Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Bišumuižā atkal būs bibliotēka! 

Ceturtais stāsts ir par Bišumuižu. Raksta autore Margita Zemīte jau vairāk nekā 50 gadu var sevi saukt par bišumuižnieci, kopš agras bērnības mīl grāmatas un ilgus darba dzīves gadus ir bijusi saistīta ar grāmatām. Margita priecājas, ka Bišumuižā atkal būs bibliotēka, un grib padalīties savā priekā ar citiem.

Kad ar “Labvēlīgā tipa” apdziedāto 10. tramvaju atbraucam līdz tā galapunktam Bišumuižai, esam nokļuvuši vienā no tām retajām apkaimēm Rīgā, kuras nosaukumā ietverts muižas vārds. Tā ir arī viena no Rīgas muižiņām, kas vēl saglabājusies.

Plašāk apdzīvota vieta te sāka veidoties 18. gadsimtā netālu no nelielās Bišupītes ietekas Daugavā, kur gleznainajā vidē bagātie rīdzinieki mēdza atpūsties un arī iegādāties sev īpašumus. 1773. gadā kādas Rīgas namnieku dzimtas uzceltā vasaras mītne ieguva Bišumuižas (vācu val. Bienenhof) nosaukumu, ar kuru vēl šodien pazīst šo apkaimi.

Laikam ejot, te sāka attīstīties rūpniecība, palielinājās iedzīvotāju skaits, radās vajadzība pēc skolas, veikaliem, tirgus, aptiekas, transporta sakariem ar Rīgas centru. Bišumuiža kļuva par visai aktīvu apdzīvotu vietu, kur bija vajadzīga arī bibliotēka. Tāda arī tika izveidota tuvu pašreizējam 10. tramvaja galapunktam. Šodien gan aina ir mainījusies – nav vairs ne sērkociņu fabrikas “Komēta”, ne ķīmiskās tīrītavas, ne skolas, ne bibliotēkas, ne veikalu… Tomēr 10. tramvajs vēl arvien mūs ved līdz Bišumuižai, kas sevišķi skaista ir ceriņziedu laikā.

Turpināsim ceļu uz Bišumuižu. Grūti iedomāties, ka muižas ēka atrodama aiz milzīgo alkšņu audzes, sazēlušas bijušajā dīķa vietā, kas vēl glabā atmiņas par vizināšanos laivās, mūzikas skaņām pār ūdeņiem, slidošanu ziemā… Ejot pa Gulbju ielu, nonākam līdz senlaicīgiem čuguna režģu vārtiem. Aiz tiem ieraugām klasicisma stilā būvēto kungu māju, ko vietējie mēdz saukt par Bišumuižas pili.

Nav pieejamas ziņas par to, vai muižkungu Brandenburgu dzimtai bijusi sava bibliotēka un kāds bijis tās liktenis, bet muižas ēkā savulaik bibliotēka jau ir bijusi. Kad pēc Otrā pasaules kara sāka atjaunoties rūpniecība, Bišumuižā tika izvietota ražotne, kas gatavoja stikla izstrādājumus parfimērijas rūpniecībai. Bijušajā kungu mājā darbinieku vajadzībām izveidoja nelielu bibliotēku, kas darbojās līdz pat uzņēmuma likvidēšanai, kad grāmatu krājumu pārņēma Ķekavas privātskola.

Kopš 1996. gada bijušo muižas teritoriju un ēkas apsaimnieko SIA “Bišumuiža”, kas savu iespēju robežās rūpējas par 13 hektāriem zemes un esošo apbūvi. Te sev mājvietu atradusi gan Ernesta Lībieša rokmūzikas skola, gan Improvizācijas teātris, gan bērnudārzs “Vīnodziņa”. Saimniekošana pārsvarā atrodas valdes locekļa Arvīda Tauriņa rokās.

Bišumuižas pagalmā, ko iever simtgadīgas liepas, smaidot pretī nāk stalts, iesirms vīrs – tas ir viņš, tagadējais muižas saimnieks Arvīds Tauriņš. Jau ilgus gadus tieši viņš rūpējas par muižu, Ja nebūtu viņa iniciatīvas un rīcības, šodien droši vien vairs nebūtu arī Bišumuižas pils. Vispirms tika atjaunots ēkas jumts, pēc tam sākās nebeidzamais darbs, restaurējot iekštelpas, kas turpinās vēl šodien un kam gals nav paredzams. Apmeklētāji, kas šeit vienmēr tiek laipni gaidīti, var pamielot acis ar kādu no jauna atvērtu telpu, restaurēto parketu un kamīnu, atjaunotiem sienu gleznojumiem, pavērot interesantus eksponātus muižas senlietu muzejā, piedalīties pasākumos un koncertos, kas tiek rīkoti gan telpās, gan brīvā dabā.

Bet nu – par bibliotēku. Iestājies tāds dīvains laiks, kad daudziem grāmatas kļuvušas liekas. Aizņem mājās vietu, neviens vairs nelasa, visa dzīve notiek digitālajā vidē… Ne visi ar to var samierināties. Viens no tiem ir Arvīds Tauriņš. Viņam grāmatas ir vērtība.

Atjaunojot muižas ēku, radās iespēja iekštelpu daudzpusīgam izmantojumam. Viens no tiem – bibliotēka. Šis muižas saimnieka sapnis, kam jau vairāk nekā 20 gadu, pamazām īstenojas. Viņa vārdiem runājot – muižā bibliotēkai ir jābūt! Pašlaik viena no pils telpām ieguvusi ietilpīgus plauktus daudzajām grāmatām, kas gadu gaitā atradušas ceļu uz Bišumuižu. Tās pārsvarā ir ziedotas grāmatas, veselas mājas bibliotēkas, kuru bijušie saimnieki pārcēlušies uz dzīvi citur, mantojumi, dāvinājumi. Arvīds Tauriņš ar bijušo darbabiedreni Māru Veilandi jaunieguvumus ievada datorā, kārto īpaši šim nolūkam izgatavotos ietilpīgos plauktos, kas var uzņemt vairākus tūkstošus izdevumu. Viņi nenogurstoši strādā, lai Bišumuižā veidotos bibliotēka un grāmatas neietu zudībā. Šis process vēl arvien turpinās. Plauktos atrodama gan daiļliteratūra, gan izziņas izdevumi, gan grāmatas dažādās valodās. Krājumā ir arī vairāki diezgan seni izdevumi. Taujāts par iecerēto bibliotēkas nākotni, Arvīds saka, ka tā domāta cilvēkiem, kas grāmatas ciena un mīl. Var iedomāties, cik jauki būs ar interesantu lasāmvielu rokās sēdēt ērtajā atzveltnes krēslā pie atjaunotā kamīna grāmatām pilno plauktu ielenkumā… Prieks, ka veidojas tāda vide grāmatmīļiem.

Tāds ir stāsts par topošo īpašo bibliotēku Bišumuižā.

Aicinām lasīt:
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā” – izzini, apraksti, iesūti!
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Strazdumuižas kungu nams
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Bramberģes muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Pelču muižas pils

Rakstu sagatavoja:
Margita Zemīte
Bišumuižniece