Līdz šim autortiesības uz ķecerīgo pamfletu piederēja Bavārijas zemei, kas kopš Otrā pasaules kara beigām kategoriski liegusi šo sacerējumu izdot vai tirgot visā Vācijā. Taču 2015.gadā beidzas autortiesību termiņš, un “Mein Kampf” nonāks sabiedriskajā īpašumā.

Federālo zemju iekšlietu ministri diskusijas, ko iesākt ar Hitlera opusu, turpinās ceturtdien Baltijas jūras piekrastes kūrortpilsētā Bincā.

Līdz šim izteiktie priekšlikumi sniedza no pilnīga “Mein Kampf” aizlieguma līdz oficiāla, ar plašiem komentāriem apgādāta akadēmiska izdevuma sagatavošanu.

Lejassaksijas zemes iekšlietu ministre Antje Nīviša-Lenarca sarunā ar aģentūru DPA atzina, ka vislabākā izeja ir atkārtots izdevums, kas papildināts ar komentāriem, kurus sagatavojuši ietekmīgi pētnieki.

Viņasprāt, ar komentāriem apgādāts “Mein Kampf” akadēmisks izdevums nevis tuvinās lasītājus nacistu idejām, bet gan gluži pretēji – vēl vairāk no tām atgrūdīs.

Lai gan “Mein Kampf” gan vācu valodā, gan dažādos tulkojumos var brīvi atrast tīmeklī, varasiestādes bažījas par simbolisko ietekmi, kādu varētu iegūt Hitlera paskvilas atkārtota likumīga izdošana Vācijā.

“Varu labi saprast, ka ebreju organizācijām tā ir gandrīz nepieņemama doma, ka tā [Hitlera grāmata] varētu Vācijā nonākt tirgošanā,” atzīst Nīviša-Lenarca. “Taču nedomāju, ka vajadzētu pieņemt īpašu likumu par atsevišķas grāmatas aizliegšanu.”

Tomēr Bavārija grasās joprojām nepieļaut, ka “Mein Kampf” varētu parādīties Vācijas grāmatu tirgotavās, un draud ikvienu, kas valstī laistu klajā šīs grāmatas atkārtotu izdevumu, saukt tiesas priekšā par musināšanu.

Savukārt Nīviša-Lenarca uzskata, ka šāda politika būtu neproduktīva.

Arī Bavārijas zemes Tieslietu ministrijas pārstāve atzina, ka zināmos apstākļos ar komentāriem papildināta “Mein Kampf” izdošana varētu būt saskaņā ar likumu. Taču vienlaikus viņa uzsvēra, ka par to var lemt vienīgi tiesa.

Hitlers savu “opus magnum” sarakstīja, atrodoties Landbergas cietumā, kur viņš izcieta sodu par piedalīšanos 1923.gada tā dēvētajā Alus pučā.