Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Pelču muižas pils – četru dažādu bibliotēku stāstā
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centrs sadarbībā ar Bibliotēku attīstības centru norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros no 2025. gada 15. janvāra līdz 23. oktobrim izsludina rakstu konkursu par bibliotēkām, kuru likteņi saistīti ar muižām. Stāstu iesūtīšana un izvērtēšana ir noslēgusies, un esam izraudzījušies desmit labākos rakstus, kurus jauktā secībā no 21. aprīļa līdz 22. septembrim publicēsim Latvijas Bibliotēku portālā. Oktobrī izsludināsim arī rakstu lasītāju vērtēšanas konkursu.
Trešais stāsts ir par Pelču muižas pili. Stāsta autore Madara Dzene ir Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja, bibliotēku nozarē strādā ceturto gadu, daudz klausās mūziku un nevar iedomāties savu ikdienu bez dabas apkārt, tāpēc arī ir izvēlējusies dzīvot salīdzinoši klusā un mierīgā vidē.
Kurzemes vidienē, netālu no Kuldīgas, kas mājo daudzu sirdīs un ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, turklāt var lepoties ar trešo garāko ķieģeļu tiltu Eiropā, atrodas tikpat daiļa, no sarkaniem ķieģeļiem būvēta muižas pils. Pelču muižas pils piedzīvojusi vairāku bibliotēku pastāvēšanu un godam izturējusi pārmaiņas, gandrīz vienmēr būdama kā neliela gaismas pils muižas parka un vietējo iedzīvotāju vidū. 120 gadu laikā četras dažādas bibliotēkas vienā ēkā – tas nav maz. Dažbrīd pilī atradušās pat divas dažādas bibliotēkas vienlaikus.
Jau muižas pils pirmsākumos līdz ar pils celtniecības noslēgumu tās rietumu spārnā tika ierīkota firsta Mihaila fon Līvena bibliotēkas telpa, kas labi saglabājusies līdz mūsdienām. Saglabājušies arī grāmatu skapji ar skaisti veidotajām režģu durvīm un audumu sarkanos toņos. Skapjos ieplūdis gaiss no centrālapkures, kas nodrošinājis atbilstošu klimatu dokumentiem, kas tajos glabājušies. Tas bijis nepieciešams tāpēc, ka bibliotēkā glabājusies retu sējumu kolekcija par muižnieku dzimtām un dažādi zinātniskie raksti. Firstam fon Līvenam paticis bibliotēkā uzturēties un pētīt ciltsrakstus. Iemeslu vēlmei tur uzturēties var saprast ikviens, kurš senajā bibliotēkā kaut reizi ienācis – telpas interjers ar koka vītņu kāpnēm un balkonu rada siltu, mājīgu un aicinošu sajūtu. Tā ir telpa, kurā apstājies laiks.
Laikā, kad muižas pilī atradās Pelču pamatskola, barona bibliotēkas telpā bija iekārtota skolotāju istaba. Deviņas klases Pelču pamatskolā esmu mācījusies arī es, tagadējā Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Madara Dzene, tāpēc labi atceros, kā starpbrīžos klases dežurantam no rīta bija jāiet uz skolotāju istabu un no senajiem grāmatu skapjiem jāizņem klases žurnāls, ko nest skolotājam uz pirmo stundu. Ieejot telpā, vienmēr pārņēma bijība un svarīguma apziņa. Bijusī Pelču pamatskolas skolotāja Aina Zute stāstīja, ka barona bibliotēkas sienā bijušas durvis, pa kurām varēts nokļūt starpsienu telpā, taču, tā kā tur mēdza slēpties skolēni, tās aizlīmētas ar tapetēm.
Tagad, pateicoties Kuldīgas novada pašvaldības īstenotajam projektam, 2023. gadā muižas pils senajā bibliotēkā restaurētas vītņu kāpnes un atklāta interaktīvā ekspozīcija “Stāstu skapji”, kurā apmeklētāji var iepazīt gan Pelču muižas pils bibliotēkas, gan pagasta vēsturi.
Pelču pagasta nosaukums padomju laikos bija Ievkalnu ciems. Ievkalnu ciema bibliotēka tika atvērta 1953. gada decembrī Pelču muižas pilī (tolaik tur atradās Kurmāles septiņgadīgā skola). Bibliotēkas fondā sākotnēji bijušas 719 grāmatas. Bibliotēka atradusies jau iepriekš minētajā barona bibliotēkas telpā, grāmatas bijušas izvietotas senajos skapjos, kuru durvis rotātas režģiem. Šajā laika posmā strādājušas trīs bibliotēkas vadītājas: Dzintra Millere, Leonīda Savicka un Elma Mālniece. Ievkalnu ciema bibliotēka telpā atradusies 14 gadus, kad pārvietota uz citu ēku.
Savukārt Pelču pamatskolas bibliotēku Pelču muižas pilī atceros no 1997. gada, kad sāku mācīties pirmajā klasē. Skolas bibliotēka ar dažiem grāmatu plauktiem un rakstāmgaldu bija iekārtota nelielā telpiņā pirmajā stāvā, tieši gaiteņa galā. Tagad šī telpiņa pēc starpsienas nojaukšanas apvienota ar blakus esošo un pilda Pelču pagasta bibliotēkas bērnu stūrīša funkciju.
Sākot mācības pirmajā klasē, klases audzinātāja veda mūs iepazīt bibliotēku un tā brīža bibliotekāri Ilonu Zalkovsku. Mūs ļoti izbrīnīja milzīga anatomijas grāmata, kuru bibliotekāre ļāva šķirstīt un pētīt. Tik lielu grāmatu, šķiet, iepriekš dzīvē nebija gadījies redzēt. Pelču pamatskola beidza pastāvēt 2009. gadā.
2009./2010. gadā Pelču muižas pilī atgriezās 1991. gadā pārdēvētā Pelču pagasta bibliotēka. Paplašinoties bērnudārzam, telpas, kurās Pelču pagasta bibliotēka atradās no 1995. gada, bija jāatstāj. Bibliotēkas vajadzībām tika piemeklētas trīs savstarpēji savienotas telpas. Skolas gados šeit bija mācību klases. Lasītavā, atceros, atradās mūzikas klase, un telpas stūrī, kuru tagad aizpilda grāmatu plaukti, kā eksponāti atradās mūzikas instrumenti, piemēram, liels kontrabass. Pārējās divās bibliotēkas telpās, ko savieno gaitenis, agrāk bija grāmatvedes kabinets un skolas bibliotēka. Telpas sākumā bija neremontētas, ar nepiemērotu apgaismojumu un malkas apkuri. 2010. gada nogalē un 2011. gadā Pelču pagasta bibliotēka piedzīvoja remontu, un ilggadējā bibliotēkas vadītāja Daina Svarāne devās pelnītā atpūtā, nododot bibliotēku pārziņā vadītājai Dainai Girvaitei. Bibliotēkā nu ik uz soļa bija jūtama vēstures elpa, jo remonta laikā tika nopulēta seno dēļu grīda, kas garo skolas gadu laikā vairākkārt noklāta ar biezu dažādu brūnu toņu krāsas kārtu. Tagad telpās tika apvienots senatnīgais un modernais – saglabāti lielie logi dekoratīviem koka rāmjiem, durvju ailes un sešus metrus augstie griesti kombinācijā ar jauniem metāla grāmatu plauktiem, balto tāfeli un datoriem. Pelču pagasta bibliotēkas vēsturisko eleganci novērtē gan vietējie iedzīvotāji, gan viesi no citiem novadiem un pat ārzemēm, kas šeit ierodas kāda “Erasmus” projekta ietvaros. Pelču muižas pils un bibliotēka vairākus gadus pēc kārtas iemūžināta augsta līmeņa Starptautiskās vasaras fotoskolas – ISSP – darbos.
Vienlaikus ar pagasta bibliotēku Pelču muižas pils otrajā stāvā tika atvērta arī Viduskurzemes pamatskolas-attīstības centra skolas bibliotēka. Vairākus gadus, līdz Viduskurzemes pamatskolas-attīstības centrs atkal tika pārcelts, Pelču muižas pilī mājoja divas dažādas bibliotēkas.
Fakts, ka bibliotēka atrodas tik senatnīgā ēkā, ir ļoti veiksmīgi izmantojams dažādu pasākumu organizēšanai, izceļot senās, noslēpumiem apvītās pils leģendas, piemēram, stāstu par Balto dāmu, kuras portrets, kādas meitenes uzzīmēts, atrodas Pelču pagasta bibliotēkas lasītavā. Pēdējo 15 gadu laikā Pelču pagasta bibliotēka piedalījusies gan ikgadējos “Leģendu nakts” pasākumos, gan organizēti spoku stāstu vakari ar nakšņošanu.
2025. gadā muižas pilī vēl aizvien atrodas Pelču pagasta bibliotēka, tomēr jau pavisam drīz tā no vēsturiskajām telpām tiks pārvietota uz citām, modernākām. Tas, vai Pelču muižas pilī kādreiz atkal būs bibliotēka, šobrīd nav zināms nevienam… Kopā piedzīvots daudz, un neapšaubāmi Pelču pagasta bibliotēka kopā ar vairākām citām savu vārdu Pelču muižas pils vēstures lappusēs šajos 120 gados ir ierakstījusi.
Izmantotie avoti:
- Dziesma, M. (2000, 17. jūnijs). Pelču pils liktenis un īpašnieki. Kurzemnieks, 70, 6.
- Grīniņa, I. (2004, 12. oktobris). Pelču lepnumam – 100. Kurzemnieks, 119, 9.
- Informācija no aprakstiem Pelču pagasta bibliotēkas novadpētniecības mapēs “Izglītība Pelčos, Pelču pamatskola, Pelču bērnunams”, “Pelču pils vēsture” un “Pelču bibliotēka”.
- Fotogrāfijas no Pelču pagasta bibliotēkas novadpētniecības krājuma.
Aicinām lasīt:
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā” – izzini, apraksti, iesūti!
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Strazdumuižas kungu nams
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Bramberģes muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Pelču muižas pils
Rakstu sagatavoja:
Madara Dzene
Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja