Visvairāk viņai nepatika neaprakstīta lapa. Viss redzētais, izjustais, pārdomātais – bija impulss, kas prasījās tapt piezīmēts uz tā, kas tajā brīdī trāpījās pa rokai un vēlāk atrada vietu kādā no viņas daiļdarbiem. Rakstīšana bija viņas būtība, dzīves jēga un saturs.

Ekspozīcijā, tās veidotāji, LNB un Regīnas Ezeras memoriālās mājas “Brieži” saimniece, rakstnieces meita Aija Vālodze, atklāj prozaiķes daiļrades laboratoriju, parādot, kā no sīka impulsa, ko devusi daba vai cilvēks, rūpīgi meklējot īstos vārdus, top desmitiem romānu, eseju, recenziju.

Absolūti lielākā daļa materiālu, kas skatāmi izstādē, vērtēšanai  plašākam apmeklētāju lokam nodoti pirmo reizi un tie ir oriģināli.

Regīna Ezera rakstnieces devumu atzinīgi novērtējuši ne tikai literatūrzinātnieki, Viņa saglabājusi lasītāju ilglaicīgu mīlestību. Darbi joprojām piedzīvo atkārtotus izdevumus.

Top grāmatas, lugas par Regīnu Ezeru.

Prozaiķe ir viena no visvairāk tulkotajām latviešu rakstniecēm. Vismaz 15 tautu valodās, tostarp arī ķīniešu, lasītāji dzīvojuši līdzi romānu varoņu likteņgaitām. Interese par tulkojumiem neapsīkst arī tagad. Izstādē būs kāda mazliet skumja vēstule, datēta ar 2009. gadu. “Es neesmu rakstījis Jums 20 gadus, bet neesmu aizmirsis un nevaru aizmirst. Un vēlos atkal izdot “Mežābeli””, raksta izdevējs Mihails Prepeļica.

Pēc Regīnas Ezeras darbiem uzņemtas mākslas filmas “Ezera sonāte” (1976) un “Pūķa ola” (1996).

Interesants ir B. Smilktiņas rakstītais grāmatā “Ilūzijas un spēles”, Rīga, 2005. “(…).vārdkopa princeses fenomens, ko Regīna Ezera izvēlējusies savu “raibo stāstu” virsrakstam ir vai pati atbilstīgākā autores būtības raksturojumam. Arī princeses allaž šķitušas nedaudz noslēpumainas, mistiskas būtnes, it kā šai pasaulē neiederīgas un tomēr reāli eksistējošas. Rakstniece, kas bijusi mūsu dvēseles dzīļu pētniece, mūsu tikumu un netikumu zinātāja, pati savus fenomenus pratusi slēgt sarežģītā šifrā”.

Izstāde mēģina pietuvoties Regīnas Ezeras fenomenam.

Ekspozīcijai tapt palīdzējuši rakstnieki Māra Svīre, Ēriks Hānbergs, literatūrzinātniece Lita Silova, kinodokumentālisti Ināra Kolmane, Tālivaldis Margevičš, Romualds Pipars, Ivars Seleckis, Rakstniecības muzeja krātuves vadītāja Anna Egliena.

Dzimšanas dienas svētku kliņģeri ar mīlestību “Briežu” saimniecei sarūpējuši SIA “Lāči” maizes cepēji un Normunds Skauģis.

Izstāde LNB skatāma no 2010. gada 17. decembra līdz 2011. gada 23. janvārim.