiskas tiesības un brīvības: tiesības uz informāciju, prasmi izvēlēties dažādus medijus mācībām mūža garumā, Latvijas bibliotēku attīstībā pēdējos gados ir ieguldīti milzīgi līdzekļi: nodokļos samaksātā nauda, valsts, pašvaldību, vietējo un ārvalstu finansētāju līdzekļi. Bibliotēkas pieder iedzīvotājiem un viņi tās aktīvi izmanto.

Bibliotēku darbības pamatā ir sistēmiskums un sadarbība. Lai nodrošinātu pakalpojumu kvalitāti, bibliotēkām jādarbojas vienotā sistēmā. Tas ir ekonomiski izdevīgi un palīdz risināt kopīgas problēmas, ievērot profesionālos standartus. Bibliotēku sistēmas neatņemama sastāvdaļa ir skolu bibliotēkas, kuru pastāvēšana ekonomiskās recesijas apstākļos netiek nodrošināta, līdz ar to ir apdraudēta izglītības kvalitāte pamatprasību līmenī.

 

Reģiona galveno bibliotēku funkciju prioritāte ir konsultatīvais un metodiskais darbs. Novadu reformas apstākļos šis darba virziens ir kļuvis par noteicošo valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas saglabāšanā, kā arī bērnu un jauniešu bibliotekārās un informacionālās apkalpošanas nodrošināšanā. Šī sistēma ir jāuztur bibliotēku dibinātājiem ar vislielāko atbildību.

 

ANO Bērnu tiesību konvencijas pārkāpumi Latvijā visvairāk izpaužas bibliotēku nepietiekamā nodrošinājumā ar bērnu grāmatām un izglītībai atbilstošiem informācijas resursiem. Laikā, kad lasītprasmes līmenis un motivācija Latvijā strauji pazeminās, nepieciešams mērķtiecīgs valsts un pašvaldību kopējs finansējums lasīšanas veicināšanas programmu saglabāšanā un pilnveidošanā, kā arī jaunu mediju kompetences programmu izstrādāšanā. Prasām piešķirt visu augstākminēto ministriju apvienoto finansējumu lasīšanas veicināšanas un kultūras integrācijas programmu īstenošanai bibliotēkās.

Sadarbības tīkls ar citām kultūras, izglītības un sociālajām iestādēm ekonomiskās krīzes apstākļos, kad bērni ir kļuvuši par situācijas ķīlniekiem, prasa finansiālu atbalstu konkrētu programmu un ieceru realizēšanai bibliotēkās. Tas ir efektīvs ceļš, kā novērst sociālo netaisnību un mazināt spriedzi sabiedrībā. Prasām atjaunot finansējumu valsts programmai jauno ģimeņu un pirmskolas vecuma bērnu integrēšanā bibliotēkas pakalpojumu izmantošanā „Pirmā tikšanās ar bibliotēku”. Prasām arī piešķir finansējumu bērnu tiesību aizsardzības iniciatīvu programmai bibliotēkās.

Bibliotekārā sabiedrība ir ieguldījusi milzīgas pūles un mērķtiecīgu finanšu piesaisti bibliotēku ēku un telpu rekonstrukcijā, labiekārtošanā un infrastruktūras nodrošināšanā. Jauniešu un bērnu vēlme apmeklēt bibliotēkas ir atkarīga no bibliotēku modernizācijas, vides kvalitātes un personāla kvalifikācijas.

Konferences dalībnieku vārdā aicinām Cēsu novada domi nevilcināties ar Cēsu bibliotēkas rekonstrukciju. Jau devīto reizi pulcējoties Vidzemes novadu bērnu un skolu bibliotēku darbinieku konferencē, esam pārliecinājušies par bibliotēkas darba satura un kompetenču dramatisko pretrunu ar telpu kvalitāti. Cēsnieki un novada iedzīvotāji jau sen ir pelnījuši 21. gadsimta bibliotēku.

 

Silvija Tretjakova

Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja

 

Gunta Romanovska

Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas vadītāja

 

Inese Majore

Gadskārtējo Vidzemes novada bērnu un skolu bibliotēku darbinieku konferenču organizatore