Desmitais un noslēdzošais stāsts ir par Jaunpils muižu. Raksta autore Inga Papendika ir Jaunpils pagasta bibliotēkas vadītāja un jaunpilniece kopš dzimšanas. Bibliotēkā sāka strādāt pēc vidusskolas absolvēšanas 1988. gadā, 2011. gadā absolvēja LU. Ļoti patīk darbs bibliotēkā, patīk plānot pasākumus, patīk darbs ar cilvēkiem, it sevišķi ar pirmskolas vecuma bērniem.

Kad tuvojas Jaunpilij, acis pievēršas diviem torņiem – Jaunpils baznīcas un pils –, kas rāda ceļu uz tradīcijām bagātu kultūras centru.

Jaunpilnieki var būt lepni, ka ir labi saglabājusies Jaunpils muiža ar vareno Jaunpils pili centrā, kur savulaik bijis plašs saimniecības ēku komplekss – ar laidaru, staļļiem, klēti, vāgūzi, alus darītavu, degvīna dedzinātavu, augļu dārzu, kokzāģētavu, vēja un ūdensdzirnavām un ainavu parku. Tā stāsta par Jaunpils vēsturi, arhitektūru un par cilvēkiem, kas tolaik te dzīvojuši.

Jaunpils muižas centra plāns ap 1828. gadu. 1 – pils, 2 – baznīca, 3 – Ērģelnieki, 4 – alus brūzis (tagad Ezermāja), 5 – spirta brūzis, 6 – kalpu māja (tagad Zemdegas), 7 – zirgu stallis, 8 – laidars, 9 – ūdensdzirnavas, 10 – “Zviedru” mūris, 11 – doktorāts, 12 – ratnīca (vāgūzis), 13 – lopu kūts, 14 – kūts ar piebūvi piena noliktavai, 15 – Ezerkrogs. Attēls no F. Pauluči albuma. [5, 208. lpp.]
“Bruņinieku muiža Jaunpils pagastā, kas celta kā ūdens pils 1301. gadā Livonijas ordeņa mestra Gotfrīda fon Roges laikā. No 1576. līdz 1920. gadam tā piederēja fon der Reku dzimtai. Jaunpils bija lielākā privātmuiža Tukuma virspilskunga apgabalā.” [2]

Jaunpils ap 20. gadsimta 20.–30. gadiem. Amatas Stokmaras foto. [5, 263. lpp.]
No 1997. gada Jaunpils pils pieder Jaunpils pagasta pašvaldībai. Jaunpilnieku apziņā pils joprojām dzīvo kā muižas centrs. Muižas kultūrvēsturiskajā centrā tagad rit visa pagasta sabiedriskā un kultūras dzīve. Te atrodas Jaunpils kultūras centrs un muzejs. Pilī ilgus gadus atradās arī Jaunpils pagasta bibliotēka.

Jaunpils pagasta bibliotēkas pirmsākumi meklējami 1890. gadā, kad tika dibināta Jaunpils Sadraudzīgā biedrība, kuras mērķis bija rosināt latvisko izglītību un kultūras dzīvi. Tad darbu sāka Jaunpils Sadraudzīgās biedrības bibliotēka, kas atradās magazīnas klētī. Biedrība uzturēja bezmaksas bibliotēku ar 1620 sējumiem. Biedrības bibliotēkas vadītāja darbs nebija algots, to veica sabiedriskā kārtā. Tāpēc bibliotēka vairāk darbojās kā lasāmgalds.

Pirmās konkrētās ziņas par bibliotēku ir no 1925. gada, kad bibliotēka, kurai bijuši 138 lasītāji, atradās Jaunpils pilī un tās krājumā bijuši 885 sējumi latviešu valodā.

Jaunpils pils ar verandu. Pirms 1914. gada. Fotogrāfs nezināms. Vilhelma fon der Rekes dāvinājums. [2, 69. lpp.]
1931. gadā tika iesvētīts Sadraudzīgās biedrības nams, kura paspārnē ierādītas telpas arī bibliotēkai. Tika pieņemts lēmums, ka bibliotēkai jābūt biežāk atvērtai un ka bibliotēkas pārzinim nedrīkst būt blakusnodarbes, bibliotēkas darbam jābūt galvenajam.

Trūkst ziņu par bibliotēkas darbību 2. pasaules kara laikā. Pēckara gados notika bibliotēkas atjaunošana. Nopostīta bija Sadraudzīgās biedrības ēka, tāpēc bibliotēku iekārtoja “Medulājos”. 1945./46. gadā bibliotēka tika pārvietota uz “Sudrabiņiem”, kur tā atradās līdz 1997. gadam, kad ēkai pieteicās īpašnieki.

1997. gada maijā, pēc 66 gadiem, bibliotēka atgriezās Jaunpils pilī, sākumā pils 2. stāvā, vēlāk, paplašinoties pils tūrismam, pārcēlās uz 3. stāvu. Uz 2. stāvu veda masīvas akmens trepes, kuru galā atradās masīvkoka durvis, kuras bērni nemaz nevarēja atvērt. Savukārt uz 3. stāvu veda čīkstošas koka trepes, kuras savulaik izmantoja muižas kalpi.

“Tagadējā bibliotēkas atrašanās vieta man bija glābiņš no realitātes, vieta, kur paslēpties, jauna pasaule, kurā aizmirsties. Bibliotēka man bija vienīgā vieta uz visas pasaules, kuru neapēnoja pelēki mākoņi. Vieta, kura manās atmiņās ir siltuma un saules pielieta. Milzīgs paldies bibliotekārei, ka toreiz tajā trakajā laikā mani pieņēma un radīja vidi man – pagalam pazaudējušamies mazam, bailīgam knēvelim, kas uzmanīgi dreifēja nezināmā, nedrošā pasaulē, bet vienmēr juta, ka var piestāt šajā gaišajā, siltajā ostā – savā/ mūsu bibliotēkā.” [3]

Atrodoties pilī, bibliotēka iesaistījās arī visos lielajos kultūras pasākumos ar dažādām aktivitātēm – Viduslaiku svētkos, karnevālā, Muzeju nakts un Leģendu nakts pasākumos u.c.

Par to, ka bibliotēkai 3. stāvs bija par augstu, tika spriests jau vairākkārt, tomēr risinājums neradās. Apstākļu sakritības dēļ, kad speciālisti pilī veica izpēti un secināja, ka bibliotēkas grāmatu plaukti pils konstrukcijām ir par smagu, izsludināja iepirkumu. Iepirkumā tika saņemts viens pieteikums – no arhitektu biroja “Jaunpils arhitekts”, kas pamazām bija sācis pamazām atjaunot ēku Jaunpils centrā – bijušo muižas laidaru. Izstrādāt iekštelpu un mēbeļu dizainu tika pieaicināts arhitekts Tālivaldis Langenfelds, kurš ir pieredzējis bibliotēku projektēšanā, bet atzina, ka laidarā to projektē pirmo reizi.

Jaunpils bibliotēkas ieeja “Centra” ēkā, 2025. gads. Foto: Inga Papendika

Un tā 2022. gadā bibliotēka rada jaunu mājvietu Jaunpils muižas bijušajā laidarā pagasta centrā. Tā ir ērti pieejama visu paaudžu iedzīvotājiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem, kā arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Strauji pieaudzis lasītāju un apmeklējumu skaits.

Kā liecina Elīzas fon der Rekes vēstules, laidars ar kūtīm uzbūvēts 1773. gadā kā daļa no Jaunpils muižas kompleksa. Saglabājies nostāsts, ka laidarā, “kuru aizdedzināja 1905. gadā revolūcijas laikā, atradies vērtīgs sugas bullis, kuru par lielu naudu barons bija iegādājies Holandē. Daudzus lopus paspēja izvest no liesmām, bet, zinot to, ka bullis ir ļoti nikns, tam neviens nav iedrošinājies tuvoties, un tā lopiņš lielās mokās ugunī gājis bojā. Vēlāk, kad uzcēla jaunu kūti nodegušās vietā, ēkas galā tika pielikta no māla veidota iespaidīga, liela buļļa galva, kas pie Centra kūts sienas atradās līdz 20. gadsimta 80. gadiem, kad tā huligāniski tika sasista”. [4]

Laidara biezie mūri daudz neatšķiras no pils iespaidīgajām sienām. Padomju laikā ēkā atradusies slaucamo govju kūts. Vēl tagad vecāki cilvēki atceras, ka nākuši šeit pēc piena vai mammai līdzi.

Tagad bibliotēkas krājumā ir 6701 vienība, aktīvo lietotāju skaits sasniedz 529. Bibliotēka no grāmatu krātuves un izsniegšanas punkta kļuvusi par radošu kultūrvietu, kurā notiek visdažādākie pasākumi, tikšanās ar autoriem un māksliniekiem, tiek veidotas izstādes un norit aktīvs darbs dažādās lasītveicināšanas programmās bērniem: “Grāmatu starts”, “Skaļā lasīšana”, “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”, “Brīvdienu klubiņš”.

Bibliotēka kļuvusi pieejama ikvienam, un katrs tiek laipni gaidīts gan klātienē, gan virtuālajā vidē. Tā nodrošina labvēlīgas vides veidošanu kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai.

Jaunpils bibliotēka “Centra” ēkā, 2024. gads. Foto: Inga Papendika

2023. gada aprīlī pēc lasītājas iniciatīvas un pieteikuma bibliotēka saņēma Latvijas bibliotekāru biedrības nomināciju “Gada bibliotēka 2022”.

Jaunpils muižas kultūrvēsturiskā centra ēkā ar vēsturisku stāstu ir radīta ērta, mūsdienīga darba vide darbiniecēm un apmeklētājiem zināšanu gūšanai, sevis pilnveidošanai, brīvā laika pavadīšanai un komunikācijai.

Izmantotie avoti

  1. (*) Aleksandra Mertena, 10 gadi, Jaunpils vidusskola. Intervija Jaunpils bibliotēkas 125 gadu pasākumā 2015. gadā.
  2. Dišlere I., Ozola A. (2002). Jaunpils muiža. No I. Dišlere, A. Ozola, Muižas lauku kultūrvidē. Tukums: Tukuma muzejs. 64.–69. lpp.
  3. Ieva Zāgmane, 24 gadi. Intervija Jaunpils bibliotēkas 125 gadu pasākumā 2015. gadā.
  4. Jaunpils teikas. (2015). Sast. L. Rutka, Z. Arika. Jaunpils: Jaunpils novada dome. 39. lpp.
  5. Dišlere, I. (2013). Jaunpils muižas, muižiņas: Jaunpils novada muižu vēsture no 13. līdz 20. gadsimtam. Rīga: Atēna. 468 lpp.

Aicinām lasīt:
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā” – izzini, apraksti, iesūti!
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Strazdumuižas kungu nams
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Bramberģes muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Pelču muižas pils
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Bišumuiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Šlokenbekas muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Jērcēnmuiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Lēdurgas muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Vārkavas muižas pils
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Kazdangas muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Jaunpils muiža

Rakstu sagatavoja:
Inga Papendika
Jaunpils pagasta bibliotēkas vadītāja
biblioteka.jaunpils@tukums.lv